Iesaki rakstu: 
Vienotību, nu arī Zatlera reformu partiju pametušā Klāva Olšteina iespējamo interešu konfliktu, vienlaikus esot padomniekam Ekonomikas ministrijā un nodarbojoties ar ofšorkompāniju apkalpošanu privātfirmā, kas iesaistīta ministrijas padotības uzņēmumu iepirkumos, jau pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un nu par pārbaudes sākšanu paziņojis arī Valsts ieņēmumu dienests: tas veiks pārbaudi sakarā ar Pietiek iesniegumu, kurā bija norādīts uz to, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis visus savus ienākumus.
Kā jau ziņots, viens no ZRP līderiem, gados jaunais Olšteins vēl nesen - laikā no 2006. līdz 2009. gadam, būdams Jaunajam laikam pietuvinātā mežizstrādes uzņēmuma Pata AB jurists, firmā bijis atbildīgs par ofšoru juridisko apkalpošanu. No Pietiek publiskotās e-pasta sarakstes, ko Olšteins veicis no firmas Pata AB oficiālās elektroniskā pasta adreses, redzams, ka 2009. gada martā viņš saņēmis uzdevumu pagarināt divu ofšorkompāniju - Everline United LLP un Towngate Alliance LLP pilnvaru termiņus. Olšteinam uzdots „papildināt un parakstīt pielikumā esošās formas, kas nepieciešamas kompānijas nominālajiem direktoriem atskaišu sagatavošanai”.
Ar 2009. gada 20. jūniju datētā e-pastā Olšteins - kurš tajā laikā jau bijis Kampara padomnieks - informē, ka „tomēr nolēmām likvidēt Towngate Alliance LLP”, un lūdz viņam atsūtīt nepieciešaos dokumentus šīs ofšorkompānijas likvidēšanai. No e-pastos minētām atsaucēm izriet, ka Olšteins privātfirmas Pata AB ofšorkompāniju darbību turpinājis koordinēt vismaz visu 2009. gada vasaru, taču saskaņā ar viņa valsts amatpersonas deklarācijā šāda blakusnodarbe un ienākumi no tās nav uzrādīti.
Pietiek pārstāvis 19. septembrī vērsās ar iesniegumu pie KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes, aicinot izvērtēt informāciju, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis nepatiesu informāciju vai noklusējis uzrādāmu informāciju, kā arī, iespējams, atradies interešu konfliktā. KNAB ir saņēmis šo iesniegumu un nodevis izvērtēšanai Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļai.
„Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Iesniegumu likuma 4.panta pirmo daļu, Jūsu 2011. gada 19. septembra iesniegums daļā par K. Olšteina iespējamo valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu pēc piekritības pārsūtīts Valsts ieņēmumu dienestam. Papildus informējam, ka Birojs savas kompetences ietvaros izvērtē Saeimas deputāta K. Olšteina darbības atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem,” Pietiek aizvadītajā nedēļā informēja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka pienākumu izpildītāja Santa Garanča oficiālā vēstulē informēja – ņemot vērā informāciju, ka Olšteins, aizpildot savu valsts amatpersonas deklarāciju, nav norādījis visas tajā norādāmās ziņas, VID „par iesniegumā minēto faktu atbilstoši kompetencei veiks pārbaudi”.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
