Olšteina sieva kļuvusi par Āboltiņas politiski juridisko padomnieci
PIETIEK02.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zatlera reformu partiju (ZRP) sašķēlušā Saeimas deputāta Klāva Olšteina sieva Laura Ošleja no 1.februāra kļuvusi par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) padomnieci politiski juridiskajos jautājumos, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šis amats tiek apmaksāts no Saeimas budžeta. Saeimas priekšsēdētāja padomnieka politiski juridiskajos jautājumos mēnešalga saskaņā ar oficiālo informāciju ir no 979 līdz 1347 latiem.
Olšteina sieva Laura Ošleja bija deputātes Āboltiņas palīdze jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bet 10.Saeimā vadīja Saeimas priekšsēdētājas biroju. Olšteina ģimene tika uzskatīta par Vienotības spicei pietuvinātu, ko apliecināja labi apmaksāta darba piedāvāšana Ošlejai un Olšteina politiskās karjeras sekmēšana. Olšteina sievas atgriešanās Āboltiņas tuvākajā lokā parāda, ka saikne nav zudusi pat pēc viņa izstāšanās no Vienotības un aiziešanas uz ZRP. Tas arī atjauno politikas kuluāros nerimstošās aizdomas par Vienotības roku, aizkulisēs režisējot politisko konkurentu - ZRP - sašķelšanu.
Pagājušajā vasarā Olšteins sev labākas izaugsmes iespējas saskatīja topošajā ZRP, tādēļ publiski paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu pēc Valda Zatlera nepārvēlēšanas Valsts prezidenta amatā un izstājās no Vienotības, kļūstot par vienu no ZRP dibinātājiem. Vēlāk pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām Olšteins nesaņēma pieprasīto iekšlietu ministra amatu un kopā ar domubiedriem sašķēla ZRP, izveidojot sešu neatkarīgo deputātu grupu Saeimā.
Vienotības premjera vadītā valdība ir atkarīga no Olšteina "sešnieka" balsīm Saeimā, jo bez tām koalīcijai nav vairākuma Saeimā. Šā iemesla dēļ pēc Vienotības un Olšteina vienošanās bezpartejiskajam satiksmes ministram Aivim Ronim pēc trīs mēnešu pārdomām nesen bija jāpiešķir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amats Olšteinam.
Vakance Āboltiņas birojā atbrīvojās rudenī, kad Saeimas priekšsēdētāja atbrīvojās no sava politiskā padomnieka Edgara Jaunupa pakalpojumiem. Par Vienotības kasieri uzskatītais Jaunups nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā saistībā ar tiesībsargu noklausītajām sarunām, veicot izmeklēšanu pret kukuļdošanā apsūdzēto bijušo Muitas kriminālpārvaldes šefu Vladimiru Vaškeviču.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
