Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Opozīcijas deputāti aicina premjeru izvairīties no „publiska kauna” un atlikt ceturtdienas Saeimas plenārsēdes dienaskārtībā iekļauto ziņojumu par nacionālo drošību 2010. gadā. Atšķirībā no valdības, kura 13. februārī šo ziņojumu pieņēma bez debatēm, trešdien Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) un Aizsardzības un iekšlietu komisijas apvienotajā sēdē dokumentu kritizēja gan opozīcijas, gan koalīcijas frakciju deputāti. Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Šķēle (PLL) aicināja vērsties pie premjera, lai ziņojumu, ko opozīcijas deputāti raksturoja kā „amatieriski sagatavotu”, atliktu uz dažām nedēļām un pārstrādātu. Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotais ziņojums atstāj pavirši sagatavota dokumenta iespaidu, tajā atrodamas no dažādu ministriju un valsts iestāžu iepriekš izstrādātiem dokumentiem iekopētas frāzes, kāda - pat no sešus gadus veca ziņojuma.

„Es uzstāju, ka būtu uzrunājams Ministru prezidents, lai publiskais kauns nebūtu pārāk liels. Iedomājieties – rīt mēs sākam debatēt par dokumentu un visi ieraudzīs, ka tā nav atskaite, un tas kauns būs lielāks. Es domāju, tas nav ne pozīcijas, ne opozīcijas mērķis vairot kaunu par nesagatavotu darbu. Darbs nav izdarīts,” rosinot atlikt ziņojuma skatīšanu, izteicās NDK loceklis Jānis Urbanovičs (SC). Cits NDK loceklis Andris Šķēle (PLL) arī norādīja uz ziņojuma vājo saturu. „Šis ziņojums nekādā veidā nav uzskatāms par nopietnas valsts, nopietnas valdības un nopietna Ministru prezidenta cienīgu dokumentu. Es tiešām uzskatu, ka šis dokuments ir pārsteidzoši vājš, un varbūt mums nevajadzētu publiskajā telpā kritizēt savas valsts nacionālās drošības atskaiti,” arī aicinot atlikt ziņojuma iesniegšanu Saeimai un to pārstrādāt, teica Šķēle.

Mazāk kritiski par ziņojuma saturu bija koalīcijas frakciju Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju deputāti, tomēr neapmierinātība izskanēja arī no Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāja Ainara Latkovska (Vienotība) un NDK vadītāja Gundara Daudzes (ZZS). Latkovskis pauda vēlmi, lai ziņojumā par nacionālo drošību 2011. gadā būtu detalizētāka informācija, nevis tikai „vēlējumu un labu nodomu” apkopojums.

Valda Dombrovska (Vienotība) ziņojums par nacionālo drošību 2010. gadā ceturtdienas, 24. februāra, Saeimas sēdē iekļauts kā pirmais dienaskārtības jautājums. Premjera padomniece nacionālās drošības jautājumos, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone Saeimas deputātiem solīja informēt premjeru par šo kritiku, bet pēc sēdes Pietiek pieļāva, ka ziņojums netiks atlikts, bet līdz ceturtdienas rītam tikai uzlabots.

Daudze norādīja, ka Saeimas komisijas kompetencē nav balsot par šo ziņojumu vai lemt par tā nodošanu atpakaļ. No Saeimas dienaskārtības šo ziņojumu var izslēgt vienīgi tad, ja premjers to atsauc vai deputāti nobalso. „Domāju, ka nav lietderīgi vilkt kaķi aiz astes. Zinot to, cik lēni diemžēl maļ mūsu ierēdniecības dzirnas, domāju vajadzētu izvērtēt to, kas ir sagatavots. Līdz rītdienai pulksten 9 vēl ir nepilna diennakts laika premjera ziņojumu papildināt. Es saprotu, ka tā versija, kas tiks prezentēta, būs cita – skaistāka, pārskatāmāka un informatīvāka,” teica Daudze.

Pietiek jau rakstīja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) Izstrādājot ziņojumu par nacionālo drošību, ar ko Saeimā jāuzstājas premjeram Dombrovskim, pret šī dokumenta saturu nav izturējies pietiekami nopietni, bet drīzāk kā pret formalitāti. Tāds iespaids rodas, izlasot astoņu lapu garo ziņojumu, kurā, izmantojot Google meklētāju, viegli var atrast iekopētus citātus no citu valsts iestāžu dokumentiem, kuru izstrādātājiem nav bijusi pieejama tā slepenā informācija, kas SAB. Ziņojuma autori pat nav īpaši centušies mainīt no citiem, dažviet vairākus gadus veciem, dokumentiem izkopēto teikumu konstrukcijas. Bet atsevišķi valsts drošības situācijas izvērtējumi pat iekopēti no vismaz sešus gadus veciem dokumentiem.

Trešdien Saeimas komisijām skatot šo ziņojumu, opozīcijas deputāts Šķēle norādīja, ka ziņojumam par nacionālo drošību ir vairāk „slodze uz ārpusi”, atgādinot, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un šajās valstīs līdzīgi ziņojumi no šī atšķiroties „kā diena pret nakti”.

Šķēle pieļāva, ka premjers varbūt ir aizņemts ar citiem jautājumiem un nav varējis pats „iziet cauri” ziņojuma saturam un to izrunāt. „Gribētu ieteikt premjeram labāk nenākt ar šo dokumentu, kuru es uzskatu par vāji sagatavotu. Tas tiešām ir amatieriski sagatavots, un es nedomāju, ka to kaut viens cilvēks ir tā nopietni kopā salicis, izskatās tomēr, ka tas ir sakompilēts, savācot vienu otru citas ministrijas kaut kādas atskaites, kaut kādus ciparus,” teica Šķēle. Jāatgādina, ka paviršība, izstrādājot premjera ziņojumu par nacionālo drošību, nav nekas jauns. Līdzīgi no ministriju dokumentiem pārkopēts bija arī savulaik premjera Aigara Kalvīša (TP) Saeimai iesniegtais ziņojums. Tolaik to gatavoja premjera pakļautībā esošais Informācijas analīzes dienests, kas tagad ir reorganizēts.

Prasība Ministru prezidentam Saeimā uzstāties ar ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību ar 2004. gada grozījumiem tika iekļauta Nacionālās drošības likumā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, pēc premjera ziņojuma uzklausīšanas tiek atklātas debates, pēc tam jāseko parlamenta balsojumam par ziņojuma pieņemšanu. Pēc premjera ziņojuma paredzētas deputātu debates, kurās katrs gribētājs varēs uzstāties divreiz – piecas un pēc tam divas minūtes. Par nacionālās drošības ziņojumu nav paredzēts balsojums, tādēļ Saeima to nevar noraidīt.

Ziņojumu parakstījis premjers Dombrovskis un Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tomēr tas ir izstrādāts Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un kā ziņojuma projekta autors pievienotajos dokumentos norādīts SAB direktors Jānis Kažociņš. Tā, piemēram, nacionālās drošības ziņojuma sadaļā, kas veltīta Latvijas energoapgādes drošības aktuālajam raksturojumam, atrodami vairāki secinājumi, kas iekopēti no vismaz sešus gadus veca dokumenta, kuru 2006. gadā izstrādājusi šobrīd jau reorganizētās Vides ministrijas pakļautībā esošā Latvijas Vides aģentūra. Tā aktuālās drošības situācijas novērtējumam vārds vārdā iekopēts pirms sešiem gadiem izdarītais secinājums, ka „kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas”. No sešus gadus vecā formulējuma pazudis vien vārds „samērā”, kas aizstāts ar vārdu „pietiekami”. Tas ļauj secināt, ka nacionālās drošības ziņojuma izstrādātāji SAB uzskata – situācija eneregodrošības jomā, ko raksturo energoresursu avotu dažādība, pa šiem gadiem ir pat uzlabojusies.

Ziņojumā atrodami arī no Nacionālās drošības koncepcijas iekopēti formulējumi, piemēram, konstatējums, ka „šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību”. Šī koncepcija, atšķirībā no citiem avotiem, kuros balstījušies nacionālā drošības ziņojuma izstrādātāji, nav saturiski novecojusi – to Ministru kabinets pieņēma 2010. gada 24. augustā.

No šīs koncepcijas vārds vārdā iekopētas vēl citas atziņas, piemēram, tā, ka „līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi – arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā”.

No Finanšu ministrijas decembrī Saeimā iesniegtā dokumenta „Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011. – 2013. gadam” vārds vārdā iekopēts konstatējums, ka „pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila un ka pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi”.

No šī paša FM dokumenta vārds vārdā iekopēts arī atzinums, ka „makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku pozitīvu izaugsmi”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...