„Olainfarm” valdes loceklis var tikt pie kriminālprocesa par... OIK parlamentārās komisijas ietekmēšanu
PIETIEK06.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais baņķieris, tagadējais mantinieču strīdu plosītās AS Olainfarm valdes loceklis Lauris Macijevskis gluži nejauši var tikt pie kriminālprocesa par.... OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības ietekmēšanas mēģinājumu.
Pietiek rīcībā ir nonācis iesniegums, ko šonedēļ rakstījusi Olainfarm juriste Ineta Muižniece, kas ir viena no elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultantēm.
Šajā iesniegumā juriste apraksta, kā 4. februārī zvērināta advokāte Zane Bormane viņa izsniegusi Olainfarm valdes locekļa Macijevska parakstītu dokumentu “Par paskaidrojuma pieprasījumu”.
Kā izrādījies, paskaidrojums viņai šādā oficiālā formā pieprasīts par viņas darbību parlamentārās izmeklēšanas komisijā, nenorādot, uz kādu normatīvo aktu pamata no viņas tiek pieprasīta informācija par sniegtajiem pakalpojumiem trešajai personai - izmeklēšanas komisijai.
Iesniegumā norādīts, ka šāda rīcība juristei radījusi aizdomas par mēģinājumu „iejaukties komisijas darbā vai to ietekmēt, ar jebkurām metodēm izdarot uz mani psiholoģisku spiedienu, iespējams, lai panāktu, ka es pārtraucu sniegt pakalpojumus komisijai vai arī, iespējams, lai traucētu komisijas darbu kopumā”.
Šīs aizdomas juristei pastiprinājis apstāklis, ka SIA Olainfarm enerģija OIK maksājumu saņēmēja, savukārt AS Olainfarm valdes loceklei Signei Balderei - Sildedzei kā savas nepilngadīgās meitas likumiskajam pārstāvim ir būtiska ietekme SIA Olainfarm enerģija, kuras kapitāldaļas nonākušas viņas pārziņā sakarā ar mantojumu.
„Ņemot vērā visu minēto, lūdzu uzsākt kriminālprocesu pret vainīgajām personām par mēģinājumu ietekmēt, traucēt vai destabilizēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” darbu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
