Pabriks ievēlēšanu Eiropas Parlamentā nosvinējis ar jauna auto iegādi
PIETIEK10.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dāsni apmaksātā Eiropas Parlamenta deputāta statusa priekšnojautās eksministra Arta Pabrika (Vienotība) ģimene pāris dienas pirms vēlēšanām iegādājusies jaunu auto - koncerna BMW ražoto MINI Cooper Countryman SD ALL4, par to bez kredīta ņemšanas uzreiz samaksājot 27 000 eiro, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Par to, ka eksministrs Artis Pabriks autosalonā pasūtījis jaunu auto, kāds Pietiek lasītājs ziņoja jau 14. aprīlī, kad politiķi bija neuzkrītoši nofotografējis, autosalonā BM auto Dārzciema ielā 64a izvēlamies mašīnu. Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvums, kurās Pabriks startēja ar trešo numuru no partijas Vienotība saraksta, ļāva izdarīt pieņēmumu, ka dārgais pirkums tiek plānots dāsni atalgotā Briseles amata priekšnojautās.
Kā noskaidroja Pietiek, Pabriks kopā ar dzīvesbiedreni Undīni Pabriks-Bollow minētajā autosalonā atgriezušies un pirkuma darījumu noslēguši ceturtdien, 22. maijā, divas dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās Pabrikam tika pareģota droša ievēlēšana. Jaunā modeļa MINI Cooper iegāde Pabriku ģimenei izmaksājusi 27 000 eiro, un politiķis dārgā pirkuma apmaksai nav ņēmis kredītu.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, lai gan Pabriks aktīvi piedalījies un faktiski vadījis procesu, pirkums reģistrēts viņa dzīvesbiedrei, arī ievērojamā summa - 27 000 eiro - samaksāti no Undīnes Pabriks-Bollow bankas konta.
Politiķu ģimenei pirms jaunā dzīves posma sākuma bija krietni vecāki auto. Pabriks bija deklarējis 22 gadus vecu SAAB, bet viņa dzīvesbiedre - astoņus gadus vecu Opel Zafira.
Pabriks savā amatpersonas deklarācijā par 2013. gadu norāda uzkrājumus dažādās bankās, kur nelielās summās kopumā uzkrājis mazāk par 20 000 eiro, bet skaidrā naudā - vēl aptuveni 3 000 eiro. Pabriks norādījis arī 19 000 eiro lielas parādsaistības. Viņa dzīvesbiedre, Vācijas pilsone Undīne Pabriks-Bollow pirms diviem gadiem tapušā intervijā Latvijas Avīzē stāsta, ka uz pusslodzi strādā Latvijas Bankā, bet dienas atlikušo daļu velta bērnu audzināšanai.
Viņas pēdējā amatpersonas deklarācija ir par dažiem mēnešiem 2007. gadā, kad Pabrika dzīvesbiedre bija toreizējā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra, Pabrika domubiedra no Tautas partijas laikiem Aigara Štokenberga ārštata padomniece. Pirms septiņiem gadiem Pabrika dzīvesbiedre bija deklarējusi 58 000 eiro uzkrājumus Vācijas COMMERZBANK un 25 00 ASV dolāru lielus uzkrājumus skaidrā naudā.
Gan Pabriks, gan viņa dzīvesbiedre 2013. gadā dibinājuši biedrību Hiršenhofas mantojums, kurā ir valdes locekļi un saskaņā ar statūtiem atlīdzību nesaņem. Biedrības mērķis ir pētīt un glabāt vācbaltu kultūrvēsturisko mantojumu, sadarboties ar Vācijas nevalstiskajām organizācijām un organizēt tūrisma un citus sabiedriskus pasākumus. Trešais biedrības valdes loceklis ir kāds mazzināms uzņēmējsVladimirs Sivko, kurš pirms vairākiem gadiem parādījies Štokenberga amatpersonas deklarācijā - viņš no politiķa par 1100 eiro nopircis SAAB automašīnu.
Laikraksts The Washington Post nesenajā apskatā par jauno MINI Cooper modeli Countryman SD ALL4 to raksturo kā visai dārgu izvēli, jo līdzīgas klases, bet ietilpīgākus auto ar analogu papildaprīkojumu varot iegādāties krietni lētāk. Laikraksts arī uzsver jaunā MINI Cooper modeļa dārgo ikdienas apkopi, vienlaikos paslavējot zemo degvielas patēriņu. "Tie [MINI Cooper Countryman SD ALL4] viegli iekļausies jūsu braukšanas ikdienā, bet ne tik viegli - jūsu makā. Piemēram, Countryman SD ALL4 cena sākas no 27 000 dolāru, bet, kad pievienots vēlamais papildaprīkojums, jūs jau raugāties uz 35 900 dolāriem," rezumē The Washington Post.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
