Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā kulturoloģiskajā esejā nebūs runa par reālu okupāciju, un nebūs runa arī par okupācijas sakralizāciju (dievināšanu) šīs parādības visdrausmīgākajā formā. Eseja ir veltīta okupācijas, pasvītroju, švaukstiskajai sakralizācijai. Uzdrošinos to uzskatīt par okupācijas sakralizācijas mērenāku formu.

Švaukstiskajai sakralizācijai ir komiska pieskaņa. Mēs tādu sakralizāciju nekad neuztveram pārāk nopietni. Pret švaukstisko sakralizāciju neizturamies tāpat kā pret sakralizāciju, kas notiek, balstoties uz prāta un dvēseles stabilu un dziļu pārliecību.

Mūsdienu vispārējās zombēšanas laikmetā nākas pieņemt, ka ne visi švauksti savā prātā un dvēselē ir okupantu dievinātāji. Noteikti ir švauksti-lelles, kuras zem leļļu teātra skatuves rausta īstie rafinētie nodevēji. Noteikti ir švauksti-romantiskās personas. Tās nāk no mākslinieciski radošās inteliģences aprindām. Švaukstiski romantiskās personas ir viegli izprovocēt uz švaukstisku okupantu atbalstīšanu. Uzskatāms piemērs ir „perestroika”. Tai sevi ziedot bija gatavi daudzi mākslinieki.

Švaukstiskā sakralizācija var būt komiska spēle, manierīga atdarināšana un ārišķīga ākstīšanās. Ja arī tā balstās uz prāta un dvēseles pārliecību, tad šim prātam un dvēselei nav liels un cienījams spēks. Švauksti ir nodevēji-āksti, okupācijas dievinātāji-pajoliņi un dievinātāji-sprukstiņi. Ne viņiem ir liels prāts, ne viņiem ir plaša dvēsele. Viņu garīgais potenciāls ir spējīgs tikai uz ākstību un karikatūrisku atdarināšanu.

Eseja tātad ir veltīta komiskai un savā būtībā smieklīgai okupācijas dievināšanai - apjūsmošanai, aklai un reizē karikatūriskai pakļāvībai okupantu varai. Tādai komiski tipiskai pakļāvībai, kādu mūsu kultūrā jau trešo gadsimtu simbolizē Švauksts no brāļu lieliskā un futuroloģiski tālredzīgā romāna. Autori radīja tēlus ar bezgalīgām tipoloģiskajām perspektīvām mūsu sabiedrībā. Pietuka krustiņi, švauksti, ķenči ir bijuši un acīmredzot būs visos laikmetos.

Mēs taču pārāk nedusmojamies uz Švaukstu. Mēs saprotam, ka viņš ir atkritējs un savā ziņā pat savas tautas nodevējs. Tomēr mēs pārāk nedusmojamies uz viņu un tikai pasmaidām par viņa švaukstiskajām izdarībām, pielienot svešzemju varai.

Daiļdarba noslēgumā Švauksts savā švaukstiskumā pārvēršas par karikatūru. Manuprāt, tas ir brāļu Kaudzīšu lieliski izprasts ideoloģiskais pavērsiens. Švauksti principā ir sociuma atkritumi. Tas ir vēsturiski apstiprinājies. Sabiedrība pret dažāda kalibra okupantu dibena laizītājiem sirds dziļumos vienmēr izturas kā pret padibenēm un tautai lieku balastu. Sabiedrība var pasmaidīt par saviem švaukstiem. Taču nekad švauksti netiek patiesi cienīti un mīlēti. Jebkurā gadījumā saglabājas viņu nodevēja statuss.

Romāna trešajā daļā lasām par neglābjamu ākstu. Švauksts ir pārvērties par ākstu, kurš pats jau ir noguris no savas kropļotās vācu valodas, ap kaklu apmestās garās sarkanās šalles, šausmīgi čīkstošajiem zābakiem un citām ākstībām. Par neglābjamo ākstu ir zudusi interese arī slātaviešiem un čangaliešiem. Viņi vairs nesmaida par Švauksta valodu un manierēm.

Šajā esejā būs runa par mūsu šodienas švaukstiem. Iespējams, mūsu šodienas švauksti tāpat kā Švauksts ir noguruši no savas smieklīgās kalpošanas okupācijai. To mēs nevaram zināt. To par savu tēlu mentālo stāvokli var zināt rakstnieks. Mēs tiekamies nevis ar tēliem, bet reāliem cilvēkiem. Mēs nevaram zināt, kā jūtās mūsu šodienas švauksti.

Taču mēs droši zinām, ka kāda mūsu sabiedrības daļa noteikti ir nogurusi no šodienas švaukstiem un skatās uz viņiem ar neslēptu vienaldzību kā uz sen apnikušiem komiķiem. Mums nav žēl viņus zaudēt, tāpat kā slātaviešiem nebija žēl zaudēt Švaukstu un samierināties ar viņa pāriešanu vācu zemes kungu subkultūrā.

Švaukstu augstu vērtēja tikai Pietuka Krustiņš: „Jā, tā ir allaž mūsu vācu partijas gudrība: ikkatru krietnu spēku sevīm piegriezt un piesavināties." Mēs šodien esam prasīgāki par Pietuka Krustiņu. Mēs savus švaukstus augstu nevērtējam un labprāt gribam no tiem tikt vaļā uz visiem laikiem. Mūsu zemē noteikti vēl dzīvo nesalauzti un patstāvīgi domājoši cilvēki, kuriem riebjas pielīšana un sadarbošanās ar okupantiem.

Kā jau minēju, esejā nav runa par reālu okupāciju. Neviens mūs pašlaik nav okupējis. Jēdzienu „okupācija” lietoju kā hiperbolu – pārspīlējumu, lai pastiprinātu iespaidu.

Atkārtoju – neviens pašlaik nav mūs okupējis. Taču tajā pašā laikā mums ir ļoti viegli justies kā okupētiem. Izvēlētā hiperbola faktiski nav spējīga pastiprināt iespaidu. Tā pašlaik pie mums Latvijā ir vāja hiperbola. Vārds „okupācija” nevienam nav pārspīlējums. Katrs no mums saprot, cik lielā mērā šodien ir aktuāls vārds „okupācija”.

Kā zināms, mēs neesam patstāvīga un neatkarīga valsts. Mūsu valsts ir butaforija. Valsts ir kārtējā ģeopolitiskā mārketinga produkts, un valstij ir konkrēts ģeopolitiskais īpašnieks. Mēs esam „šaha spēles pozicionārās kombinācijas” rezultāts. Tā mīl izteikties mūsu dzīves ģeopolitiskais teorētiķis un praktiskais organizators  misters Bžezinskis.

Mēs neesam suverēna valsts, jo savu suverenitāti brīvprātīgi, ar lielu prieku atdevām citiem. Tāpēc hiperbola „okupācija” mums ir labi saprotama. To saprot katrs Latvijas pilsonis. Katrs Latvijas pilsonis var viegli iedomāties sevi kā pa īstam okupētas valsts pilsoni.

Taču formāli tā pašlaik nav. Atkārtoju vēlreiz – neviens pašlaik nav mūs okupējis. Mūsu zemē nav okupācijas karaspēka. Okupācija ir kādas valsts sagrābšana ar bruņotām vienībām un okupantu administrācijas ieviešana.

Mūsu dzīvi nepārvalda okupantu varasvīri. Okupācija klasiskajā izpratnē būtu tāds stāvoklis, ja mūsu zemi būtu okupējis svešas valsts karaspēks. Tas likvidēja mūsu bruņotos spēkus, ieslodzīja „Baltajā gulbī” mūsu valdību un izveidoja okupācijas pārvaldi tikai no saviem oficieriem, vietējiem cilvēkiem nedodot nekādas pašpārvaldes tiesības.

Tādas situācijas pie mums nav.  Mūsu notikumiem ir cits raksturs. Pareizāk būtu fiksēt: mūsu notikumiem ir ģeopolitiskā trajektorija. Šajā ģeopolitiskajā trajektorijā ietilpst arī klasiskās okupācijas politiskie elementi. Tādējādi gribas teikt, ka mums ir ģeopolitiski okupēta valsts.

Turklāt tagad ir izplatīta arī tā saucamā ģeofilosofija – spēja pārvaldīt (okupēt) teritoriju ar gara spēku. Ģeofilosofijas populārākās tehnoloģijas ir vadāmais haoss, slavenais Soft power. Visjaunākā tehnoloģija Smart power paredz arī militārā spēka pielietošanu. Pie mums šī tehnoloģija pilnā mērā netiek pielietota. Nav vajadzīgs to darīt, jo mēs, kā parasti, bruņoti nepretojamies.

Pašlaik mēs formāli savā zemē visu darām ar savu galvu un savām rokām. Taču tajā pašā laikā mums katram ir ļoti viegli izjust savu stāvokli – okupētas zemes iedzīvotāja stāvokli. Tāpēc izvēlējos minēto hiperbolu, labi apzinoties tās poētisko mazasinību. Ja mums būtu grūti vai pat neiespējami tagad izjust savu stāvokli kā okupētai zemei, tad hiperbolai būtu nesalīdzināmi lielāka mākslinieciskā vērtība un tā būtu poētiski pilnasinīga. Tā būtu ekscentriska politiskā hiperbola. Diemžēl tas nav iespējams.

Mūsu sabiedrībā ir kāda skaista un ģenētiski iebetonēta tradīcija – skriet uz muižu sūdzēties baronam. Šī tradīcija ir izteiksmīgi attēlota mūsu daiļliteratūrā. Piemēram, Andreja Upīša prozā.

Par ko skrēja sūdzēties baronam? Protams, par sīkumiem. Visbiežāk par kaimiņa kaislību bez atļaujas lasīt žagarus barona mežā.

Tā ir ģenētiski iebetonēta tradīcija. Tā ir sava veida biovara, kas ir iekļuvusi mūsu ķermenī, lai vadītu cilvēka dzīvi. Biovara atņem vīrišķību. Daudziem ir grūti saglabāt vīrišķību. Daudz vieglāk un patīkamāk ir nodoties kārdinājumiem. Tas ir daudz vieglāk nekā saglabāt pašcieņu, uzticību un upurēšanos savas dzimtenes labā.

Pie mums vārdi „dzimtenes patriots” var pārvērsties oksimoronā – īpašībā, kas parādībai nekad nevar būt. Vārdi „dzimtenes patriots” kļūst tāds pats oksimorons kā vārdi „skanīgs klusums”. Turklāt daudziem (piemēram, interneta komentāru faniem) ir ļoti agresīva reakcija pret savu mazvērtības kompleksu. Šajā kompleksā ietilpst paškritiska atskārsme par dzimtenes patriotisma deficītu. Interneta komentāru fani intuitīvi jūt savu mazvērtību un tāpēc kļūst naidīgi pret visiem un visu.

Ģenētiski iebetonētā tradīcija turpinās arī tagad. Pašlaik muižas vietā ir smilšakmens cietoksnis Rīgā, Samnera Velsa ielā 1. Tur atrodas ASV vēstniecība. Savukārt vācu barona vietā ir cietokšņa saimnieks, mūsu jaunlaiku brīvvalsts amerikāņu barons – ASV vēstnieks.

 Sūdzību tematika ir mainījusies. Sūdzību objekts (kaimiņš) nav mainījies. Žagaru zagšanas vietā ir kaimiņa kriminālās vājības. Tās var būt visdažādākās – lokālā mēroga un kontinentālā mēroga kriminālās kombinācijas.

Vēstniecībai patīk mūsu tautiešu kriminālās aktivitātes. Pastrādātos noziegumus var izmantot ģeofilosofijas tehnoloģijās. Īpaši tad, ja noziedznieki netiek apzināti tiesāti un sodīti. Tādā gadījumā viņi kļūst par dzelžaini atkarīgiem cilvēkiem, ar kuriem var viegli manipulēt politiskajās un ekonomiskajās rotaļās. Viņus var ērti izmantot dažādiem relatīvi tīriem vai netīriem uzdevumiem. Ģeofilosofiskajās tehnoloģijās funkcionē tikai atkarīgi cilvēki. Godīgi un morāli brīvi cilvēki ģeopolitiskās okupācijas varai nav vajadzīgi. Viņi ir pat kaitīgi un tiek apzināti turēti lielgabala šāviena attālumā no jebkuras politiskās un ekonomiskās rotaļas. Ģeopolitiskās okupācijas vara strādā tikai ar neliešiem un krimināliem elementiem.

Par mūsu augstu amatpersonu gājieniem ziņot uz ASV vēstniecību sabiedrība ir vispusīgi informēta, pateicoties atsevišķu interneta mediju drosmei. Saprotams, šie gājieni ziņot ir ļoti nopietna lieta. Tā ir krimināli sodāma lieta. Tā ir valsts nodevība.

Bet tā tas ir īstās valstīs – neatkarīgās un suverēnās valstīs. Tā tas nav okupētā un tajā skaitā ģeopolitiski okupētā valstī. Ģeopolitiski okupētā valstī pret šiem drūmajiem gadījumiem mēs sākam izturēties kā pret kaut ko švaukstisku, jo patiesībā visa mūsu dzīve ir pārvērtusies par švaukstisku farsu – absurdu un smieklīgu eksistenci.

Kā saka, smieklīgā valstī viss kļūst smieklīgs. Arī valsts nodevība kļūst smieklīga. Arī sakrālais nelietīgais rituāls – verdziskā klanīšanās – kļūst smieklīgs. Par to vispiemērotāk rakstīt analītiskās lirikas žanrā – esejas formā.

Tagadnes smieklīgākais Švauksts ir eksģenerālprokurors Maizītis. Nedomāju, ka kāds cits mūsu valsts ierēdnis gribēs apstrīdēt Maizīša kunga prioritāti uz goda pjedestāla augstāko pakāpienu. Faktiski Maizīša kunga godu nemaz nevar kāds apstrīdēt. Viņš regulāri skrēja uz muižu baronam sūdzēties kā ģenerālprokurors. Tātad kā valstī viens no oficiāli vislielākajiem taisnīguma un likumības sargiem un aizstāvjiem. Maizīša kungu var apsteigt tikai Valsts prezidents, ja arī viņš pakalpīgi tecētu uz muižu pie barona ar ziņojumiem. Par Valsts prezidentu tecēšanu pie barona mediji klusē. Bet tas, protams, nenozīmē, ka mūsu Valsts prezidenti būtu morālās autoritātes visaugstākajā instancē.

Izrādās, Maizīša kungs aktīvi rakstīja „Jūsu Ekselencei” izvērstus ziņojumus par krimināllietu izmeklēšanas rezultātiem. Sēdēdams ģenerālprokurora krēslā, viņš ASV vēstniecībai atklāja izmeklēšanas noslēpumus. Par to var lasīt internetā.

Daudzi varbūt nav informēti par principiāli svarīgu vēl kādu faktu. Maizīša kungs mums ir rūdīts taisnīguma un likumības sargs. Šo rindu autors ļoti labi pazīst cilvēku, kas glabā Maizīša kunga parakstītu dokumentu. Maizīša kungs ar savu parakstu ir akceptējis reti drausmīgu rīcību – aizmugurisku tiesāšanu. Aizmuguriski netiesāja ne Hitlers, ne Staļins. Viņi tik zemu nenolaidās. Maizīša kungs nolaidās.

Domāju, ne katrs lasītājs gribēs iedomāties šādu ainu: cilvēku neaicina uz tiesu; tiesa cilvēku notiesā bez viņa klātbūtnes, un pēc sēdes tiesa pa pastu atsūta spriedumu. Vēl noteikti jāpiebilst, ka aizmuguriskā tiesa vispār notika nepamatoti un sakarā ar pazīstama recidīvista dāsni apmaksātu pasūtījumu. To visu mūsu ģenerālprokurors Maizītis ir akceptējis. Neticami? Jā, neticami!

Maizīša kungam noteikti ir pistole. Viņa pastrādātos noziegumus normālā valstī varētu glābt viņa pistole. Normālā valstī šajā situācijā augstam valstsvīram tomēr pietiktu goda un cieņas apziņa. Viņš pats ar savu pistoli atbrīvotu sevi no nepanesamajām morālajām ciešanām un nekad nenomazgājamo kaunu, kas atsauksies arī uz viņa pēcnācējiem.

Taču mums nav normāla valsts. Mums ir ģeopolitiski okupēta valsts ar adekvāti piemērotām morālā un intelektuālā līmeņa amatpersonām. Līksmi smaida ne tikai Maizīša kungs. Līksmi smaida arī citi cītīgie tipinātāji uz muižu. Smaida Aleksejs Loskutovs un Juta Strīķe no KNAB. Smaida Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš. Smaida valdošā kliķe un tās politiskie simulakri, minētos tipus ievēlot jaunos augstos amatos, it kā nekas nebūtu noticis. Tas ir briesmīgi. Švaukstiski komiskais pārtop riebīgā pazemojumā. Valsts nodevība ir pārvērsta ikdienišķā parādībā. Valsts nodevība ir iekļauta valsts amatpersonu darba pienākumos.

Brāļu Kaudzīšu sacerētajā romānā Švauksts pārvēršas par karikatūru pēc dzīves pilsētā. Dzīve pilsētā ir viņu tik tālu atsvešinājusi no dzimtā novada realitātes, ka tas vairs nav amizanti. Švauksts vairs neuzjautrina. Atsvešinātība no realitātes ir izvērtusies kroplā karikatūrā.

Interesanti, ka mūsu šodienas švaukstiem arī ir sava veida atgriešanās no pilsētas. Mūsu šodienas švaukstiem tāda pilsēta ir Brisele. Kad viņi atgriežas dzimtajā novadā, tad viņu ākstības ir tik lielā mērā atrautas no realitātes, ka izvēršas kroplā karikatūrā.

Šajā ziņā nepārspējamākie kroplo karikatūru autori ir ES komisārs Andris Piebalgs un EP deputāte Inese Vaidere. Ko tikai viņi nesarunā dzimtenē, lai izpatiktu treknās maizes tēviem! Visjaunākajā laikā sakarā ar pievienošanos eirozonai viņi „atraktīvi” (A.Piebalga iecienīts jēdziens) švaukstiski centās provinciālo tautiešu prātus novirzīt pareizajās sliedēs.

Piebalga kunga tonis smieklīgi pamācošs: „Politiķu runas par referendumu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā ir bezatbildīga rīcība, jo Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, uzņēmās arī saistības iestāties eirozonā." Kad Latvija iestāsies eirozonā, tad tā kļūs „atraktīva gan eksportam, gan ekonomiskajai izaugsmei”. Tauta neatbalsta politiķu sapņus, jo „Latvijas iedzīvotāji vienmēr ir bijuši skeptiski”; „Tas ir fenomens (?!), ka mēs noliedzam paši sevi”. Totāli atrauti no realitātes komisārs izsakās par mūsu ekonomiku: „..objektīvie dati rāda, ka dzīvojam labāk”; „Saņemot starptautisko aizdevumu, Latvija paveica milzīgu darbu, lai sakārtotu savu ekonomiku, un tas ir izdevies."

Vaideres kundze ir emocionālāka un primitīvāka. Viņas švaukstiskās konstrukcijas varbūt ir galvenokārt adresētas vienkāršajiem cilvēkiem – elektorāta vairākumam. Iespējams, primitivitāti nosaka erudīcijas un izpratnes līmenis.

Viņa eiro ieviešanu saista ar „drošības jautājumu”. Ja mēs lietosim eiro, tad Krievijas faktiskās iespējas Latvijā ievērojami samazināsies. Eiro mums ir „biļete uz stabilitātes un drošības palielināšanu, iesāktā attīstības un izaugsmes kursa turpināšanu”. Ja mums būs eiro, tad mums „būs iespēja kā līdzvērtīgam partnerim paust savu viedokli” ES iestādēs. Deputātes kundzei noder arī šāda sentimentāli salkana vēsturiskā aplamība: „Pievienošanās eirozonai nostiprinās piederību tai ģimenei, kurai patiešām piederam." Visiem ir jāsaprot, ka „eiro katrā ziņā nav mērķis, bet līdzeklis, lai nozīmīgus mērķus īstenotu”.

Komentāri ir lieki. Vēlams tikai piebilst par eiropolitiķes pašidentifikāciju: „Profesore. Dr.oec.”. Tātad citēju ekonomikas doktores švaukstisko trallinājumu.

Par eiro viss ir skaidrs. Jautājums ir izlemts un tiks praktiski realizēts. Mūsu švaukstiem šī tēma ir izsmelta. Tagad kārta ir jaunai tēmai. Tagad mūsu švauksti var sacensties homoseksuālisma un viendzimuma laulību propagandā. Šo tēmu diktē ģeopolitiskā okupācija un izpatikšana ģeopolitiskajiem okupantiem.

Šajā ziņā stabilus pamatus iecementēja rakstītājs Aivars Ozoliņs no medija Ir. Viņš nupat citiem švaukstiem publicēja zināma veida metodoloģisko instrukciju. Viņš paskaidro, kas šajā tēmā ir svarīgākais un kādai ir jābūt konceptuālajai pieejai.

Galvenā doma koncentrējās ap apskaužami švaukstisku tēzi – attieksme pret viendzimuma laulībām un homoseksuālismu ir demokrātijas kritērijs.  Nožēlojami „atraktīvais” (atkal lietoju Piebalga kunga iecienīto jēdzienu) rakstītājs Aivars Ozoliņš iesaka demokrātiskumu vērtēt pēc tā, kā valstī izturas pret visjaunāko laiku minētajām sociālajām epidēmijām. Ja valsts vara un pilsoņi mīl un ciena minētās epidēmijas, tad tā ir demokrātiska valsts. Ja nemīl un neciena, neļauj propagandēt homoseksuālismu un neļauj viendzimuma pāriem adoptēt bērnus, tad tā nav demokrātiska valsts. Fantastiski gudra doma!

Rakstītājs no žurnāla Ir min piemērus. Saprotams, labas ir Rietumu valstis. Sliktas ir Austrumu valstis. Ļoti slikta ir Krievija, un ļoti slikts ir tās prezidents Putina kungs. Viņš cenšas nepieļaut no Rietumiem ievazātās sociālās epidēmijas.

Arī Latvija ir slikta valsts. Rakstītājs Ozoliņš cer, ka Latvija slikta ir tikai pagaidām. Viņaprāt, Latvija tikai pagaidām atpaliek no Rietumiem un stāv uz robežas starp Rietumiem un Austrumiem. Viņš žēlojas par mums: „..vairākumam Latvijas iedzīvotāju homoseksualitāte arvien šķiet pat amorālāka nekā laulības pārkāpšana." Savu švaukstiskajā dumjībā viņš brīdina mūsu politiķus. Tagadējos politiķus vairs neievēlēs, ja viņi nesāks mīlēt un cienīt seksuālās minoritātes un tādējādi pie mums beidzot neieviesīs demokrātisko iekārtu.

Smieklīgi! Jā, pagaidām smieklīgi! Arī pret Švauksta ākstībām cilvēki pirmajā laikā izturējās kā pret smieklīgām izdarībām. Vēlāk nevienam vairs nenāca smiekli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...