Iesaki rakstu: 
Vienotību, nu arī Zatlera reformu partiju pametušā Klāva Olšteina iespējamo interešu konfliktu, vienlaikus esot padomniekam Ekonomikas ministrijā un nodarbojoties ar ofšorkompāniju apkalpošanu privātfirmā, kas iesaistīta ministrijas padotības uzņēmumu iepirkumos, jau pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un nu par pārbaudes sākšanu paziņojis arī Valsts ieņēmumu dienests: tas veiks pārbaudi sakarā ar Pietiek iesniegumu, kurā bija norādīts uz to, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis visus savus ienākumus.
Kā jau ziņots, viens no ZRP līderiem, gados jaunais Olšteins vēl nesen - laikā no 2006. līdz 2009. gadam, būdams Jaunajam laikam pietuvinātā mežizstrādes uzņēmuma Pata AB jurists, firmā bijis atbildīgs par ofšoru juridisko apkalpošanu. No Pietiek publiskotās e-pasta sarakstes, ko Olšteins veicis no firmas Pata AB oficiālās elektroniskā pasta adreses, redzams, ka 2009. gada martā viņš saņēmis uzdevumu pagarināt divu ofšorkompāniju - Everline United LLP un Towngate Alliance LLP pilnvaru termiņus. Olšteinam uzdots „papildināt un parakstīt pielikumā esošās formas, kas nepieciešamas kompānijas nominālajiem direktoriem atskaišu sagatavošanai”.
Ar 2009. gada 20. jūniju datētā e-pastā Olšteins - kurš tajā laikā jau bijis Kampara padomnieks - informē, ka „tomēr nolēmām likvidēt Towngate Alliance LLP”, un lūdz viņam atsūtīt nepieciešaos dokumentus šīs ofšorkompānijas likvidēšanai. No e-pastos minētām atsaucēm izriet, ka Olšteins privātfirmas Pata AB ofšorkompāniju darbību turpinājis koordinēt vismaz visu 2009. gada vasaru, taču saskaņā ar viņa valsts amatpersonas deklarācijā šāda blakusnodarbe un ienākumi no tās nav uzrādīti.
Pietiek pārstāvis 19. septembrī vērsās ar iesniegumu pie KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes, aicinot izvērtēt informāciju, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis nepatiesu informāciju vai noklusējis uzrādāmu informāciju, kā arī, iespējams, atradies interešu konfliktā. KNAB ir saņēmis šo iesniegumu un nodevis izvērtēšanai Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļai.
„Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Iesniegumu likuma 4.panta pirmo daļu, Jūsu 2011. gada 19. septembra iesniegums daļā par K. Olšteina iespējamo valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu pēc piekritības pārsūtīts Valsts ieņēmumu dienestam. Papildus informējam, ka Birojs savas kompetences ietvaros izvērtē Saeimas deputāta K. Olšteina darbības atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem,” Pietiek aizvadītajā nedēļā informēja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka pienākumu izpildītāja Santa Garanča oficiālā vēstulē informēja – ņemot vērā informāciju, ka Olšteins, aizpildot savu valsts amatpersonas deklarāciju, nav norādījis visas tajā norādāmās ziņas, VID „par iesniegumā minēto faktu atbilstoši kompetencei veiks pārbaudi”.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
