Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stāsts patiesībā ir vienkāršs kā māviens – ne tikai augsti kulturāliem ļaudīm, bet arī lumpeņiem saprotams. Iespējams, labāk saprotams tieši tiem otrajiem.

Pagājušā gada 6. septembrī Iepirkumu uzraudzības birojs publicē vienu no daudziem tūkstošiem iepirkumu paziņojumu: Nacionālās operas kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka kā vienīgais pretendents (jo neviens cits, protams, uz šo smalko pasākumu nav aicināts) radīs kostīmu skices un tehniskos zīmējumus baleta iestudējumam „Otello”. Iepirkuma numurs - LNO 2012/26. Lēmuma pieņemšanas datums – pagājušā gada 18. jūnijs. Pasūtījuma summa – 14 500 latu.

Nevienam šī oficiāli uzrādītā summa vairāk nekā gadu nerada nekādus jautājumus, un viss ir klusi un mierīgi – līdz pat šā gada 21. oktobrim, kad to kā sava veida rekordu piemin portāls pietiek.com. Un vēl divas dienas viss ir mierīgi – līdz brīdim, kad šī te pati Kristīne Pasternaka paziņo, ka „mans honorārs par baletu „Otello” ir 4705 Ls bruto" un ka „būtu tikai godīgi, ja Jūs atsauktu nepatieso informāciju un tās vietā publicētu patieso”.

Kļūst nedaudz jokaini – vai tad nu kaut kādā mistiskā veidā Iepirkumu uzraudzības biroja dati būtu kļūdaini vai nepareizi nolasīti? Nē, ekrānšāviņi un nokopētie paziņojuma teksti joprojām liecina – akurāt 14 500 latu, un arī biroja datu bāzē joprojām nekas nav mainījies: tas pats iepirkums, tas pats līguma priekšmets, tā pati summa. 14 500 latu – skaties, kā gribi.

Taču, nākamajā dienā joka pēc paraugoties tajā pašā Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē jaunākos operas iepirkumus, atklājas kaut kas jau patiešām dīvains. Jau šā gada 24. oktobrī – tātad vairāk nekā gadu pēc iepirkuma un trīs dienas pēc publikācijas – ir publicēts jauns paziņojums par tās pašas Kristīnes Pasternakas honorāru par tā paša „Otello” skicēm.

Līguma priekšmets – precīzi tas pats, lēmums esot pieņemts tajā pašā pagājušā gada 18. jūnijā, iepirkuma numurs tas pats - LNO 2012/26, arī saņēmēja tā pati. Tikai viena maza atšķirība – summā: no 14,5 tūkstošiem latu tā nu pēkšņi sarukusi par gandrīz desmit tūkstošiem. Izrādās, Kristīnei Pasternakai tiešām oficiāli tikuši tikai 4705 lati un 88 santīmi.

Tad kas sanāk? Divi iepirkumi ar vienu numuru, vienādu iepirkto pakalpojumu aprakstu, vienu saņēmēju, bet dažādām summām? Vai tomēr viens iepirkums, kura finanšu plūsmu „noformēšanā” tā augsti kulturālajiem kārtotājiem kaut kas ir nogājis greizi?

Iepirkumu uzraudzības birojs nav vainojams – šādu „mazo iepirkumu” (kas faktiski nozīmē – no kā un par cik iestādes vadītājs grib, no tā un par tik arī iepērk) gadījumā tas vienkārši publicē iepircēju sagatavotos paziņojumus par veiktajiem iepirkumiem.

Arī operas kostīmu māksliniecei ja ne ar sirdsapziņu un godaprātu, tad vismaz ar papīriem noteikti viss ir labākajā kārtībā: viņai esot līgums (ar piebildi, ka „līgumus kā konfidenciālu informāciju mēdijiem neizsniedz un tos arī nepublicē - nevēlētos radīt sliktu precedentu”), kurā ierakstīta pašas minētā summa – 4705,88 lati bruto, un viss.

Tad ko: palikt pie oficiālās versijas, ka nabadziņš - „Žagara laiku” iepirkuma organizētājs, kura vārdu nosaukt kategoriski nevēlas ne Kristīne Pasternaka, ne jaunā operas vadība, vienkārši kaut ko sajaucis, bet tagad, gadu vēlāk, nejauši atskārtis un meties labot savu kļūdu, honorāram par tērpu skicēm oficiālajā iepirkuma paziņojumā pieskaitot arī tērpu izgatavošanas izmaksas?

Var, protams, ticēt labajam cilvēkos un bez mitas atkārtot, ka kļūdīties taču ir cilvēcīgi. Taču uz šo lietu var un, domāju, arī vajag paraudzīties citādi.

Andrejs Žagars un Co. iepriekš ir oficiāli deklarējuši, ka par tērpu skicēm samaksāti 14,5 tūkstoši latu. Nu izrādās, ka patiesībā skices izmaksājušas par gandrīz 10 tūkstošiem latu lētāk. Kur tad palika šie desmit tūkstoši, kuri pirms gada tika deklarēti kā izmaksājami Kristīnei Pasternakai, bet, kā izrādās, viņai tomēr oficiāli nav izmaksāti?

Jautājums tikai šķiet vienkāršs. Tas, ka arī jaunā Nacionālās operas vadība vismaz pagaidām uz šo jautājumu nevēlas, bet varbūt vienkārši nespēj atbildēt, ir pietiekami daiļrunīgi. Jo vairāk, ka, kā rāda tā pati Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze, nekāds konkurss par šo tērpu izgatavošanu nav rīkots, liekot vēl skaidrāk nojaust šo desmit tūkstošu tālākos ceļus.

Un tas ir tikai viens konkrēts gadījums, kurā īlens izlīdis no maisa, - bet cik tādu ir bijis aizvadītajos padsmit gados?

Gana daiļrunīgs ir arī, piemēram, šāds fakts saistībā ar jau šā gada 20. jūnijā izziņotu operas iepirkuma līgumu ar nosaukumu „Tērpu dekorāciju mākslas formā scenogrāfiju un kostīmu skices S.Pokofjeva [saglabāta kulturālo iepircēju oriģinālrakstība] operas iestudējumam "Mīla uz trim apelsīniem"”.

Vēlaties uzzināt, kas un par cik ir ieguvis šo operas pasūtījumu? Nekā nebija. „Pasūtītājs nepiekrīt šī paziņojuma publicēšanai,” skan oficiālais Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojums saistībā ar šo iepirkumu. Tas nozīmē – Žagars un Co. atšķirībā no pagājušā gada šovasar jau ir pietiekami skaidri nojautuši riskus, lai mēģinātu tos iespēju robežās minimizēt. Sak, nav jūsu darīšana, ko un kādā veidā mēs piebarojam! Un, kas zīmīgi, arī jaunā operas vadība nemetas publiskot šādu iepirkumu rezultātus.

Protams, var teikt, ka vieni desmit tūkstoši un otri desmit tūkstoši, un vēl trešie un padsmitie desmit tūkstoši no valsts līdzekļiem tāds nieks vien ir, salīdzinot ar airbaltikiem, krājbankām, vilcienu iepirkumiem, metalurgiem un citiem desmitu un simtu miljonu mēroga veiksmes stāstam. Lumpeņiem, protams, to grūti pieņemt, bet kas nu tur tāds, ja vieni augsti kulturāli cilvēki pabaro citus augsti kulturālus cilvēkus un pie reizes neaizmirst arī paši sevi vai savus tuvākos?

Jā, var jau skatīties uz to visu arī šādi – gaumes lieta. Taču noteikti jāņem vērā, ka šādas „dažu nieka tūkstošu” shēmiņas acīmredzami ir pietiekamas, lai ja ne nopirktu mūsu skaļākos un principiālākos augsti kulturālos cilvēkus ar visām ķeskām, tad vismaz iegādātos viņu atbalstu un simpātijas valsts līdzekļus dalošajiem „patroniem” dažādos spruku brīžos.

Nu, piemēram, kad godīgā un principiālā māksliniece Katrīna Neiburga uz operas nama 150 gadu jubilejas akurāt Žagara-Grendes jezgas kulminācijas periodā ierodas, tērpusies krekliņā ar uzrakstu "Grende, atkāpies", viņa, protams, "piemirst" uzraksta otru rindiņu, kam būtu jāskan apmēram šādi - "Žagar, paldies par 4000 latu".

Jo, kā rāda tā paša Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, nebūt ne tik sen, 2012. gada 3. maijā Žagara vadītā Latvijas Nacionālā opera pieņēmusi lēmumu par līguma slēgšanu iepirkumā "Videoklipa radīšana - operas iestudējumam „Lucia di Lammermoor”". Vienīgā pretendente (jo citi nav aicināti) – tā pati Neiburga, līgumcena – 4120 latu. Sīkums, protams, bet sirdi (un vajadzības gadījumā arī principiālo kaismi, aizstāvot labdari no visādām tur nekulturālām grendēm) silda.

Savukārt, kad labo Žagaru no sliktās Grendes metas aizstāvēt slavenā dzejniece Liāna Langa, viņa, protams, neuzskata par nepieciešamu pieminēt, ka tieši viņa izvēlēta par libreta autori šī paša Žagara vadītās Nacionālās operas Artūram Maskatam par 17 647 latiem pasūtītajai oriģināloperai „Valentīna”. Arī šī summa fiksēta Iepirkumu uzraudzības biroja datos.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Ja pēc kādiem mēnešiem izrādīsies, ka arī jaunajos operas audita līgumos tā nejauši būs ierakstījies, ka audita rezultāti nav lumpeņu auditorijas acīm rādāmi, tas būs pietiekami skaidrs apliecinājums – arī jaunā operas un ministrijas vadība būs sekmīgi piepulcējusies šiem te līdzšinējiem operas bedres iemītniekiem un viņu „meždusoboičikam”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...