Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Otrai Slovjanskai šeit nebūt

Ex-seržants (lit.pseidonīms)
30.04.2014.
Komentāri (144)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25. aprīlī šajā portālā tika publicēts mans raksts, kurā mēģināju veikt drošības risku analīzi Ukrainas notikumu kontekstā. Šis raksts ir turpinājums iepriekšējam, un šoreiz sniegšu savu redzējumu par nepieciešamajiem pasākumiem minēto risku novēršanai.

Nule kā biedrības Русская заря priekšsēdētāja biedrs Ilarions Girss TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālistiem pauda: „Maidanu mēs netaisām tāpēc, ka Maidans šeit uzvarēja divdesmit gadus atpakaļ. Maidans ir nacionālistu pasākums. Mēs varam, mums tuvāk ir Doņeckaja respubļika. Tas mums ir tuvāk. Un, kad būs, tad jūs noteikti to ieraudzīsiet."

Neapspriežot to, kāds reāls segums ir šādiem minētā subjekta publiski izteiktiem draudiem, tomēr pateikšu, ka, ja varbūtība šādu draudu īstenošanai nepārsniedz dažus procentus, arī tad ir jābūt tam gataviem.

Iesākumam neliels ieskats svaigākajos Ukrainas notikumos. Atšķirībā no Krimas šodien Ukrainas austrumu reģionos bruņoto ļaužu izcelsmi noteikt nav tik viegli. Kevlara bruņucepures un pēdējo modeļu bruņuvestes nav bieži redzamas, toties jūtams profesionālisms un pieredze, neskatoties uz mēģinājumiem izlikties par diletantiem. Tanī pat laikā moderna strēlnieku bruņojuma, kāda nav Ukrainas BS rīcībā, netrūkst - prettanku granātmetēji RPG-30 un triecienšautenes AK-100.

Arī taktika šoreiz ir citāda. Ja Krimā „zaļie cilvēciņi” ieņēma pozīcijas ap separātistu ieņemtajām ēkām, tādejādi tos nodrošinot, tad tagad ir redzams, kā bruņotie vīri kamuflāžā ieņem ēkas kopā ar civilistu pūli, turklāt darbība ir koordinēta.

No publiski pieejamiem video var spriest, ka arī šī taktika nav visur vienāda. Tā, piemēram, televīzijas centra sagrābšanā Doņeckā šo vīriņu klātbūtne bija neuzkrītoša, kaut arī tur maskotu subjektu kamuflāžā klātbūtne bija manāma - https://www.youtube.com/watch?v=DyDMezm6sOo (5:14, 7:12). Kā redzams video, tad pūlis ielenc ēku un veic pārrunas ar miliciju, pēc kā iebrucēji tiek ielaisti ēkā bez pretestības. Šajā gadījumā draudēšana ar ieročiem nebija nepieciešama, un acīmredzot, plānojot akciju, tas arī tika ņemts vērā.

Runājot par milicijas attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu, ir vērts pieminēt 17.aprīļa notikumus Horļivkas pilsētā, kur tika nolaupīts Horļivkas pilsētas domes deputāts Vladimirs Ribaks, kurš pārstāvēja prorietumniecisko partiju Batkivščina (Tēvzeme) un kura līķis ar spīdzināšanas pēdām piecas dienas vēlāk tika atrasts Slovjanskas pilsētā. Šeit var noskatīties video ar 17. aprīļa notikumiem pie Horļivkas pilsētas domes - https://www.youtube.com/watch?v=oxonz6niu2k. Iespējams, ka milicijas atturīgo noskaņojumu, neiesaistoties Ribaka nolaupīšanas novēršanā, iespaidoja dienu iepriekš šajā pat pilsētā notikusī emocionāla milicijas iecirkņa ieņemšana - https://www.youtube.com/watch?v=gc-_LF1ALW4

Citur „nopakotu” profesionāļu klātbūtne ir redzama ar neapbruņotu aci, piemēram, blokpostenī pie Slovjanskas pilsētas ar nu jau publicitāti ieguvušo nažu cīņu ekspertu ar kļikuhu „Babajs”- https://www.youtube.com/watch?v=Sn5wWJyLhH4 (1:07, 1:32).

Savukārt šajā video ir redzams, kā nekavējoties pēc tam, kad pūlis sāk uzbrukumu milicijas iecirknim Luganskā, pie ēkas piebrauc vairāki auto ar triecienšautenēm bruņotiem vīriem, kas ieņem pozīcijas, viennozīmīgi liekot saprast miličiem par spējam nodrošināt blīvu uguns atbalstu - https://www.youtube.com/watch?v=XdnfzP6MRng ( 0:47).

Par „savu likumīgo tiesību” aizstāvju taktiku priekšstats ir. Tagad varētu parunāt par to, ko pretstatīt šādām „izklaidēm” un ko Kijeva dažādu iemeslu dēļ nebija spējusi veikt.

Pirmkārt, likumdošana. Katram šādu un līdzīgu „izklaižu” cienītajam ir jāliek saprast, ka nebūs tā, ka pa dienu paālējas, bet vakarā aiziet uz mājām apēst zupu un liekas gultā pilnīgā saskaņā ar sevi. Un nav svarīgi, kādu lomu kāds ir spēlējis - draudējis likumsargiem ar ieroci, dauzījis logus vai vicinājis KF karogu, aurodams Rossija, Rossija, - sodam jābūt adekvātam.

Ko nozīmē adekvāts sods? Šeit acīmredzot ir jādod juridisks novērtējums šādām akcijām - valsts apvērsuma vai teritoriālās integritātes graušanas mēģinājums, terorisms ar vai bez ķīlnieku sagrābšanu. Arī par kūdīšanu uz šādām darbībām ir jāsaņem adekvāts sods, ņemot vērā šādu aktivitāšu sabiedriskās bīstamības pakāpi.

Otrkārt, lai publikai nerastos šaubas par „izklaides” izgāšanās un soda neizbēgamību, ir jānodrošina attiecīgi „taustāmi” pasākumi. Kā jau tika paradīts iepriekšēja rakstā, IeM struktūrām visticamāk nav un tuvākā nākotnē nebūs pietiekamu resursu, lai operatīvi reaģētu šādu vai līdzīgu scenāriju gadījumā, it īpaši, ja notikumi risināsies tādās riska kontingenta blīvi apdzīvotas vietās ka Daugavpils un Rēzekne. Šajā gadījumā loģiski būtu piesaistīt attiecīgi apmācītas teritoriālās Zemessardzes vienības.

Te nāk prātā nenogurdināmā „krievu tiesību aizstāvja” Aleksandra Gapoņenko Norvēģijas TV paustais: "Pašreizējā valdība ir noskaņota apspiest šos protestus ar armijas spēku. Viņi to tā arī ir pateikuši! Un viņi iedomājas, ka Krievija noskatīsies, kā tiek apšautas sievietes un bērni, kuri cīnās par savām tiesībām mācīties dzimtajā valodā!"

Gapoņenko kungs šeit parspīlē. Neapbruņotus sievietes un bērnus apšaut neviens netaisās, bet iesaistīt spēkus un pielietot līdzekļus atbilstoši incidenta bīstamības pakāpei ar nosacījuma, ja to pieļauj likums, - kāpēc gan ne? Ja kas, tad mēdz būt „sievietes”, kas spēj sasniegt orgasmu, tikai šaujot no AK-100. Un, ja Gapoņenko kungam šādi likumi netīk, tad ir visas iespējas tos apstrīdēt Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā tas pienākas demokrātiskā valstī.

Otrs svarīgs jautājums - kādas ir iespējas sagatavot attiecīgi apmācītas un ekipētas ātrās reaģēšanas Zemessardzes vienības un vai NBS vadība ir ieinteresēta ZS iesaistīšanai policejisko funkciju veikšanai. Lai gūtu priekšstatu par to, ielūkosimies ZS mājas lapā - http://www.zs.mil.lv/lv/Par%20Mums/Uzdevumi.aspx. Sadaļā “Uzdevumi” šādas funkcijas teorētiski tiek paredzētas. Ir gan piebilde - “normatīvos aktos noteiktā kartībā”, nedodot atsauci uz šiem aktiem. Cerams, ka šādi akti eksistē. Bet kas ir realitātē ?

Kā zināms, tad 2.ZS novada sastāvā ietilpst 7 bataljoni, tai skaitā 34.artilērijas bataljons Daugavpilī un 32.kājnieku bataljons Rēzeknē. Ja atver saiti uz 2.ZS novadu - http://www.zs.mil.lv/lv/Zemessardzes%20vienibas/2,-d-,ZSN.aspx un tālāk uz 34.Daugavpils bataljonu, tad šeit nekas nav teikts par iepriekš minētajiem uzdevumiem, toties tiek runāts par šaušanu ar 100mm lielgabaliem Otrā pasaules kara taktikas līmenī. Arī 32.KB apmācība šādus uzdevumus neparedz. Un ko domā pati NBS vadība šai sakarā? Lūk, ZS komandiera Leonīda Kalniņa paustais - https://www.youtube.com/watch?v=vlGHc9iwmu0 (4:10 – 4 :37).

Varbūt maldos, bet rodas iespaids, ka NBS vadības domāšana ir šāda: „Kam liekas problēmas? Viena lieta bezmērķīgi klīst pa mežu un šaudīties ar tukšām patronām, bet cita - stāties pretim satrakotam pūlim. Un, ja nu sanāk kādu huligānu ne īsti likumīgi iemīcīt? Gapoņenko izbazūnēs pa visu pasauli un, skat, līdz pensijai var nenovilkt."

Vispār jau nekādi nepanesami finansiāli ieguldījumi nav nepieciešami šādu drošības pasākumu ieviešanai. Latvijas mērogi ir citi kā Ukrainai, un sagaidīt, ka Rēzeknē vai Daugavpilī salasīsies tūkstošu cilvēku pūlis, laikam nenākas, maksimums, daži simti. Attiecīgi ar vienu rotu 100 cilvēku sastāvā, lai nodrošinātu pašvaldības ēku, policijas iecirkni vai vietējo TV, pietiks līdz Alfas vai Omegas ierašanās brīdim.

Šim nolūkam attiecīgā teritoriālā bataljona sastāvā būtu jāparedz viena ātrās reaģēšanas rota no attiecīgi apmācītiem un ekipētiem zemessargiem, kas parastos apstākļos varētu sapulcēties stundas laika, bet krīzes apstākļos atrasties bāzē pastāvīgi kazarmu režīmā. Tas viss papildināts ar potenciālo uzbrukuma objektu aizsardzības plāniem.

Rīgā tāds pūlis un aizsargājamo objektu skaits varētu būt lielāks, bet šeit arī pieejamo resursu ir vairāk. Jā, nauda būs vajadzīga apmācībai un ekipējumam, tāpat krīzes apstākļos arī zemessargu un viņu darba devēju kompensācijām par patērēto laiku. Nu, tad varbūt varētu atlikt bruņumašīnu par 70 milj. EUR iepirkšanu?

Būšu godīgs - ja nemieru mērķis būtu piespiest varu ievērot koalīcijas līgumā paredzēto, tad ne pirksta nepakustinātu. Bet, ja kāds te vāvuļos par otru Krimu, Doņeckas republiku vai Latgales autonomiju, tad uz sapratni neceriet. Kremļa mērķis ir radīt pārliecību LV iedzīvotajos, ka šeit viss ir slikti, nu, tik slikti, ka tālāk nav kur.

Zemteksts šai propagandai ir: nu, ko tad jūs šeit taisāties aizstavēt - lembergus un bērziņus, Vienotības babulienes-intrigantes, tranus-partiju ielikteņus uzņēmumu valdēs un diletantus valsts pārvaldē vai maksātnespējas administratorus no NA? Toties mēs jums varam dot brīvbiļetes sabiedriskā transportā, lētu gāzi, dažādus know-how, efektīvu uz modernam tehnoloģijām balstītu ekonomiku, tiesiskumu un demokrātiju (mūsu izpratnē).

Uz to atbildēšu ar vārdiem no pazīstamā krievu barda Jurija Ševčuka dziesmas -

„Еду я на родину,

Пусть кричат - уродина,

А она нам нравится,

Хоть и не красавица,

К сволочи доверчива,

Ну, а к нам - тра-ля-ля-ля.”

Foto no gazeta.ru

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...