Oligarhu "Rīdzenes sarunas" - I daļa

Pazīstu dažu labu no šīs sugas - tiešām valoda visiem vienāda, pusvārdi, pusteksti - bet ja kaut cik sajēdz par to kas ir kas šajā pīļu dīķī: viss kļūst diezgan skaidrs.

Līdz šim domāju, ka tie zēni strādā ar mazākām naudām. Tagad saprotu, ka reāli tiek iebāzti kabātā desmitiem, simtiem miljonu... Šoks.

Domāju, ka vajadzētu viņus visus pielikt pie staba.

Atbildēt

Ainārs

Cietā piezemēšanās padomju stilā


Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 23/09/2010, ORB.lv





Pirms gadiem, tajos laikos, kad zāle bija zaļāka, šņabis dzidrāks un karogi sarkanāki, pazinu kādu džeku, Ainārs vārdā. Viņš strādāja par krāvēju lielā mēbeļu veikalā. Patiesībā jau nekāds baigais krāvējs nebija, es pat teiktu – draņķīgs krāvējs. Drīzāk sīks blēdis, bet izveicīgs gan. Spriediet paši!

Puisis bija iemanījies izpildīt šādu triku: stāv, piemēram, divi krāvēji pie milzīgas kastes un, rokas plātīdami, ilgstoši diskutē par tās pacelšanu un iekraušanu mašīnā. Ja nu gadās, ka garām iet priekšniecība, Ainārs tūdaļ ir klāt ar lielu bļāvienu: „Nu, veči, tak beidz gumiju stiept! Davai, tūlīt es to kasti viens pats paraus gaisā un iemetīs furgonā. Paiet ka malā!”, un atrotītām piedurknēm, pirdieniem dunot, ķeras kastei pie stūra, bet tikko priekšniecība prom, tā šis arī nomet kasti un dukurē tālāk – pie nākamās tādas kastes.

Nav dzirdēts, ka Ainārs reāli kādu kasti būtu pacēlis, taču ar dižošanos par saviem leģendārajiem veikumiem kravu pārvietošanas jomā viņš pavisam noteikti bija Rīgā. Un nekad neaizmirsa uzsvērt: kamēr visi tikai runā, es daru!

Kādā TV pārraidē viņš padzirdēja krievu desantnieku devīzi „Никто, кроме нас!” un pārvērta to par savējo. Blēdim patika nostāties pie citu krāvēju glīti uzkrauta vāģa un, priekšniecībai dzirdot, pacilāti skandināt: „Es. Kurš gan cits?”.

Taču romantiskais ekspeditora darbs nespēja sniegt jaunajam censonim pilnīgu garīgu gandarījumu, tādēļ viņš visai bieži atprasījās no darba un nodevās savam īstajam aicinājumam – pirkt un pārdot „šmotkas” Rīgas ielās un krogos.

Aināra biedrs lupatu biznesā bija kāds Ēriks, kurš teicās strādājam par mākslinieku kinostudijā. Tā bija gandrīz patiesība. Ar „iesmērēšanas metodi” izslīdējis cauri Mākslas akadēmijai, viņš tiešām bija iekārtojies kinostudijā par noformētāju. Realitātē tas nozīmēja – rekvizitora asistents, kuram jāskraida pa veikaliem un jāmeklē visādi lēti štrunti, ko „ielikt kadrā”. Ar mākslu, kā redzams, tur bija visai maz sakara, toties daudz brīva laika gan un maģiskais „kinošņika” statuss, kas komplektā ar izteiksmīgu muldēšanu par saviem titāniskajiem veikumiem kino un mākslas pasaulē Ērikam nodrošināja neapstrīdamu autoritāti zināmās pumpainu un garmatainu studentu aprindās. Daudzi viņu padevīgi dēvēja noslēpumainā vārdā: „guru”.

Andelēt var godīgi, bet var ar „rozīnīti”. Būdami radoši cilvēki, ne rutīnas vergi, Ainārs un Ēriks deva priekšroku otrajam variantam. Kādēļ pārdot importa džinsus vienkārši ar nelielu uzcenojumu, ja tos var gareniski sadalīt pa starām, glīti iepakot divos maisiņos, pārdot kā divus pārus un normāli uzvārīties?

Tā nu abi mahinatori aiziet, teiksim pie resnā Jankas, kas plēšas divos darbos, un piedāvā superīgus „firmas džinsus”.

- A pielaikot var?
- Tu ko! Oriģināls iepakojums. Attaisīsi, tās bikses jau skaitās lietotas. Tu pats gribētu pirkt džinsus, ko jau kādi pieci purni pielaikojuši?
- Nē.
- Nu, redzi, nu! Un tas token ir tavs izmērs, zobu dodu.
- Nezinu, nezinu. Tagad daudzi fufeli tirgo.
- Kāds tev fufelis, vecīt!?- iedegas Ēriks, - Ainārs no Andronkuļa ņēma. Sev. Bet neievēroja, ka izmērs par lielu. Citādi nepārdotu. Un ielāgo – Ainārs ir godavīrs, fufeli nekad nedzen!
- Nu, labi! Dod šurp!

Citreiz tika likts lietā vecais labais triks ar vienas botas pārdošanu. Tajos laikos stilīgi sporta apavi bija reta, dārga un ļoti kārota prece, bet Rīgā bez caurstaigājamām sētām un namiem bija arī lieli caurstaigājami komunālie dzīvokļi.

Tu iedod klientam vienu botu („paraugu”) ķīlā, bet ar naudu par veselu pāri ieej „dzīvoklī” pēc otras „čības” un nozūdi uz neatgriešanos.

Aināram patika vēl saldākas „rozīnītes”.

Kreisā bota bija veiksmīgi iesmērēta kādam studentam no perifērijas, kas par šo pirkumu samaksāja visu naudu, ko vecāki bija atsūtījuši semestrim, un pēc stundas nīkšanas kāpņu telpā vēl kādu laiku veltīja Rīgas komunaļņiku plānojuma izpētei un kontaktiem ar „kontingentu”.

Labās kājas botu Ainārs nolēma iepārdot tam pašam Jankam, kurš jau reiz bija aplaimots ar vienstaras džinsiem. Simetrijai.

- Čau, Joņ, kā iet?
- Es tevi nositīšu!
- Par ko, vecais?
- Pats zini, par ko! A nu savāc savas bikses un atdod naudu!
- Eu, ņipoņel! Kas i?
- Tur tikai pus bikse bija. Fufelis! A teici – godavīrs...
- Vecais, goč pendel, nezināju. Sev ņēmu. No Anžas.
- Tad tagad dabū manu naudu atpakaļ!
- Nav problēmu. Vot, tikai ar šito fikso darbiņu tikšu galā. Bāzē „naiki” ienākušies. Bet baigi maz. Kamēr ir, vajag iznēsāt.
- Parādi!

Ainārs izvelk no maisiņa ar „Marlboro” reklāmu kārdinošu „Nike” botu.

- Cik?
- Nu, vispār simt divdesmit.
- Baigi dārgi.
- Bet tas ir „Nike”. Augstākā klase!
- Ir jau ir... Var pielaikot?
- Protams, ņem!
- A otra?
- Bāzē, vecīt. Uz konsignāciju abas nedod. Pats zini kārtību.
- Tu taču nedomā mani atkal piečakarēt...

Šajā vietā ir Ērika uznāciens.

- Paklau, negribi – neņem! Mums nav daudz laika. Jāskrien vēl uz baznīcu tās ērģeles tīrīt.
- Koa!?
- Kas i? Vai tad nezināji? Stabules ar laiku pieput, tās jātīra un jāskaņo. Ainārs ir meistars. Starp citu, viņš to dara uz brīvprātības principiem, jo tas ir Dieva aicinājums.

No Latgales nākušo vecāku katoliski audzinātais Janka ir sakauts lupatās.

- Piedod, nezināju.
- Nekas, nekas. – Ainārs nevērīgi izvelk no kabatas rožukroņa krelles un noskūpsta to galā iekārto krucifiksu. – Nu, tad dod šurp tās bikses un mēs ejam!
- A botas?
- Tu taču vienu neņemsi.
- Nu, neapvainojies. Es nezināju, ka tu savējais.

Rezultātā Ainārs un Ēriks aiziet ar naudu par „naiku” pāri un mazlietotām pusbiksēm, ko vēlreiz nopārdod pirmajam ceļā satiktajam lauķim.

Dievs nav nekāds pionieris, tādēļ ar humora sajūtu tam viss kārtībā, un reizēm viņš mēdz dot arī trešo iespēju.

Tajos laikos, kad augsto pirktspēju līdzsvaroja zemā pirkt iespējamība, redzēt pat vidusmēra Holivudas grāvēju bija liela laime, un bieži gadījās, ka biļetes kasē beidzās vēl pirms kases atvēršanas, un ja arī dažas vēl bija palikušas, uz tām pretendēja milzīgs gribētāju pūlis.

Tā kādā lietainā septembra dienā Ainārs ar Ēriku šiverēja pa kinoteātra „Rīga” kasēm ar savām neskaitāmajām „liekajām biļetītēm”, veikli lavierējot starp īstiem klientiem un „mentu” provokatoriem, kad pūlī uzgrūdās diviem paziņām – lecīgajai Rīgas Modeļu nama frizierītei Ieviņai un zaglīgajam bārmenim Gunāram no Restorāna „Ščecina”.

Pēc īsas informācijas apmaiņas noskaidrojās, ka pie tēviem aizgājusi Jankas vecmāmiņa, atbildīga Meža un papīrrūpniecības ministrijas darbinieka atraitne, atstājot mantojumā jauku privātmāju Babītē. Vispārējās kolektīvās žurkošanās laikmetā privāts namīpašums bija EKSTRA ar visiem lielajiem burtiem boldā, katra sevi cienoša komunisma celtniecības prorāba sapnis, kas to pacēla virs pelēkā proletāriskā hegemona masām. Bija viennozīmīgi skaidrs, ka māju Jankam atstāt nedrīkst. Tai noteikti jānonāk cienīgākās rokās, pa ceļam nobirdinot arī kādu labumu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas procesa iniciatoriem un dalībniekiem.

Iniciatīvas grupa ātri iztirgoja atlikušās biļetes un devās pie Gunāra uz „Ščecinu” kalt plānu.

Ap pusnakti, pēc divām iztukšotām šņabja karafēm kļuva skaidrs, ka plāns nekādi nekaļas. Ieva bija devusies komerciālā flirtā ar kādu resnu gruzīnu, Gunārs tikmēr dzirdīja otru un makšķerēja tam no kabatas „črvoncus”, Ēriks gulēja ar galvu Galvaspilsētas salātu šķīvī un Ainārs domīgi ar dakšas galu kārpīja pieejamo salātu daļu, vākdams to mazās piramīdās un lēnām pārvietodams sev aiz apakšlūpas.

Nogurdinošo intelekta iesprindzināšanas vakaru vainagoja Aināra nopūta: „Būs rīt jāiet pie Andronkuļa. Gan viņš zinās.”

Te nu jāmin daži vārdi par Andronkuli. Atšķirībā no visādiem aināriem tas nebija nekāds puņķu tapa, bet gan respektabls vecās ģenerācijas voroķila – kompartijas biedrs un ierēdnis ministrijā. Taču viņš neaprobežojās vienīgi ar profkoma izgādātajām puķovkām uz vissavienības un brālīgo socvalstu kūrortiem un zdravņicām, mahinācijām ar žiguļu pirkšanas vai autoservisa un dzīvokļu rindu apiešanu, bet nesmādēja arī sīkburžuāzisko tulpju audzēšanas biznesu, importa preču iztirgošanu no bāzēm un pat tolaik bīstamās valūtas operācijas.

Nākamajā dienā Ainārs ar Ēriku devās pie Andronkuļa un izklāstīja lietas apstākļus. Noklausījies savu jauno kolēģu sakāmo, viņš viennozīmīgi atbalstīja ekspropriācijas nepieciešamību. Taisnībai un kārtībai jābūt! Un gan jau, ka vecajai raganai mājā bijuši noslēpti arī vērtslietu un naudas uzkrājumi. Andronkuls labi pazina šo komunistisko jaunburžuāziju, dēvētu par nomenklatūru. Brītiņu pabraucījis šķidro bārdeli, viņš rezumēja: „Nu, labi, sīkie. Plāns būs. Piekāpiet parīt!”

Noteiktajā laikā abi atkal bija pie vecā kombinatora. Tur viņi tika iepazīstināti ar vēl diviem pasākuma dalībniekiem – mūžīgi iereibušo operatora asistentu Andreju no televīzijas un zvērādu pieņēmēju Gunču no sadzīves pakalpojumu kombināta.

Visi apsēdās pie apaļa Karēlijas bērza galda un Andronkuls uzzīmēja SHĒMU. Plāns bija vienkāršs kā zirga smaids: Andrejam, uzdodoties par svarīgu televīzijas darboni, vajadzēja uzaicināt Janku uz televīziju, izvadāt pa studijām un safleitēt, ka tiek filmēta dokumentāla filma par padomju darba cilvēka dzīves līmeņa pastāvīgu uzlabošanos un tamlīdzīgām blēņām, pie tam nolemts daļu filmas veltīt Jankas dzīvei jauniegūtajā īpašumā, tā parādot sociālistiskā dzīvesveida neapstrīdamās priekšrocības.

Kad Janka būtu šo sagremojis, viņu nostādītu fakta priekšā, ka māja pilnībā jāizremontē un jāsakopj, jo kinodarbs domāts tā teikt „eksportam” – demonstrēšanai pūstošā kapitālisma zemēs, lai turienes lielkapitāla un imperiālistu apspiestās masas skaidri redzētu daudz pārāko un humānāko padomju perspektīvi.

Šajā vietā būtu Gunčas uznāciens. Vicinot savas kombināta korkas, viņam vajadzēja pārliecināt Janku, ka ar nelielu blēdību visi darbi izdarāmi ātri un bez maksas. Tik vien tās bēdas, kā īslaicīgi pārrakstīt māju uz Gunču, jo viņam kā ilggadējam un visai augsti stāvošam sadzīves pakalpojumu sistēmas darbiniekam šāds pakalpojums pienākas bez maksas.

-Nu, un kad būsim iekšā,- Triumfējoši rezumēja Andronkuls, - Ārā vairs neiesim.

Plāns tika vienbalsīgi pieņemts un jau nākamajā dienā sākās realizācijas fāze.

Ainārs un Ēriks uzradās pie Jankas smaidīdami kā divas padauzas no nelegālas videokasetes pagrīdes hatņikā.

-Sveiks, vecais! Nu, apsveicam, apsveicam! – Ainārs gandrīz vai kā politbiroja loceklis metās apskauties un bučoties.
-Kur ir botas un nauda? – Tas bija vienīgais, kas interesēja jau divas krāpšanas piedzīvojušo vientiesi.
-Kā? Vai tad mazais Valdiņš no tavas sētas tev nenodeva? – Ainārs sataisīja lielas acis, - Tiešām? Nenodeva?

Janka noraidoši purināja galvu.

-Nenodeva gan.
-Bļa! – Eksplodēja Ainārs, - Es to briļļaino pionieri atradīšu, uz desu cehu nosūtīšu! Nu, jopcik, vecais, es tak toreiz atnācu ar visām panckām, bet tevis nebija, un sīkais pieteicās nodot. Toč nositīšu! Kā te stāvu nositīšu! Cieti!
-Tu nedirs? – Janka šaubījās.
-Es taču teicu – Nekad nediršu. Cieti! – Tā bija gandrīz taisnība, jo aizcietējumi Aināram bija parasta lieta. Nervi.
-Nu, nu...
-Tu domā, es te nāktu, ja būtu tevi piekāsis?
-Nu, nez... Par tevi te visādas baumas klīst...
-Kādas baumas? – Saausījās Ainārs.
-Nu, bija te viens tāds, vārdu neatceros, rudmatis ar smailu ģīmi. Stāstīja visādas lietas par tevi, Andronkuli un vēl dažiem citiem.
-A ko par mani?
-Nu, fāteris tevi esot pakaļā drātējis kā Sidorova kazu un vispār tu esot neuzticams tips – zogot un mānoties.

Šis bija sitiens zem jostasvietas. Aināram sariesās asaras acīs un gar lūpu notecēja karsta puņķu strūkliņa. Krāpšanās ir viena lieta, bet būt par „gailīti”sabiedrībā, kur zeku divreiz vairāk nekā kompartijas biedru, ir pavisam kas cits. Tomēr viņš saņēmās.

-Huiņa tas viss. Nu bija vecais man pustraks, bet ne visādiem diedelniekiem to apspriest. Meli. Viss ir meli! Es esmu godavīrs, dievbijīgs cilvēks. Katrs, kurš mani zina, to apliecinās. Cieti! – Ainārs pamasēja sev vēderu.
-Nu, labi, labi, nepinkšķi! Ticu tev. A ko tu man gribēji teikt.
-Nācām tevi apsveikt, protams. – Sarunā iespraucās Ēriks.
-Ar ko?
-Kā ar ko? To tak visa kino pasaule zina – tavā mājā Babītē taisīs filmu.
-Kādu filmu?
-Tu token nekā nezini?
-Nē.
-Nu ta laižam pie Andreja uz televīziju! Tas taču ir fantastiski!

Tālāk sekoja plāna žilbinošā daļa ar studijas apmeklējumu, kamerām prožektoriem un Andreja nesakarīgo, bet iespaidīgo murmulēšanu par latviešu dokumentālā kino dižo nākotni televīzijas formātā, izraisot diskusiju ar Ēriku, kuš ne mirkli nešaubīdamies par tēzes patiesumu, tomēr iebilda, ka klasiskais kino formāts tomēr ir un vienmēr paliks izteiksmīgāks, bet Andrejs atspēlēja, ka televīzija tomēr ir pieejamāka un tādā garā.

Janka klausījās divu prātvēderu sarežģītajās frāzēs un saprata, ka nonācis tur, kur parasti tādi jankas nenonāk - brīnumzemē.

Šajā vietā viņam tika dots trieciens pa apziņas neaizsargāto daļu.

-Tev to māju vajadzēs pamatīgi savest kārtībā, -Un Andrejs uzskaitīja milzīgu paveicamo darbu sarakstu.

Jankam, protams, nebija ne naudas, ne iespēju kaut ko tādu paveikt. Te nu Ainārs pēkšņi „atcerējās”, ka Andronkulim ir sens paziņa – „liels čiekurs” no sadzīves pakalpojumu kombināta. Tas noteikti varēšot palīdzēt.

Lielais randiņš tika norunāts restorānā „Ščecina” jau nākamajā nedēļas nogalē.

Nemanot bija pienācis oktobris. Sestdienas vakarā Ainārs ar taksi atveda Janku kā kungu uz slaveno Maskačkas naktskrogu. Tur pie galdiņa jau gaidīja Andronkuls, Gunča un Ēriks. Gar bāru rosījās Gunārs, bet pie blakus galdiņa vientuļi dirnēja Ieviņa, gatava uzklupt kārtējam upurim.

Jebkura šāda pasākuma pamatā ir klienta preventīva piedzirdīšana līdz nemaņai, tādēļ galds bija bagātīgi servēts ar alkoholu, bet zacenes frakcija tālredzīgi apieta, pieļaujot vien nedaudz tradicionālo Galvaspilsētas salātu, rupjmaizes un parasto aksesuāru – sāls, pipari, sinepes.

Ap galdu drudžaini un neveikli ņēmās jauns oficiants, ar acīmredzamu ģenētisku novirzi, jo izskatījās pēc skruļļaina bērna ar lielu galvu, bet pieauguša vīrieša vaibstiem. Viņš visu laiku neveikli knibinājās gar šķīvjiem un karafēm, pierunādams kaut ko no sērijas: „Jā, kungs. Vai ir labi, kungs? Vai nevēlaties vēl, kungs?”, kamēr gala beigās apgāza Ērika šņabja glāzi un nolēja kinematogrāfa spīdekļa klēpi ar dārgo šķidrumu, bet Andrejs viņam dusmīgi uzkliedza: „Harald, nu pierimsties, jel! Ļauj biedriem mierīgi aprunāties!”

Biedri tikām lēja Jankas bezdibenīgajās iekšās vienu „sotaku” pēc otra – par iepazīšanos, par daiļām dāmām (Ieviņa tūdaļ iestutēja viņam klēpī savu līgano šķiņķi), par kino, par televīziju un par sadzīves pakalpojumu kombinātu ar izpalīdzīgo Gunču priekšgalā, kurš, starp citu, esot pazīstams ar pašu Balderi.

Janka tomēr visu laiku tā kā šaubījās, tā kā klīrējās: „Nezinu, nezinu, vai tā būs labi. Diez vai tā drīkst? Ja nu kas noiet šķērsām. Daudz kas ir visāds dzirdēts...”.

-Nemīz, biedri, - Deklamēja jau diezgan ieņēmušais Ainārs, - Būs tev laba māja, būs mums labs kino un vispār būs tāds čikenieks, ka maz neliksies! – Un kā zvērēdams lika roku sev uz vēdera: „Cieti!”.

Ēriks tikmēr domīgi braucīja spirtoto klēpi un minēja, kas būs kad kodīgais šķidrums izsūksies cauri drēbēm un piekļūs jūtīgām ķermeņa daļām. Ik pa brīdim viņš ieņēma pa niknam malkam tieši no karafes – anestēzijai, bet tad nesaprotamā trakuma lēkmē apgrieza to otrādi un visu trauka atlikumu iztukšoja sev tieši uz biksēm.

Ieviņa, ērti izgūlusies uz Jankas būdīgās miesas, aizstiepa kurpītes līdz Andronkulim un iebakstīja tam vēderā.

-Eu, vīrieti, vai meitenei neizpalīdzēsi?
-Kas i?
-Moš ielej, moš izdancini... Uz Munameģi aizved, a?
-Atšujies, mēs te štelles kārtojam!
-Mīkstais! – Meiča uzmeta lūpu.
-Palaistuve! – Andronkuls nepalika parādā.
-Rupeklis! – Viņa strauji piecēlās, parādīja Andronkulim mēli un devās dāmistabas virzienā.

Operatora asistents Andrejs, kurš arī ikdienā nekad nemēdza būt īsti skaidrā, pat ja nedzēra, jo bija apveltīts ar „99% dabiskā kaifa”, nu bija uzņēmis iztrūkstošo kritisko vienu procentu, tā teikt uzspodrinājis optisko asi un, satvēris apstulbušo oficiantu Haraldu rokās kā zīdaini, dancoja apkārt pa dzertuvi baurodams: „Es esmu Visums acs, es esmu Visuma acs!”.

Taču ne viņš vienīgais bija todien iecerējis dejas. Laidara vārti atvērās un ar tekstu: „ОБХСС*! Всем предъявить документы!” pagrimuma perēklī iesoļoja bariņš apņēmīga izskata vīru.

Iestādē uz mirkli iestājās kapa klusums. Tad kāds neizturēja un metās restorāna virtuves virzienā acīmredzot cerībā aizmukt pa sētas durvīm. Divi no iebrucējiem viņam sekoja. Un pēkšņi sākās vispārēja panika un ņigu-ņegu. Visi kaut kur skrēja, skarbie vīri bļāva un draudēja, sievietes spiedza.

Janka bija iemidzis. Andronkulis, uzmanīgi palūkojies apkārt, nemanāmi izvilka sev no iekškabatas paciņu ar „kvartiņiem” un riekšavu divdesmit dolāru banknošu. Cenzdamies būt maigs kā mīloša māmiņa, lai nepamodinātu guļošo Janku, viņš ieslidināja tam kabatā šo nodevīgo kravu.

Ainārs, redzēdams, kā Andronkuls veikli atbrīvojas no bezstrādes ienākumu kompromitējošās nastas, uzkāpa uz rīkles skopumam un nogādāja arī savus nekrietnā mūža ietaupījumus laimīgā neziņā murrājošā Jankas kabatā, bet ar to vēl nebija gana – ieskrējies cauri visai telpai, viņš taranēja lielo logu un kā grāvējfilmas varonis stikla šķembu murskulī izlidoja ārā.

-Cieti. – Redzot šo skatu, vienaldzīgi noburkšķēja slapjais Ēriks un ieurbās ar pirkstu milzu degunā.

Gunča centās ieturēt svarīgam pilsonim atbilstošu cienīgu stāju un kaut ko murmulēja par vispasaules revolūciju, PSKP XXV kongresu un partijas vadošo lomu, bet tad vārdu krājums izbeidzās un izdvesis: „Sarauj!” viņš apklusa.

Andrejs bija nosviedis Haraldu uz grīdas, un sēdēja uz sīkā oficianta kā noguris malkas cirtējs uz baļķēna mežmalā, miglainu skatienu vērodams apkārtējo haosu kā kādu noslēpumainu rituālu.

Andronkuls pacietīgi gaidīja, līdz pie viņa pienāca atbildīga izskata vīrs un īsi nokomandēja: „Пройдемте, гражданин!”. Vecais afērists ne vārda nebilzdams devās līdzi.

Palēnām viss norimās. Guļošie vai vienkārši sastingušie, Janku ieskaitot, tika pamodināti un palūgti izklīst pa mājām. Andronkuls pa „bertas” restoto lodziņu skumji lūkojās uz netīrā peļķē guļošo Aināru.

No izsistā restorāna loga nāca mūzika: modīgie „Wham!” puiši rāva vaļā sezonas aktuālo gauduli:

„Last Christmas, I gave you my heart
But the very next day, You gave it away
This year, to save me from tears
I'll give it to someone special”.


-----
*ОБХСС (Отдел по борьбе с хищениями социалистической собственности)

Atbildēt

kā tika izjokots knabīts 25.10.2011 08:33 Ziņot!

Ainārs nav tāds muļķis ,ka ,zinot ,ka viņa sarunas noklausās, viņš kārtotu savas lietas čaur noklausīšanās iekartāam

Ainārs ar šīm bezsatura sarunām pieradija valsts iestādēm, ka tās melo ,JO IR TEIKUšAS, KA NEVIENS NEKUR NEKO NENOKLAUSĀs

Aināram ar šīm izdomātajam sarunām izdevās izjokot knabīiti.Tās sarunas pat man ,nezinātājam, likās tādablefosana un rotaļāšanās ar frāzēm,kurām nav nekāda kopsakara ,tikai runāsana runāšanas pēc notika šī "'saruna"'

Šī joka pēc tapa Atlera nr 2,kuras valdibu /āžus par dārzniekiem / atlaistā Saeimas tie paši vēži šodien apstiprinās
Bet Saeimas vēlēšanās iztērētos 5 miljonus jāpiedzen no nr2 saimnieka-tārpainā krusta.

Atbildēt

koziols tik nozheelojami zemojaas.. luudzaas daljas, nav naudas siikiem teerinjiem. ja 1 Euro jaakjenchii, tad tieshaam ir slikt. es varetu i 10 aizsist. bet, vechi jau saprot - ja vinji pa 20K dabu Saules akmens zemi, tad - liidziigu kjiilu gribu pretii :)

Atbildēt

Kāpēc sarunas atšofrējumā VK nomainās uz RK?????????

Atbildēt

Pieļaujami secināt - nav KNAB spēka (pierādījumu, faktu u,tml), lai ņemtu kundziņus pie lietas -
------------------------------------------------
Nav vis spēka, pierādījumu un faktu, bet sajēgas un elementāras loģiskās domāšanas. Tu noliec viņiem priekšā gan faktus un pierādījumus, bet viņi gvelž muļķības un dara visu iespējamo, lai pierādītu, ka tie nav nekādi fakti un pierādījumi. Protams, ne jau vienmēr.

Atbildēt

šausmenes 2. sērij 24.10.2011 17:27 Ziņot!

Un tā ir Zatlera reforma salikt par darzniekiem āžzzzzus un šie āži kopā ar jenotiem taisīs reformas?

No oligarhiemAAA vienmēr nāca prātīgas domas un sakarigi darbi , bet no šiem nedoučkām "`profesionāļiem bez profesijas "`tautai būs tikai asaras un asinis un VēL UZ PUSI TUKšāKA Latvija

Atbildēt

Visbēdīgākais, ka viņi jau nav vieni. Ir daudzi, kas sadarbojas ar šiem cilvēkiem, - gan domē, gan citās valsts struktūrās...

Atbildēt

Rīgai vajag savu Amerika partiju; Šleseru tajā oficiāli neaicinās

Atbildēt

Patīkami apzināties, ka esmu nedaudz pieklājīgāks par naudasmaisiem. Bet no tā dzīve labāka nekļūst.

Atbildēt

Iesniegums Saeimai!
Vai sekos riiciiba? Un ko par sho domaa ministru amatu kandidaati? Gaidis Beerzinsh savulaik sniedza atbildi, ka vinjam esot/vareetu buut intereshu konflikts. Interesanti kaa intereses vinsh paarstaaveeja ministreejot Parex paarnjemshanas laikaa?
http://grupaa.wordpress.com/2011/10/24/iesniegums-11-saeimai-par-parex/

Atbildēt

Cilvēki sēž un spriež, kā labāk izpildīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības – tas ir tikai slavējami. :)

Viss pārējais vēl būs jāpierāda. Tas, ka kāds privātā sarunā kādam ir teicis, ka "man pieder tas, tas un tas", nav pierādījums. Nu, lielījās, nu, muldēja. Es arī varu kaimiņam pie pudeles stāstīt, ka man pieder x% 'Goldmans Sachs Group' akciju, kas nes man y miljonus amerikāņu rubļu ienākumu – par muldēšanu mani cietumā ielikt nevar.

Atbildēt

nu pujāta zbigņeva zaglis ir srajs, abi ar škeli pēdofili arī, ja kas

Atbildēt

Si ir tikai vienai epizode, kas publiceta. "Man vajag naudu!", "Paris miljoni", utt.. Un ka ar visiem parejiem VAS uznemumiem, AirBaltic utt.. Tur neparadas Sveice registretas kompanijas, kuras pieder Sleseram, vinai sievai un kaut kadiem vel berniem?

Atbildēt

banka!

Atbildēt

Es tik nesapratu (bet gribētu gan), kas ir S...?

Atbildēt

Šlesera aizstāvjiem - visa tā nauda un tie miljoni par ko iet runa - IR IEGŪTI NELIKUMĪGI ....

Tā ka Šleseram sāksies grūti laiki ....

Atbildēt

šo sarunu parādīšanās publiskā telpā nozīmē tikai vienu - nekādu reālu likumpārkāpumu tur nav un KNAB ir pilnīgi izgāzies, tāpēc nopludina informāciju...

Atbildēt

Ja reiz tiek publicētas manuprāt nelikumīgi noklausītas sarunas,tas liecina, par pie varas esošo politiķu velmi, atkal novirzīt tautas uzmanību no sliktas valsts pārvaldes veidošanas procesiem.
Uzskatu,ka šādi publiskotas noklausītās sarunas,pirms tiesas sprieduma,ir vistiešākais cilvēktiesību pārkāpums.
Lai kā man nepatiktu šie cilvēki,prātam neaptverami(neloģiski)ir šādi tipa publicējumi,ja nu vienīgi augstāk minētie motīvi.

Atbildēt

2011.gada 24.oktobrī Biedrība "Grupa A" esam vērsušies ar iesniegumu pie Latvijas Republikas 11.Saeimas, visām Saeimas frakcijām un sešiem pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kurā lūdzam nekavējoties izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju «Par likuma «Par valsts budžetu 2008.gadam» budžeta līdzekļu izlietojuma, ieguldot pirmos 200 miljonus latu privātā akciju sabiedrībā «Parekss Banka», 2008.gada oktobrī-decembrī likumību, tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitātes, likumības un tiesiskuma izvērtēšanu».
Iesnieguma pilnu tekstu skatīt:

http://grupaa.wordpress.com/2011/10/24/iesniegums-11-saeimai-par-parex/

Atbildēt

Prognoze tāda - Šlesim un Lembim kopumā izies slikti,bet Šķēle kā slieka izlīdīs pa atslēgas caurumu !Šlesis ir ar vidējo izglītību,tāpēc smadzeņu nepietiek ,kur ,,izvest,, savas slepenās sarunas un pienāk brīdis,kad ,pļekt,, -iekrīt!
Šķēle šitādos sīkumos nekad neiekrīt.
Kopsummā bēdīgi apzināties,ka Latvija nekad neizkārpīsies no sūdiem,jo pie varas tik daudzus gadus ir bijuši šādi mērgļi !
Gribu pateikt ,ka velti jūs -(AAA) cerat ,ka nauda visu atrisisna jums un jūsu ģimenēm,visi jūsu nelietīgie darbi atgriezīsies un cietīs jūsu bērni!Jūs viņiem esiet sagādājuši sliktu karmu!
Pasaulē eksistē enerģijas nezūdamības likums - gan labās,gan arī sliktās !!!

Atbildēt

Vai šļesera sarunu ieraksti ar rīgas mēru ušakovu neeksistē? Kādas Rīgas domē varētu būt oligarhu intereses?

Atbildēt

Bildē redzami trīs AAA, kuri ar saldiem solījumiem tika Saeimā, bet pēc tam aizmirsa solījumus. Toties atradās viņiem laiks apzagt tautu. Vai tad KNAB to neredzēja?

Atbildēt

Kas tekstā ir AŠ?

Atbildēt

Lato Lapsa kungs! Paldies par rakstiem. Bet kā latviešu tauta var izdzīvot caur likuma un morāles pārkāpumiem? Skaidrs ir viens, ka Latvijā kādi 500 cilvēki valda sistēmu, kur viņi rada demokrātijas izrādi, spēlītes un kurā tiesu sistēma kalpo mafijai, nevis likumam un taisnībai. Jautājums: vai latvieši paši var tikt galā ar šo mafiju, vai arī ar to tiks galā straptautiskā mafija?

Atbildēt

Un kā mani centās telefoniski pierunāt pasūtīt "Dienu", zvanīja ik pa pāris mēnešiem. Es tā arī skaidrā tekstā katru reizi teicu, ka tā nav tā "Diena", kur redaktore bija Sarmīte Ēlerte un šitā man riebjas un nekad mūžā to nepasūtīšu. Un katru reizi man kundze centās ieskaidrot, ka,vai tad es neesot pamanījusi, ka "Diena" mainoties, tā kļūstot arvien progresīvāka un tuvojoties tai, kas kādreiz bija. Šito muldēšanu! Nu tā kā būtu atšūti pēdējos mēnešos.

Atbildēt

Gaidīsim jaunu Andra Grūtupa grāmatu par "mākslu" kas, kur, kad, cik?

Atbildēt

Dieva dzirnas maļ lēni un pamatīgi!

Atbildēt

Zaķusalas zemes Rīgas dome no sākumā tā kā iznomāja, bet jau Ušakova laikā nodeva pārdošanai par apmēram 15 Ls m2. Izrādās, ka pārdošanai ir izlikta arī Lucavsala, jo Šlesers lielās, ka arī to var dabūt jebkurā brīdī! Kas tai Rīgas domē tur notiek? Neatkarīgi, vai mērs ir Birks, Aksenoks vao Ušakovs, tādiem purniem kā Šlesers ir rezervētas skaistākās un perspektīvākās zemes! Rīgas domē būtu jāatlaiž visi un telpas jādezinficē. Riebjas vienkārši iet garām tai Rīgas domes ēkai!

Atbildēt

Lato Lapsa sabiedriskā kārtā un vadoties no savas sirdsapziņas izdara vairāk, nekā Latvijas valdošās politmafijas izveidotie un pa blatam iebīdītie labi apmaksātie specdienestu šefi, kas zina tikai pirst krēslos un apskaust veiksmīgus cilvēkus (zogot viņu idejas).

Atbildēt

Kad no lidmašīnas viss ir izmests, tad beidzot pašam jālec ārā. Zelta vārdi.

Atbildēt

Nekādus lielos noziegumus es gan nesaskatu.
Tikai formālu likuma pārkāpumu par interešu konfliktu.
Nav ne kukuļu, ne uzpirkšanas, patiesībā parastas biznesa sarunas.

Atbildēt

Pretīgi - valsts Izzadzēji! Dieva sods Jums-Lai notiek!!!

Atbildēt

Nu jāgaida tiesnešu kukuļošanas eksperta Šlesera bojfrenda Tihonova uznāciens, - kurš iedvesmojies par tikko vinnētu procesu "Parex mazākuma belzenfakeri pret Latvijas valsti"

Atbildēt

Galvenais tiek noklusēts - cenas RTO ta nelaida lejā kravām uz Afganistānu, savādāk šos nevarēja piedurt kā tikai no usas vēstniecības spalvaino roku:))

Ralfs Kļaviņš kad mācījās 3 vidusskolā bija tāds miermīligs čalis, redz kā nenokā dzīvodams 1 istabu dzīvoklī pie mātes izisties uz 100 ļimonu apgrozījuma.....

Atbildēt

Vai tajā nummuriņā gadāijumā nebija arī videokamera, gribētos redzēt un dzirdēt, kas notika, ka Šlesers aizgāja, kādu pikantu ainiņu, piemēram, kā Prittii Vomenn filmā :) Lapsiņ, ieliec tak lūdzu :)

Atbildēt

nu nezinu,te viens viens runāja,ka lielākajai daļai skaudība,ka arī tā gribētu,bet nevar.. nu ja tā patiešām ir (par to lielāko daļu), tad mūžam paliksim 3.pasaules valsts. tas jau atšķir,piemēram, skandināvu sabiedrību no visām nabadzīgajām,korumpētajām valstiņām. būtu labāk visiem,būtu labāk arī sev!
un nekad neesmu sapratis to psiholoģiju,ka naudas tev jau ir,ka tu vari labi dzīvot,bērniem arī paliks,bet vēl shēmot,grābt... tā ir slimība,tur tik tiešām ar galvu kaut kas nav kārtībā. taču tas viss ir tik pārejošs, tak reāli tu esi sīka skudriņa,puteklis, tavs mūžs ir viens mirklis un viss, bet ņemties shēmot,kāst naudu vēl un vēl.. idiotisms.

Atbildēt

Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)

24.10.2011. 02:46

Mediju ziņa: "Šīs valsts cilvēki droši vien novērtē stabilitāti, jo politiķa statusā darbojos jau 10 gadu un esmu pārdzīvojis 6 valdības", esot paudis "buldozers ar gāzi grīdā" A. Šlesers (LPP/LC / PLL jeb ”AŠ-isti”), komentējot žurnāla "Klubs" funkcionāru veiktās aptaujas rezultātus, kurā 30 "eksperti" esot šim "politiķim" piedēvējuši "ietekmīgākā cilvēka statusu Latvijā". Šlesers šādā "kvalitātē" esot apsteidzis "partijas ierindas biedru" A. Šķēli (TP / PLL jeb ”AŠ-isti”) un "šoka terapeitu" I. Godmani (LPP/LC / PLL jeb ”AŠ-isti”), ar kuriem kopā šajā aptaujā veidojot "šīs valsts ietekmīgāko cilvēku" pirmo trijnieku...
-----

"Es Muļķu Zemē = 'pacans' pirmais!... "
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 2.10.2008., Nr.6. )

Spīd 'mūlis' Sektantam, kā "rausim",
Un 'zobi vaļā stāv', līdz ausīm:
"Es Muļķu Zemē = 'pacans' pirmais!
Aiz 'manīm, bļin' - pat Bārda sirmais!!!

Nu, vispār... ne jau oficiāli,
Kāds mani, trulu 'siles pāli',
Par "ietekmīgāko" var 'taisīt',
(Un "pūlim" ATKAL 'ņirgu raisīt'):

Viens "mēdijs" esot kopā vācis,
Uz 'čaju' "ekspertus" un sācis,
Šos izprašņāt par to, cik "valstī",
Šķiet "ietekmīgi" 'siles' balsti.

Nu, 'vot' - šie, sastrēbušies "tēju",
(Ko es, ja 'česna', "prezentēju"...)
Par 'manīm' "balsojuši" esot ~
Es pirmā 'purna' "godu" 'nesot'!

'Goč Pendel' - iekšas vibrē priekā:
No "kikboksera" pašdarbnieka,
'Farcovščika' un 'siltā zēna',
Nav tagad 'manīm' vairs ne ēna!

Pēc desmit gadiem "politikā",
No salašņas, kam 'di#sa plika',
Līdz 'silei uzkārpīties' pratu,
Un - 'uzēst sevīm mūli platu'!!!

Par šito - "valstij" paldies saku,
Ka - varu 'stīvēt rumpī' fraku,
(Ne 'trennuškas', kā citi 'bračkas')
Un 'močīt(ies)', iekš 'krutas tačkas'!

Lai Kurmjubende 'neķer skrobi',
‘A’ BET-mens - nekasa daudz 'ķobi':
Es ('možka') 'uzsaukšu' šiem 'šeņķi',
Kur 'pakāsējiem' "skalot" kreņķi..."
...
Kāds 'masmēdītājs' "vietas dala",
Iekš Muļķu Zemes 'biezā gala':
"Lai "pūlis" ņirdz par 'sugas brāļiem',
Kas 'samērās ar pričindāļiem'!..."

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9267

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt

Labs materiāls. Labs darbiņš. Orģionāltekstu vienmēr patīkami lasīt. Dzīva valoda. Lembi gan uzmet, bet viņš nav teicis savu vārdu.

Atbildēt

Palasījos tās sarunas tādi pilnīgi murginekā tāda ievērības cienīga! Zonnem vispār Šlosis batonus sprauž konkrētos bet par ko te sēdināt? Vienkārši Šlosis ar to Kozjolu tādi dēli vien ir! Teicu es Visturam pāli Kozjols Tu esi un Kozjols ari paliksi :D

Atbildēt

es

Atbildēt

AŠķ: "Kurš no viņiem lielāks rupeklis?"

Atbildēt

Trīs vīri vienā laivā, tā es teiktu.

Dzīvotu ar savu asinsnaudu mierīgi un nelīstu uz ecēšām, bet nē, vēl vajag...

Atbildēt

Ko lai dara, ja tev galvā krīze un par vērienu tava galva neko nezin.

Atbildēt

Trīs punduri karapeti - tautas asinssūcēji

Atbildēt

ak jā - un vēl sajūsmu rada tie, kuri saka "tautas asinsūcēji" un līdzīgi.. lielākajai saļai sabiedrības ir tikai viena skaidrība - riebīgie, kuri dara tā, kā es pats gribētu, bet pietrūkst prāta. Paskaidroju = man nav nekādas simpātijas pret šiem rakstā minētajiem, es patiesi esmu no malas cilvēks, bet man ir viedoklis, kurš, iespējams, nesaskan ar pūli

Atbildēt

Taisni žēl, ka vēlēšanas jau garām! :D

Atbildēt

Trīs punduri - tautas asinssūcēji.

Atbildēt

Runa par to -kā tas gadījies, ka LTV un šim portālam reizē nonāk info - skaidrs, ka apzināti tas tiek darīts. Un skaidrs, ka ne no kopējā tēla "KNAB", bet no vadības, kuras rīcībā ir info
Otrkārt, viss šis stāsts ir par tā dēvēto oligarhu lietu KNABā, par kuru KNAB neko nav "izracis" līdz šim. Paplosījās pirms vēlēšanām i viss. Pieļaujami secināt - nav KNAB spēka (pierādījumu, faktu u,tml), lai ņemtu kundziņus pie lietas - tātad, jāpierāda vismaz sabiedrībai, ka bija pamats. Vai tad tā neizskatās?

Atbildēt

Man tas liekas apsmaidaami.KNAB-tas ir kolektiiva buutne?Jeb tomeer tie ir dazhaadi cilveeki.Dabiski ,ka no KNAB informaacija nopluust.Un dazhaadaa virzienaa.Tai skaitaa -arii pietiek.com virzienaa.L.Lapsa celj skandaalu-vinju izsauc uz KNAB.Bet tur skandaala nav-ir amatpersonu dienesta pienaakums veikt pasaakumus,lai noveerstu info nopluudi.Lai to noveerstu ir jaacenshas ieguut informaaciju likumaa paredzeetajaa celjaa.

Atbildēt