Olimpa sarunas: "Vienotība" uzmetīs Egilu, turklāt ar citu rokām, kā parasti viņi to dara
Jānis Urbanovičs05.04.2023.
Komentāri (109)
Iesaki rakstu: 
- Egils jau ļoti gribētu. Viņa komandas cilvēki vēl vairāk. No Olimpa jau daudz grūtāk ir nokāpt nekā tajā uzrāpties...
- Tu domā, ka Egilam nesanāks? Sarmīte ar Arvilu jau kopš seniem laikiem kā twix, tad jau Vienotības atbalstu partijas līderis nodrošinās, un kas tur ko dažas balsis nepielasīt klāt no "opozīcijas".
- Vienotība uzmetīs, turklāt ar citu rokām, kā parasti viņi to dara. Draudzīgajā terārijā netrūkst citu ambīciju. Kaut vai Jānim - domā, viņš ir piedevis pazemojumu, ko viņam sagādāja Arvils ar to VID priekšnieces lietu? Tad vēl Krišjānis... Cik ilgi var lāpīties ar "viedajām reindustralizācijām", "ekonomikas transformācijām", "strukturālām reformām" un tamlīdzīgām vārdu kombinācijām? Visi taču redz, ka atpalicība kļūst bezcerīga, skolotāji un mediķi neapklusīs, un drīz vajadzēs viņu upurēt. Krišjānim pārcelties uz pili nozīmē saglabāt seju un iespēju turpināt jaunvārdu darināšanu, partijai - vēlreiz dabūt "svaigu" premjeru. Ļoti pragmatiska izvēle! Diemžēl vai par laimi - apvienotie būs pret.
- Apvienotajiem jau ir Eduards vienā no trim lielajiem krēsliem, vēl otru neviens nedos. Viņi taču nav tik naivi, lai cerētu, ka gājiens ar Uldi var izdoties. Eduards beidzot ir dabūjis tieši to, uz ko tiecies visu savu politiskā intriganta mūžu, - augstu amatu ar niecīgu atbildību, koka āmuriņu un iespēju teikt valstiska patosa pilnas runas. Pats noraks katru, kas to varētu apdraudēt.
- Man liekas, ka Uldi jau ir noracis Ainārs. Ja kādu stumj buldozers, tas uzreiz padara šo izvēli nepieņemamu. Jautājums tikai - vai buldozers pats to izdomāja vai arī viņš apzināti iesaistīts kombinācijā?
- Faktiski jau tiesības uz prezidenta izvēli pienāktos nacionāļiem, jo partneriem jau ir premjers un parlamenta vadītājs. Taču Raivis dziļdomīgi klusē...
- Raivis ir gudrs puisis, domā dažus gājienus uz priekšu. Viņiem vispirms jātiek galā ar to smaku, kas ceļas no armijas iepirkumiem, un te ne jau visu izdosies norakstīt uz Arta laikiem. Turklāt vēl Riharda lielais sapnis...
- Vai tad Rihards grib uz pili?! Viņš taču par jaunu, lai vēl patrenējas pa visādām starptautiskām tribīnēm. Ar to kara kuģi viņam sanāca labi, pat lielie pasaules TV kanāli parādīja, kā īsts nacionālis nevairās bezbailīgi izrunāt krievu lamuvārdus!
- Rihardam tā iepaticies, ka viņš savu Vestminsteres skolā slīpēto izrunu un patriota mugurkaulu grib likt lietā nopietnākās vietās. Ārlietu ministrija ir viņa sapnis!
- Bet tur taču Edgars! Lai nu kurš, bet viņš taču tik stabili sēž - tautas mīlulis un starptautiska autoritāte!
- Te jau ir tā lielā kombinācija! Tautas mīluli un starptautisku autoritāti iesēdināt pilī taču būtu loģiskāk, nekā vēlreiz uzspiest visu laiku visnepopulārāko kandidatūru. Arī Edgars beidzot dabūtu sagaidīšanas orķestri, sarkano paklāju un mūža pensiju cieņpilnās vecumdienās. Vilinoši, lai kā viņš liegtos... Tāpēc dīls ar Rihardu ir stipri reālistisks, un Arvilam te ir riskanta teritorija.
- Tad tu saki - būs Edgars?...
Te manas Staķa nomērītās stundas biļetes laiks beidzās, bija jāizkāpj. Tā arī paliku nezinot, kurš īsti tiks uz pili. Bieži ar tramvaju nebraucu, bet 1.aprīlī gadās. Un, lūk, tādu sarunu dzirdēju - ticiet vai ne. Ar ko gan Tramvaja satunas sliktākas par Zoodārza sarunām?...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
