Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stāsts patiesībā ir vienkāršs kā māviens – ne tikai augsti kulturāliem ļaudīm, bet arī lumpeņiem saprotams. Iespējams, labāk saprotams tieši tiem otrajiem.

Pagājušā gada 6. septembrī Iepirkumu uzraudzības birojs publicē vienu no daudziem tūkstošiem iepirkumu paziņojumu: Nacionālās operas kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka kā vienīgais pretendents (jo neviens cits, protams, uz šo smalko pasākumu nav aicināts) radīs kostīmu skices un tehniskos zīmējumus baleta iestudējumam „Otello”. Iepirkuma numurs - LNO 2012/26. Lēmuma pieņemšanas datums – pagājušā gada 18. jūnijs. Pasūtījuma summa – 14 500 latu.

Nevienam šī oficiāli uzrādītā summa vairāk nekā gadu nerada nekādus jautājumus, un viss ir klusi un mierīgi – līdz pat šā gada 21. oktobrim, kad to kā sava veida rekordu piemin portāls pietiek.com. Un vēl divas dienas viss ir mierīgi – līdz brīdim, kad šī te pati Kristīne Pasternaka paziņo, ka „mans honorārs par baletu „Otello” ir 4705 Ls bruto" un ka „būtu tikai godīgi, ja Jūs atsauktu nepatieso informāciju un tās vietā publicētu patieso”.

Kļūst nedaudz jokaini – vai tad nu kaut kādā mistiskā veidā Iepirkumu uzraudzības biroja dati būtu kļūdaini vai nepareizi nolasīti? Nē, ekrānšāviņi un nokopētie paziņojuma teksti joprojām liecina – akurāt 14 500 latu, un arī biroja datu bāzē joprojām nekas nav mainījies: tas pats iepirkums, tas pats līguma priekšmets, tā pati summa. 14 500 latu – skaties, kā gribi.

Taču, nākamajā dienā joka pēc paraugoties tajā pašā Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē jaunākos operas iepirkumus, atklājas kaut kas jau patiešām dīvains. Jau šā gada 24. oktobrī – tātad vairāk nekā gadu pēc iepirkuma un trīs dienas pēc publikācijas – ir publicēts jauns paziņojums par tās pašas Kristīnes Pasternakas honorāru par tā paša „Otello” skicēm.

Līguma priekšmets – precīzi tas pats, lēmums esot pieņemts tajā pašā pagājušā gada 18. jūnijā, iepirkuma numurs tas pats - LNO 2012/26, arī saņēmēja tā pati. Tikai viena maza atšķirība – summā: no 14,5 tūkstošiem latu tā nu pēkšņi sarukusi par gandrīz desmit tūkstošiem. Izrādās, Kristīnei Pasternakai tiešām oficiāli tikuši tikai 4705 lati un 88 santīmi.

Tad kas sanāk? Divi iepirkumi ar vienu numuru, vienādu iepirkto pakalpojumu aprakstu, vienu saņēmēju, bet dažādām summām? Vai tomēr viens iepirkums, kura finanšu plūsmu „noformēšanā” tā augsti kulturālajiem kārtotājiem kaut kas ir nogājis greizi?

Iepirkumu uzraudzības birojs nav vainojams – šādu „mazo iepirkumu” (kas faktiski nozīmē – no kā un par cik iestādes vadītājs grib, no tā un par tik arī iepērk) gadījumā tas vienkārši publicē iepircēju sagatavotos paziņojumus par veiktajiem iepirkumiem.

Arī operas kostīmu māksliniecei ja ne ar sirdsapziņu un godaprātu, tad vismaz ar papīriem noteikti viss ir labākajā kārtībā: viņai esot līgums (ar piebildi, ka „līgumus kā konfidenciālu informāciju mēdijiem neizsniedz un tos arī nepublicē - nevēlētos radīt sliktu precedentu”), kurā ierakstīta pašas minētā summa – 4705,88 lati bruto, un viss.

Tad ko: palikt pie oficiālās versijas, ka nabadziņš - „Žagara laiku” iepirkuma organizētājs, kura vārdu nosaukt kategoriski nevēlas ne Kristīne Pasternaka, ne jaunā operas vadība, vienkārši kaut ko sajaucis, bet tagad, gadu vēlāk, nejauši atskārtis un meties labot savu kļūdu, honorāram par tērpu skicēm oficiālajā iepirkuma paziņojumā pieskaitot arī tērpu izgatavošanas izmaksas?

Var, protams, ticēt labajam cilvēkos un bez mitas atkārtot, ka kļūdīties taču ir cilvēcīgi. Taču uz šo lietu var un, domāju, arī vajag paraudzīties citādi.

Andrejs Žagars un Co. iepriekš ir oficiāli deklarējuši, ka par tērpu skicēm samaksāti 14,5 tūkstoši latu. Nu izrādās, ka patiesībā skices izmaksājušas par gandrīz 10 tūkstošiem latu lētāk. Kur tad palika šie desmit tūkstoši, kuri pirms gada tika deklarēti kā izmaksājami Kristīnei Pasternakai, bet, kā izrādās, viņai tomēr oficiāli nav izmaksāti?

Jautājums tikai šķiet vienkāršs. Tas, ka arī jaunā Nacionālās operas vadība vismaz pagaidām uz šo jautājumu nevēlas, bet varbūt vienkārši nespēj atbildēt, ir pietiekami daiļrunīgi. Jo vairāk, ka, kā rāda tā pati Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze, nekāds konkurss par šo tērpu izgatavošanu nav rīkots, liekot vēl skaidrāk nojaust šo desmit tūkstošu tālākos ceļus.

Un tas ir tikai viens konkrēts gadījums, kurā īlens izlīdis no maisa, - bet cik tādu ir bijis aizvadītajos padsmit gados?

Gana daiļrunīgs ir arī, piemēram, šāds fakts saistībā ar jau šā gada 20. jūnijā izziņotu operas iepirkuma līgumu ar nosaukumu „Tērpu dekorāciju mākslas formā scenogrāfiju un kostīmu skices S.Pokofjeva [saglabāta kulturālo iepircēju oriģinālrakstība] operas iestudējumam "Mīla uz trim apelsīniem"”.

Vēlaties uzzināt, kas un par cik ir ieguvis šo operas pasūtījumu? Nekā nebija. „Pasūtītājs nepiekrīt šī paziņojuma publicēšanai,” skan oficiālais Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojums saistībā ar šo iepirkumu. Tas nozīmē – Žagars un Co. atšķirībā no pagājušā gada šovasar jau ir pietiekami skaidri nojautuši riskus, lai mēģinātu tos iespēju robežās minimizēt. Sak, nav jūsu darīšana, ko un kādā veidā mēs piebarojam! Un, kas zīmīgi, arī jaunā operas vadība nemetas publiskot šādu iepirkumu rezultātus.

Protams, var teikt, ka vieni desmit tūkstoši un otri desmit tūkstoši, un vēl trešie un padsmitie desmit tūkstoši no valsts līdzekļiem tāds nieks vien ir, salīdzinot ar airbaltikiem, krājbankām, vilcienu iepirkumiem, metalurgiem un citiem desmitu un simtu miljonu mēroga veiksmes stāstam. Lumpeņiem, protams, to grūti pieņemt, bet kas nu tur tāds, ja vieni augsti kulturāli cilvēki pabaro citus augsti kulturālus cilvēkus un pie reizes neaizmirst arī paši sevi vai savus tuvākos?

Jā, var jau skatīties uz to visu arī šādi – gaumes lieta. Taču noteikti jāņem vērā, ka šādas „dažu nieka tūkstošu” shēmiņas acīmredzami ir pietiekamas, lai ja ne nopirktu mūsu skaļākos un principiālākos augsti kulturālos cilvēkus ar visām ķeskām, tad vismaz iegādātos viņu atbalstu un simpātijas valsts līdzekļus dalošajiem „patroniem” dažādos spruku brīžos.

Nu, piemēram, kad godīgā un principiālā māksliniece Katrīna Neiburga uz operas nama 150 gadu jubilejas akurāt Žagara-Grendes jezgas kulminācijas periodā ierodas, tērpusies krekliņā ar uzrakstu "Grende, atkāpies", viņa, protams, "piemirst" uzraksta otru rindiņu, kam būtu jāskan apmēram šādi - "Žagar, paldies par 4000 latu".

Jo, kā rāda tā paša Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, nebūt ne tik sen, 2012. gada 3. maijā Žagara vadītā Latvijas Nacionālā opera pieņēmusi lēmumu par līguma slēgšanu iepirkumā "Videoklipa radīšana - operas iestudējumam „Lucia di Lammermoor”". Vienīgā pretendente (jo citi nav aicināti) – tā pati Neiburga, līgumcena – 4120 latu. Sīkums, protams, bet sirdi (un vajadzības gadījumā arī principiālo kaismi, aizstāvot labdari no visādām tur nekulturālām grendēm) silda.

Savukārt, kad labo Žagaru no sliktās Grendes metas aizstāvēt slavenā dzejniece Liāna Langa, viņa, protams, neuzskata par nepieciešamu pieminēt, ka tieši viņa izvēlēta par libreta autori šī paša Žagara vadītās Nacionālās operas Artūram Maskatam par 17 647 latiem pasūtītajai oriģināloperai „Valentīna”. Arī šī summa fiksēta Iepirkumu uzraudzības biroja datos.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Ja pēc kādiem mēnešiem izrādīsies, ka arī jaunajos operas audita līgumos tā nejauši būs ierakstījies, ka audita rezultāti nav lumpeņu auditorijas acīm rādāmi, tas būs pietiekami skaidrs apliecinājums – arī jaunā operas un ministrijas vadība būs sekmīgi piepulcējusies šiem te līdzšinējiem operas bedres iemītniekiem un viņu „meždusoboičikam”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...