„Olainfarm” mantinieču strīdos atklājas tagadējā tieslietu ministra Bordāna personiska ieinteresētība
PIETIEK31.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pērn sākoties AS Olainfarm mantinieču strīdiem, tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā advokāts mēģinājis pierunāt kādu farmācijas uzņēmuma vadības pārstāvi, lai tas noteikti uzklausītu Bordāna advokātu biroja WALL pārstāvi Gundaru Āboliņu. Šī informācija īpašu nozīmi iegūst pašlaik, kad Olainfarm mantinieču strīdos izšķirošu lomu var iegūt Uzņēmumu reģistrs, kurš atrodas tiešā Tieslietu ministrijas pakļautībā.
„Neņem ļaunā lūdzu, ka rakstu, bet manuprāt Tev vismaz par sliktu noteikti nenāktu saruna ar Gundaru. Tas info, kas ir viņa rīcībā manā ieskatā ir pietiekami nopietns, lai vismaz uzklausītu. Bet nu - kā lemsi, mēs vienkārši cilvēciski jūtam līdzi situācijai un mums ļoti nepatīk tas kā konkrēti cilvēki kārtējo reizi nesodīti gatavojas rīkoties. Atvaino par traucēšanu vakarā. Jānis,” – šādu īsziņu tagadējais tieslietu ministrs pagājušā gada 18. martā nosūtījis Olainfarm vadības pārstāvjiem.
Savukārt no citām Bordāna sūtītām īsziņām izriet, ka pirms gada viņš par savu konkurentu uzskaitījis advokātu Pāvelu Rebenoku, kurš tagad ir mirušā Olainfarm saimnieka Valērija Maligina vecākās meitas Irinas Maliginas juridiskais pārstāvis. Vienā no šīm īsziņām viņš pārsūtījis Rebenoka attēlu ar piebildi: „Vienkārši ja nu kas info nododu – pamanījh ka Lipmana advokāts kaut kādas kustības FB veic.”
Pietiek rīcībā ir arī advokāta Āboliņa sūtītas īsziņas, no kurām izriet, ka tagadējā tieslietu ministra Bordāna izteiktā personiskā ieinteresētība par Olainfarm nav palikusi bez rezultātiem, - viņš jau sācis organizēt tikšanās ar uzņēmuma vadības pārstāvi un „plānot savu grafiku”.
Bordāna partneris arī citās īsziņās izteicis gatavību iesaistīties Olainfarm lietu „kārtošanā” un „sadarboties”: „Iepriekš tikāmies saistībā ar Egotrashcinema stāstu vs mantojuma lietas jautājumi. Kontekstā ar šo, pāris dienas atpakaļ piefiksējām, ka tagad Elīnu it kā pārstāv advokātu trijotne Krieķis, Rabenoks un Vilders. Zināšanai nosūtam info, ka esam ar šiem kungiem daudz saskārušies un cīnījušies, pretējās pusēs.
Metalurga procesos bija Rabenoks (kā Lipmana pārstāvis). Taču vissmagākās cīņas bija Laimas lielajā reidersima lietā un ar to saistītajos procesos, kur tika izmantoti visi līdzekļi, kas procesus bieži vien padarīja ļoti "netīrus". Šāda rokāde mūsu prāt ļauj paredzēt, kāds varētu būt turpmākais Elīnas piegājiens mantojuma lietai un kas līdz ar to visus sagaida. Jebkurā gadījumā, ja šī mūsu pieredze liekas noderīga, labprāt sadarbosimies.”
Par Bordāna un Āboliņa ciešu saistību šaubu nav, - piemēram, Facebook ir atrodams advokātu biroja WALL ieraksts, kas datēts ar 2017. gada 12. janvāri un kurā aprakstīts, kā „WALL partneri Gundars Āboliņš un Jānis Bordāns Taizemes Karalistes grāmatu dāvinājuma pasniegšanas ceremonijas ietvaros tiekas ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Kiatikhunu”.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Bordāna komentāru par to, ar kādiem nodomiem viņš pērn mēģinājis iesaistīties Olainfarm mantojuma lietā, kādi bijuši viņa panākumi un kāda ir viņa saistība ar šo lietu pašlaik.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
