Pēdējā gada laikā Latvijas Nacionālās operas iepriekšējā vadība vairāk nekā divdesmit iepirkumos noslepenojusi gan to uzvarētājus, gan tiem izmaksājamās summas, turklāt Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze skaidri rāda – tieši opera bijusi tā, kas pieprasījusi paturēt noslēpumā līgumu ieguvējus un viņu saņemto finanšu līdzekļu apjomu.
Kopš pagājušā gada decembra Pietiek saskaitīja vismaz divdesmit divus iepirkumus, kuros pēc operas vadības pieprasījuma netiek atklāts ne to uzvarētājs, ne izmaksājamās summas. Turklāt runa nav par kādiem objektīvi īpaši sensitīviem gadījumiem – citos iepirkumos par līdzīgu pakalpojumu sniegšanu opera ir uzskatījusi par iespējamu atklāt gan summas, gan to saņēmējus.
„Kā var redzēt no operas iepirkumu saraksta, slēpti īpaši bieži ir tikuši tieši tie līgumslēdzēji, kuri bijuši saistīti ar paša [bijušā operas direktora] Andreja Žagara iestudējumiem. Faktiski termins „draugu būšana” šeit ir gan diezgan dažādi tulkojams, bet toties precīzs,” – šādi Pietiek šo situāciju skaidroja kāds avots operā.
Savukārt jaunā Nacionālās operas vadība rada iespaidu, ka tā vismaz pagaidām vēlas nesākt konfliktu ar Žagaru, tāpēc aizvadīto gadu finanšu dīvainības nevēlas izvērtēt pati, bet gaidīt, kad tās analizēs auditā, kura veicēja konkurss jau ir izsludināts.
Tikmēr ne operas valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte, ne valdes locekle Daina Markova joprojām nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumiem par konkrētiem iepirkumiem – kāpēc īsti to rezultāti un finanšu līdzekļu saņēmēji ir noslepenoti un kāpēc jaunā operas vadība nevēlas atklāt šos rezultātus.
Tikmēr Pietiek šodien publicē Nacionālās operas noslepenoto iepirkumu rezultātu sarakstu, - pēdējais lēmums par šiem iepirkumiem pieņemts faktiski reizē ar Žagara atlaišanu no amata.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18) Lasīt visu...
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva. Lasīt visu...
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt. Lasīt visu...
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu. Lasīt visu...
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis? Lasīt visu...
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu. Lasīt visu...
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru. Lasīt visu...