Osinovskis intervijā dod mājienus par Jurašu kompromitējošu informāciju, ko viņš nevienam neizpaudīšot
PIETIEK27.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Bumba manās attiecībās ar Jurašu” – ar šādu mājienu nule publicētā intervijā žurnālā Klubs igauņu miljonārs, Uģa Magoņa iespējamās kukuļošanas lietā iesaistītais Oļegs Osinovskis pieminējis viņa rīcībā esošu, taču nevienam neizpaužamu kompromitējošu informāciju par bijušo KNAB darbinieku, tagadējo politiķi Juri Jurašu. Pietiek pārpublicē šo intriģējošo intervijas fragmentu.
- Jūs taču zināt, ka Jurašs tagad ir politikā?
- Jā. Manā rīcībā, protams, ir ļoti daudz informācijas. Ja es tagad sākšu stāstīt par Jurašu, iejaukšos viņa demokrātijā, jo pateikt vienu lietu, bet neteikt citu, nav labi. Tad jāpastāsta viss keiss. Bet tas ir ļoti neparasts, interesants, es pat teiktu - tā ir bumba manās attiecībās ar Jurašu.
- Bumba kādā nozīmē?
- Viņš ir ļoti neparasts cilvēks.
- Jūs daudz par viņu zināt?
- Nū (pauze), viņš ir tāds kā no 90. gadiem. Tāds komisārs Katāni, kurš ir pats galvenais. Viņš ir viens un pats lemj, kurš ir noziedznieks, kurš nav. Viņš ir ļoti savdabīgs.
- Un tomēr bumba. Ko jūs varat paraut gaisā?
- Es negribu to darīt.
- Jūs domājat par kompromitējošu informāciju?
- (Pauze.) Nūjā.
- Varbūt jūs par viņu zināt vairāk, nekā viņš par jums?
- Es nezinu, ko viņš par mani zina. Pēc savas saskarsmes pieredzes varu teikt, ka otra tāda cilvēka nav. Metodes viņam bija ļoti neparastas. Ļoti.
- Nu pastāstiet vienu!
- Nē, nē, nē. Saprotiet pareizi, to šodien jautā visi jūsu politiķi - iedodiet mums kompromatu par Jurašu. Es saku - nē, tas nenotiks.
- Dažādu partiju politiķi?
- (Nopūta.) Vienas partijas.
- Saskaņas.
- Neteikšu. Paši balsojiet, paši lemiet.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
