Iesaki rakstu: 
Sliktu reputāciju iemantojušais eksdeputāts Klāvs Olšteins un vēl trīs ar tā dēvētajiem "olšteiniešiem" saistītas personas nesen ieguvušas 51,66% kāda IT speciālista nesen dibinātā firmā, kas spējusi piesaistīt finansējumu no riska kapitāla firmas, kura pērn skandālu apvītā valsts kapitālsabiedrības Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) konkursā ieguva tiesības pārvaldīt (t.i.pēc saviem ieskatiem ieguldīt uzņēmumos) 10 miljonus eiro. LGA valdes priekšsēdētāju Klāvu Vasku pirms samierināšanās ar Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu "olšteinieši" bija nosaukuši kā savu ekonomikas ministra kandidātu.
"Olšteiniešu" pārņemto SIA AIM SYSTEMS pērnā gada septembrī dibinājis Agnis Jakubovičs, kurš iepriekš darbojies informācijas tehnoloģiju biznesā. Cita viņam piederoša firma SIA APPLY nodarbojas ar mākslīgā intelekta risinājumu izstrādi. 29. decembrī SIA AIM SYSTEMS īpašnieku loks paplašinājies vēl par trim personām – kapitāldaļas ieguva Olšteins un Guntars Galvanovskis, kurš 11. Saeimas laikā kļuva par tā dēvēto "olšteiniešu" izveidotās politiskās biedrības ģenerālsekretāru, kā arī kāda Gunita Gudone, bet viņas vīrs, ar "olšteiniešiem" saistītais Kārlis Gudonis jau vēlāk, 2. februārī kļuva par firmas padomes priekšsēdētāju, rāda Lursoft dati.
2011. gada vasarā Gudoņa tobrīd vadītā reklāmas aģentūra SIA Creative media services jeb CMS bija veidojusi individuālo kampaņu vairākām no Zatlera reformu partijas uz 11. Saeimu kandidējošām personām, kuras vēlāk sašķēla pariju. Individuālās kampaņas finanšu avoti bija neskaidri, bet saiknes vedināja to uzņēmēju virzienā, ar kuriem privāti bija pieķerts tiekamies Olšteins un kuru intereses viņš lobēja. CMS birojā Rīgā, Zaļajā ielā 1 notika slepenā "olšteiniešu" apspriede, kurā tika pieņemts lēmums atšķelties no Zatlera reformu partijas. Tieši šīs ar partiju nesaskaņotās individuālās "olšteiniešu" priekšvēlēšanu kampaņas dēļ Reformu partija vēlāk zaudēja valsts finansējumu, jo neatzina šos tēriņus par saviem priekšvēlēšanu izdevumiem.
Visbeidzot 26. janvārī 33,33% "olšteiniešu" pārņemtajā firmā ieguva komandītsabiedrība EXPANSION CAPITAL FUND AIF, ko izveidojis riska kapitāla fonds SIA Expansion Capital AIF un valstij caur Ekonomikas ministriju piederošā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). LGA nodarbojas ar valsts atbalsta mehānismu – eksporta veicināšanās kredītu garantiju izsniegšanu uzņēmējiem. LGA valde tiek uzskatīta par partijām pietuvinātu cilvēku barotni.
Pagājušajā vasarā LGA un Expansion Capital izveidotajā komandītsabiedrībā ieguldīti 10 miljoni eiro. Tieši tādu summu uzņēmēju Ērika Fricsona, Jāņa Bankova, Andra Kezika un Zigmāra Reklaiša firma ar tādu pašu nosaukumu ieguva, uzvarot LGA sludinātajā riska kapitāla fondu pārvaldītāju konkursā. Šis konkurss bija korupcijas ēnas apvīts, un par to tika saņemts daudz sūdzību, Iepirkumu uzraudzības birojs sākotnēji LGA aizliedza slēgt līgumus ar uzvarētajiem.
LGA valdes priekšsēdētāja Klāva Vaska vārdu 2011. gada 18. oktobra koalīcijas padomes sēdē Olšteins aiz slēgtām bija nosaucis kā "olšteiniešu" virzītu ekonomikas ministru un šī amata iegūšanu kā priekšnoteikumu, lai sešu no Zatlera reformu partijas atšķēlušos deputātu grupa atbalstītu topošo Valda Dombrovska valdību. Šī prasība tika noraidīta, bet tā vietā "olšteinieši" ieguva politisko līdzatbildību par Satiksmes ministriju (SM), kas izvērtās ilgstošā šīs grupas un tās sponsoru ietekmes cilvēku rosībā SM kapitālsabiedrībās.
Expansion Capital sevi prezentē kā no LGA iegūtā riska kapitāla ieguldītājus Latvijas mazos un vidējos uzņēmumos. Ieguldījuma summas svārstās no 100 000 līdz 1 500 000 eiro pie nosacījuma, ka šis riska kapitāla fonds uzņēmumā iegūst vismaz 20%. "Olšteiniešu" pārņemtajā firmā Expansion Capital ieguvis trešo daļu. "Priekšroku dodam projektiem un uzņēmumiem, kas orientēti uz eksportu, nav atkarīgi no iekšzemes patēriņa kuros saskatāms augstas izsaugsmes potenciāls," savā mājaslapā reklamējas riska kapitāla fonds. Sākotnējam "olšteiniešu" pārņemtās firmas dibinātājam, IT jomas uzņēmējam Agnim Jakubovičam tajā saglabājušies 15%. Olšteins ar saviem domubiedriem kontrolē 51,66% firmas kapitāldaļu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
