Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cīņa par Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu ķēdē svarīgo AS Ventbunkers ieilgst. Pretēji prognozētajam līdz darbdienas beigām piektdien netika uzlikts aizliegums Uzņēmumu reģistram reģistrēt jebkādas izmaiņas attiecībā uz šo uzņēmumu. Bet par spīti tam arī otrs iespējamais scenārijs tomēr nepiepildījās, un izmaiņas, kas nozīmētu Ventbunkera izslīdēšanu no tā dēvēto Lemberga oponentu un Ventspils mēra ietekmes, arī netika reģistrētas.

Kā noskaidroja Pietiek, Uzņēmumu reģistrs konstatējis nepilnības Šveices advokāta Rūdolfa Meroni nometnes iesniegtajos dokumentos, tādēļ iesniedzējiem dots laiks to novēršanai, kas visticamāk notiks jau pirmdien. Vēl dienu iepriekš neoficiāla informācija liecināja – problēmu ar reģistrāciju nebūs, bet Uzņēmumu reģistrs to darīs rindas kārtībā, nevis paātrinātā režīmā.

Šāda nogaidīšana rada iespaidu par iespējamu spiedienu uz Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā esošo Uzņēmumu reģistru, lai tiktu sagaidītu aizlieguma uzlikšanu un netiktu mainīta Ventbunkera vadība, kas būtu pretēji Aivara Lemberga un viņa kādreizējo oponentu ar Olafu Berķi priekšgalā interesēm. Pietiek jau rakstīja – ir pazīmes, ka vairākus gadus karojušās nometnes noslēgušas vienošanos, lai atgūtu kontroli pār Ventbunkeru un tā miljonu naudas plūsmām. Gan Lembergam, gan viņa tā dēvētajiem oponentiem ir ietekmes sviras politiskajās aprindās un ierēdniecībā caur Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību. Pirmo finansējuši Lemberga oponenti, otro – pats Ventspils mērs. Par to, ka „latvieši ir vienojušies pret šveicieti”, uzstājīgi tikusi informēta arī lēmumu pieņemšana iesaistīta augsta ranga ierēdniecība, kam doti „padomi” nemeklēt šķēršļus ventspilnieku ceļā uz kontroles atgūšanu Ventbunkerā.

Tomēr galvenais valsts notārs Ringolds Balodis uz Pietiek jautājumu, vai izjūt politisku spiedienu vilcināties, sev ierastā manierē tikai atjokoja, ka „jūt atmosfēras spiedienu”, no komentāriem atturoties. Uzņēmumu reģistrs atrodas TM pārraudzībā, un galveno valsts notāru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ un atceļ no amata Ministru kabinets. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) tiek pieskaitīts Lemberga ietekmes lokam, lai gan pats saikni ar Ventspils mēru ir noliedzis.

Pretēji gaidītajam piektdien nepiepildījās prognozētais, ka tā dēvētajiem Lemberga oponentiem ar Ventbunkera jauno padomes priekšsēdētāju Olafu Berķi priekšgalā izdosies panākt aizliegumu izmaiņu reģistrācijai uzņēmumā. Pietiek jau rakstīja, ka notiek centieni caur Ekonomikas policiju panākt aizliegumu Uzņēmumu reģistram jebkādu izmaiņu reģistrācijai AS Ventbunkers. Neoficiāli zināms, ka tas varētu būt argumentēts ar pierādījumiem par šī uzņēmuma finanšu līdzekļu pārskaitīšanu uz aizdomīgiem banku kontiem, ko realizējis Meroni. 

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, oponentu un Lemberga pārstāvji juristu un menedžeru līmenī cieši koordinē darbības, kuras saistītas ar apvērsumu sēriju, kas kopš Ziemassvētkiem notikusi AS Ventbunkers. Aizvadītajā ceturtdienā Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatā atgriezās Berķis, bet Uzņēmumu reģistrā šobrīd iestrēguši dokumenti no Meroni nometnes, kas ļautu Šveices advokātam atgūt kontroli pār uzņēmumu. Meroni ietekmi Ventspils uzņēmumos nodrošina Ģenerālprokuratūras uzticētā kontrole pār Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldīšanu.

Iepriekšējā apvērsumā AS Ventbunkers ap Ziemassvētkiem  ar savām daļām piedalījās arī Lemberga bērni Anrijs un Līga, netieši palīdzot Berķim uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā nomainīt Meroni. Šobrīd Lembergu ģimenes intereses Ventbunkera padomē pārstāv Gatis Klimass. Viņš ir valdes priekšsēdētājs SIA ALA Investments, kuras padomē ir Lemberga bērni Līga un Anrijs. Līdz 2006. gadam šo uzņēmumu sauca SIA ALA, un tā īpašnieks līdz 2005. gada 18. oktobrim bija Aivars Lembergs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi