Pabrikam izsaka aizrādījumu par nesaskaņotiem būvdarbiem kultūras piemineklī
Lato Lapsa23.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izteikusi oficiālu aizrādījumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kuram piederošā kultūras piemineklī – unikālā zemnieku sētā veiktajos renovācijas darbos nav ievērotas normatīvo aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzībā un notikuši būvdarbi bez dokumentācijas saskaņošanas un darba atļaujas saņemšanas.
Kokneses novada Iršu muižas vācu kolonijas saimniecība Nr.18, kas tagad ir zināma kā zemnieku sēta "Nomaļi", Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes skatījumā vērtējama kā „nozīmīgs tautas celtniecības objekts ar augstu autentiskuma pakāpi, īpaši dzīvojamā ēka”.
„Sētas kultūrvēsturisko nozīmi paaugstina arī tās vēsturiskā unikalitāte, ņemot vērā, ka tā ir vienīgā saglabājusies sēta no bijušās vācu zemnieku kolonijas Latvijā, kas pastāvēja no 1766. līdz 1939.gadam un bija unikāla parādība Baltijas mērogā,” skaidro pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova.
Taču, apsekojot šo pašreizējam aizsardzības ministram A. Pabrikam piederošo īpašumu šā gada 20. augustā, konstatēts, ka tajā veiktajos renovācijas darbos nav ievērotas visas normatīvo aktu prasības un nav saskaņota visa nepieciešamā dokumentācija.
Pats A. Pabriks ir skaidrojis, ka, 2017. gadā saņemot būvatļauju ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, esot pieņēmis, ka ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi. Taču īpašnieks solījies laboties un apņēmies nekavējoties iesniegt saskaņošanai pārvaldē projekta dokumentāciju un izņemt darba atļauju atbilstoši normatīvo aktu prasībām
„Mēs ievērojam principu “Konsultē vispirms” - valsts nav represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas uzņēmējdarbības vides garants. Mērķis – nodrošināt noteikto prasību izpildi, nevis uzlikt sodu, un panākt dialogu starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm. Mērķis ir novērst prettiesiskas situācijas pastāvēšanu. Tādējādi lēmuma pieņemšana pati par sevi ir saistāma ar konkrētā patvaļīgās būvniecības objekta sakārtošanu, nevis vainīgās personas sodīšanu,” skaidro E. Mantrova.
Ņemot vērā šos apsvērumus un izvērtējot gan izdarītā administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, gan pārkāpuma raksturu un veiktos ēkas pārveidojumus, ticis pieņemts lēmums neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, un A. Pabriks atbrīvots no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu ar nosacījumu - iesniegt saskaņošanai dokumentāciju un izņemt darba atļauju atbilstoši normatīvu aktu prasībām līdz būvniecības darbu atsākšanai.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
