Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām 220 miljonu eiro (medijos tagad neuzkrītoši dēvētā kā – apjomīgā) armijas pārtikas apgādes iepirkumā. Kurš gan gaidīja citu rezultātu korupcijas un totalitārisma dēļ par mazo Krieviju saukalētajā Dievzemītē?!
Kaimiņvalstī gan tagad armijas izlaupītājus velk pie kāķa. Taču Latvijā aizsardzības izdevumi ir tikai ķeksītim, bet Aizsardzības ministrija tāpat kā pārējās – sile koalīcijas partneriem un varas bļodlaižām, tālab uztraukumam nav pamata.
KNAB korupciju nav atradis. Visam pie vainas iepirkuma komisijas locekļu PIEREDZES TRŪKUMS un atbildīgo institūciju NEPIETIEKAMA UZRAUDZĪBA. “Jenotu” leksikā tā ir NEKOMPEnTENCE, bet ģenerālprokurora Stukāna – NEKOMPiTENCE. Lietas figurantus modernā terminoloģijā sauc par personām, kurām bija tiesības uz aizstāvību. Nav kaut kādi tur aizdomās turētie.
Gešefta brīdī ministrējošais Pabriks liekulīgi bazūnē, ka kriminālprocess šim pabojāja nervus un reputāciju, atviegloti uzelpojot, jo neviens nekļuva par liecinieku potenciālā prāvā pret viņu pašu. Kā uz burvja mājienu pakārās andelmaņu puses pārstāvis SIA “Zītari LZ” izpilddirektors Juris Zeltiņš, un aizsaulē devās eksministra Pabrika padomnieks Aivars Tiesnesis.
Visticamāk, ka epopeja par “nieka” 220 000 000€ savulaik uzpeldēja tīrīšanas augstajos plauktos dēļ. Cik noprotu, nupat panākts kompromiss un šis skandāls tāpat kā daudzi citi nogrims aizmirstībā. Pabriks turpinās vizināties ar savu lepno jahtu (X stundas evakuācijas līdzekli), taču gan jau apsolījis šņakarēties bruņoto spēku pieliekamajā kambarī pieticīgāk, lai jaunienācējiem militāristu lauciņā gardie kumosi neiet gar degunu. Tikmēr latvji var gulēt mierīgi – valsts aizsardzība ir drošās rokās.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
