Iesaki rakstu: 
25. aprīlī šajā portālā tika publicēts mans raksts, kurā mēģināju veikt drošības risku analīzi Ukrainas notikumu kontekstā. Šis raksts ir turpinājums iepriekšējam, un šoreiz sniegšu savu redzējumu par nepieciešamajiem pasākumiem minēto risku novēršanai.
Nule kā biedrības Русская заря priekšsēdētāja biedrs Ilarions Girss TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālistiem pauda: „Maidanu mēs netaisām tāpēc, ka Maidans šeit uzvarēja divdesmit gadus atpakaļ. Maidans ir nacionālistu pasākums. Mēs varam, mums tuvāk ir Doņeckaja respubļika. Tas mums ir tuvāk. Un, kad būs, tad jūs noteikti to ieraudzīsiet."
Neapspriežot to, kāds reāls segums ir šādiem minētā subjekta publiski izteiktiem draudiem, tomēr pateikšu, ka, ja varbūtība šādu draudu īstenošanai nepārsniedz dažus procentus, arī tad ir jābūt tam gataviem.
Iesākumam neliels ieskats svaigākajos Ukrainas notikumos. Atšķirībā no Krimas šodien Ukrainas austrumu reģionos bruņoto ļaužu izcelsmi noteikt nav tik viegli. Kevlara bruņucepures un pēdējo modeļu bruņuvestes nav bieži redzamas, toties jūtams profesionālisms un pieredze, neskatoties uz mēģinājumiem izlikties par diletantiem. Tanī pat laikā moderna strēlnieku bruņojuma, kāda nav Ukrainas BS rīcībā, netrūkst - prettanku granātmetēji RPG-30 un triecienšautenes AK-100.
Arī taktika šoreiz ir citāda. Ja Krimā „zaļie cilvēciņi” ieņēma pozīcijas ap separātistu ieņemtajām ēkām, tādejādi tos nodrošinot, tad tagad ir redzams, kā bruņotie vīri kamuflāžā ieņem ēkas kopā ar civilistu pūli, turklāt darbība ir koordinēta.
No publiski pieejamiem video var spriest, ka arī šī taktika nav visur vienāda. Tā, piemēram, televīzijas centra sagrābšanā Doņeckā šo vīriņu klātbūtne bija neuzkrītoša, kaut arī tur maskotu subjektu kamuflāžā klātbūtne bija manāma - https://www.youtube.com/watch?v=DyDMezm6sOo (5:14, 7:12). Kā redzams video, tad pūlis ielenc ēku un veic pārrunas ar miliciju, pēc kā iebrucēji tiek ielaisti ēkā bez pretestības. Šajā gadījumā draudēšana ar ieročiem nebija nepieciešama, un acīmredzot, plānojot akciju, tas arī tika ņemts vērā.
Runājot par milicijas attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu, ir vērts pieminēt 17.aprīļa notikumus Horļivkas pilsētā, kur tika nolaupīts Horļivkas pilsētas domes deputāts Vladimirs Ribaks, kurš pārstāvēja prorietumniecisko partiju Batkivščina (Tēvzeme) un kura līķis ar spīdzināšanas pēdām piecas dienas vēlāk tika atrasts Slovjanskas pilsētā. Šeit var noskatīties video ar 17. aprīļa notikumiem pie Horļivkas pilsētas domes - https://www.youtube.com/watch?v=oxonz6niu2k. Iespējams, ka milicijas atturīgo noskaņojumu, neiesaistoties Ribaka nolaupīšanas novēršanā, iespaidoja dienu iepriekš šajā pat pilsētā notikusī emocionāla milicijas iecirkņa ieņemšana - https://www.youtube.com/watch?v=gc-_LF1ALW4
Citur „nopakotu” profesionāļu klātbūtne ir redzama ar neapbruņotu aci, piemēram, blokpostenī pie Slovjanskas pilsētas ar nu jau publicitāti ieguvušo nažu cīņu ekspertu ar kļikuhu „Babajs”- https://www.youtube.com/watch?v=Sn5wWJyLhH4 (1:07, 1:32).
Savukārt šajā video ir redzams, kā nekavējoties pēc tam, kad pūlis sāk uzbrukumu milicijas iecirknim Luganskā, pie ēkas piebrauc vairāki auto ar triecienšautenēm bruņotiem vīriem, kas ieņem pozīcijas, viennozīmīgi liekot saprast miličiem par spējam nodrošināt blīvu uguns atbalstu - https://www.youtube.com/watch?v=XdnfzP6MRng ( 0:47).
Par „savu likumīgo tiesību” aizstāvju taktiku priekšstats ir. Tagad varētu parunāt par to, ko pretstatīt šādām „izklaidēm” un ko Kijeva dažādu iemeslu dēļ nebija spējusi veikt.
Pirmkārt, likumdošana. Katram šādu un līdzīgu „izklaižu” cienītajam ir jāliek saprast, ka nebūs tā, ka pa dienu paālējas, bet vakarā aiziet uz mājām apēst zupu un liekas gultā pilnīgā saskaņā ar sevi. Un nav svarīgi, kādu lomu kāds ir spēlējis - draudējis likumsargiem ar ieroci, dauzījis logus vai vicinājis KF karogu, aurodams Rossija, Rossija, - sodam jābūt adekvātam.
Ko nozīmē adekvāts sods? Šeit acīmredzot ir jādod juridisks novērtējums šādām akcijām - valsts apvērsuma vai teritoriālās integritātes graušanas mēģinājums, terorisms ar vai bez ķīlnieku sagrābšanu. Arī par kūdīšanu uz šādām darbībām ir jāsaņem adekvāts sods, ņemot vērā šādu aktivitāšu sabiedriskās bīstamības pakāpi.
Otrkārt, lai publikai nerastos šaubas par „izklaides” izgāšanās un soda neizbēgamību, ir jānodrošina attiecīgi „taustāmi” pasākumi. Kā jau tika paradīts iepriekšēja rakstā, IeM struktūrām visticamāk nav un tuvākā nākotnē nebūs pietiekamu resursu, lai operatīvi reaģētu šādu vai līdzīgu scenāriju gadījumā, it īpaši, ja notikumi risināsies tādās riska kontingenta blīvi apdzīvotas vietās ka Daugavpils un Rēzekne. Šajā gadījumā loģiski būtu piesaistīt attiecīgi apmācītas teritoriālās Zemessardzes vienības.
Te nāk prātā nenogurdināmā „krievu tiesību aizstāvja” Aleksandra Gapoņenko Norvēģijas TV paustais: "Pašreizējā valdība ir noskaņota apspiest šos protestus ar armijas spēku. Viņi to tā arī ir pateikuši! Un viņi iedomājas, ka Krievija noskatīsies, kā tiek apšautas sievietes un bērni, kuri cīnās par savām tiesībām mācīties dzimtajā valodā!"
Gapoņenko kungs šeit parspīlē. Neapbruņotus sievietes un bērnus apšaut neviens netaisās, bet iesaistīt spēkus un pielietot līdzekļus atbilstoši incidenta bīstamības pakāpei ar nosacījuma, ja to pieļauj likums, - kāpēc gan ne? Ja kas, tad mēdz būt „sievietes”, kas spēj sasniegt orgasmu, tikai šaujot no AK-100. Un, ja Gapoņenko kungam šādi likumi netīk, tad ir visas iespējas tos apstrīdēt Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā tas pienākas demokrātiskā valstī.
Otrs svarīgs jautājums - kādas ir iespējas sagatavot attiecīgi apmācītas un ekipētas ātrās reaģēšanas Zemessardzes vienības un vai NBS vadība ir ieinteresēta ZS iesaistīšanai policejisko funkciju veikšanai. Lai gūtu priekšstatu par to, ielūkosimies ZS mājas lapā - http://www.zs.mil.lv/lv/Par%20Mums/Uzdevumi.aspx. Sadaļā “Uzdevumi” šādas funkcijas teorētiski tiek paredzētas. Ir gan piebilde - “normatīvos aktos noteiktā kartībā”, nedodot atsauci uz šiem aktiem. Cerams, ka šādi akti eksistē. Bet kas ir realitātē ?
Kā zināms, tad 2.ZS novada sastāvā ietilpst 7 bataljoni, tai skaitā 34.artilērijas bataljons Daugavpilī un 32.kājnieku bataljons Rēzeknē. Ja atver saiti uz 2.ZS novadu - http://www.zs.mil.lv/lv/Zemessardzes%20vienibas/2,-d-,ZSN.aspx un tālāk uz 34.Daugavpils bataljonu, tad šeit nekas nav teikts par iepriekš minētajiem uzdevumiem, toties tiek runāts par šaušanu ar 100mm lielgabaliem Otrā pasaules kara taktikas līmenī. Arī 32.KB apmācība šādus uzdevumus neparedz. Un ko domā pati NBS vadība šai sakarā? Lūk, ZS komandiera Leonīda Kalniņa paustais - https://www.youtube.com/watch?v=vlGHc9iwmu0 (4:10 – 4 :37).
Varbūt maldos, bet rodas iespaids, ka NBS vadības domāšana ir šāda: „Kam liekas problēmas? Viena lieta bezmērķīgi klīst pa mežu un šaudīties ar tukšām patronām, bet cita - stāties pretim satrakotam pūlim. Un, ja nu sanāk kādu huligānu ne īsti likumīgi iemīcīt? Gapoņenko izbazūnēs pa visu pasauli un, skat, līdz pensijai var nenovilkt."
Vispār jau nekādi nepanesami finansiāli ieguldījumi nav nepieciešami šādu drošības pasākumu ieviešanai. Latvijas mērogi ir citi kā Ukrainai, un sagaidīt, ka Rēzeknē vai Daugavpilī salasīsies tūkstošu cilvēku pūlis, laikam nenākas, maksimums, daži simti. Attiecīgi ar vienu rotu 100 cilvēku sastāvā, lai nodrošinātu pašvaldības ēku, policijas iecirkni vai vietējo TV, pietiks līdz Alfas vai Omegas ierašanās brīdim.
Šim nolūkam attiecīgā teritoriālā bataljona sastāvā būtu jāparedz viena ātrās reaģēšanas rota no attiecīgi apmācītiem un ekipētiem zemessargiem, kas parastos apstākļos varētu sapulcēties stundas laika, bet krīzes apstākļos atrasties bāzē pastāvīgi kazarmu režīmā. Tas viss papildināts ar potenciālo uzbrukuma objektu aizsardzības plāniem.
Rīgā tāds pūlis un aizsargājamo objektu skaits varētu būt lielāks, bet šeit arī pieejamo resursu ir vairāk. Jā, nauda būs vajadzīga apmācībai un ekipējumam, tāpat krīzes apstākļos arī zemessargu un viņu darba devēju kompensācijām par patērēto laiku. Nu, tad varbūt varētu atlikt bruņumašīnu par 70 milj. EUR iepirkšanu?
Būšu godīgs - ja nemieru mērķis būtu piespiest varu ievērot koalīcijas līgumā paredzēto, tad ne pirksta nepakustinātu. Bet, ja kāds te vāvuļos par otru Krimu, Doņeckas republiku vai Latgales autonomiju, tad uz sapratni neceriet. Kremļa mērķis ir radīt pārliecību LV iedzīvotajos, ka šeit viss ir slikti, nu, tik slikti, ka tālāk nav kur.
Zemteksts šai propagandai ir: nu, ko tad jūs šeit taisāties aizstavēt - lembergus un bērziņus, Vienotības babulienes-intrigantes, tranus-partiju ielikteņus uzņēmumu valdēs un diletantus valsts pārvaldē vai maksātnespējas administratorus no NA? Toties mēs jums varam dot brīvbiļetes sabiedriskā transportā, lētu gāzi, dažādus know-how, efektīvu uz modernam tehnoloģijām balstītu ekonomiku, tiesiskumu un demokrātiju (mūsu izpratnē).
Uz to atbildēšu ar vārdiem no pazīstamā krievu barda Jurija Ševčuka dziesmas -
„Еду я на родину,
Пусть кричат - уродина,
А она нам нравится,
Хоть и не красавица,
К сволочи доверчива,
Ну, а к нам - тра-ля-ля-ля.”
Foto no gazeta.ru
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
