Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Rihards Kols, Nacionālā apvienība
02.05.2022.
Komentāri (117)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas, ka, pašam nezinot, esmu kaut kā ticis iecelts par vienīgo atbildīgo par šī staba nojaukšanu. Kamēr tās ir tikai aizdomas, pastāstīšu par to, kas noticis, notiek un notiks saistībā ar šo objektu.

Jautājums par Pārdaugavas staba nojaukšanu līdz šim bijis ērts “karstais kartupelis” visu politisko spektru galiem un visu partiju aģitācijas “gājieniem”. Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī okupācijas monumenta tēma ar simtprocentīgu garantiju raisīja skaļas un polarizējošas diskusijas jebkurā formātā, kur tā uzplaiksnīja.

Atļaušos izteikt pieņēmumu, ka visbiežāk tiem politiķiem, kas ik pa laikam skaļi piebalsoja iecerēm monumentu demontēt, bija vairāk vai mazāk skaidrs, ka lieta līdz darīšanai netiks, jo to šobrīd liedz Latvijas-Krievijas 1994. gada vienošanās. Tas nav kāds pēkšņs, nupat noskaidrots secinājums — galu galā Saeima jau vairākkārt dažādos laikos un sastāvos noraidījusi iniciatīvas par Pārdaugavas staba demontāžu. Iniciatīvas vienmēr iestrēga pie viena un tā paša faktora — Latvijas starptautiskajām saistībām.

Pieminekli nojaukt liedz Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Vienošanās 13. pants paredz, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. Šādas saistības nav, piemēram, Lietuvai un Igaunijai.

Dokumentā konkrētais objekts gan nav pieminēts. Taču pēc tā spridzināšanas 1997. gadā Krievija un Latvija apmainījās ar notām, kurās Latvijas un Krievijas vienošanās saistīta arī ar objektu Uzvaras parkā. Esmu uzrunājis ārlietu ministru, aicinot šīs notas publiskot, ņemot vērā jautājuma būtiskumu. Šī līguma izpildi, starp citu, joprojām uzrauga EDSO.

Iepriekš Saeimā par šī pieminekļa nojaukšanu diskutēja 2019. gadā, taču šo procesu piebremzēja Covid-19 pandēmija. 10 822 Latvijas pilsoņi kolektīvajā iesniegumā lūdza Saeimu lemt par Uzvaras pieminekļa demontāžu, un Saeima pirmo reizi vēsturē virzīja iniciatīvu tālākai vērtēšanai komisijās.

Jautājums tika nodots divām Saeimas komisijām — Ārlietu komisijai, kas vērtētu ar monumentu saistītās starptautiskās saistības, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas tuvāk spriestu par kultūrvēsturiskajiem, mākslinieciskajiem un citiem aspektiem saistībā ar monumentu un tā potenciālo demontāžu (neņemos spriest par viņu secinājumiem).

Ārlietu komisijā tolaik secinājums, balstoties uz Ārlietu ministrijas atzinumu, bija visai nepārprotams — ievērojot savas saistības, demontāža nav variants, ko apsvērt. Tas gan neliedz veikt apkārtējās vides — parka, monumenta apkārtnes laukuma, pārveidi pēc saviem ieskatiem. 2020.gadā 4.maija deklarācijas klubs aicināja pārsaukt šo objektu, nodēvējot to par Okupācijas laukumu.

Vai pēc Krievijas nežēlīgās karadarbība Ukrainā situācija ir mainījusies? Un vai Latvijas saistības, kas izriet no starptautiskajām konvencijām, ir mainījušās?

Pirms kāda laika plaši un vairākkārtēji izskanēja tieslietu ministra paustais, norādot, ka Tieslietu ministrija (TM) zinot pieņemamu juridisku risinājumu monumenta demontāžas īstenošanai. Lieki nekavējoties, sasaucu Ārlietu komisijas sēdi, kurā deputāti varētu uzklausīt TM un iepazīties ar šo inovatīvo risinājumu. Diemžēl TM pārstāvis neuzskatīja par vajadzīgu uz sēdi ierasties. Komisijā uzklausījām Ārlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju un kopīgi diskutējām par tālāko rīcību.

Kopīgi lemjot, Komisija vienojās nosūtīt Rīgas Domei vēstuli, piedāvājot tai īstenot operatīvi paveicamus risinājumus — pastāvīgu informatīvo stendu uzstādīšanu pie pieminekļa par Latvijas okupāciju un par šā pieminekļa vēsturisko kontekstu, nosaukuma maiņu (to, starp citu, 2020.gadā rosināja 4.maija deklarācijas klubs, aicinot pārdēvēt to par Okupācijas laukumu), kā arī būves inženiertehnisko pārbaudi, lai pārliecinātos par struktūras atbilstību sabiedrības drošuma prasībām. Vēstuli ar šiem trīs piedāvājumiem Ārlietu komisija Rīgas domei nosūtīja marta beigās. Tāpat, koleģiāli vienojoties, Tieslietu ministrijai tika uzdots piedāvāt juridisku risinājumu par pieminekļa nojaukšanu, kas iepriekš saskaņots Ministru Kabinetā.

Termiņš bija 15.04., un līdz šim brīdim vēl neesam saņēmuši MK saskaņotu dokumentu, ko varētu skatīt Ārlietu komisija.

Tieslietu ministrs nupat publiski spekulēja par to, kāpēc nez Komisija prasot MK saskaņojumu — sak, tā esot laika novilkšana. Lai nebūtu pārpratumu: Komisija jau vienu reizi sanāca, lai uzklausītu TM, bet paši TM neieradās. Lai nesāktos kārtējais “pingpongs” un lai netiktu tērēts ne tikai Komisijas deputātu, bet arī visu pieaicināmo ministriju un institūciju pārstāvju laiks, uzdevām tādu uzdevumu, ar kuru tālāk jau būtu iespējams kvalitatīvi strādāt.

Līdztekus tam Saeimas Ārlietu komisija jau martā uzsāka darbu pie visu, kopskaitā 58, divpusējo Latvijas un Krievijas līgumu pārskatīšanas, sākot no jaunākajiem līgumiem.

Darbs pašlaik ir pusē, un par lielu daļu līgumu Komisija jau ir lēmusi, ka to izpilde ir apturama. Ir skaidrs, ka nonāksim arī pie ar šo monumentu saistītās 1994. gada līguma izskatīšanas, un kopīgiem spēkiem meklēsim risinājumus un iespējas, kā tiesiski iespējams mainīt status quo Uzvaras parkā.

Uzsvēršu vēlreiz — Saeimas Ārlietu komisijas kompetence ir tikai starptautiskie līgumi, resp., Ārlietu komisija jebkurā gadījumā nelemj par monumenta demontāžu vai atstāšanu. Īpašumtiesības uz zemi, uz kuras atrodas objekts, ir Rīgas domei (neiedziļinoties 30 gadu ilgajās juridiskajās peripetijās ar un ap objektu).

Mūsu kompetencē ir līgumu pārskatīšana, ko arī iespēju un saprāta robežās mēs darām.

Daudziem patīk bārstīties ar skaļiem paziņojumiem, īpaši šobrīd, par to, kā jebkas, izņemot personīgu ierašanos ar buldozeru un āmuru uz momentālu monumenta demontāžu šajā pēcpusdienā, ir politisks gļēvums, izdabāšana Krievijai, angažētība, antinacionālisms un viss cits, kas ienāk prātā. Ka Krievija nepildot nevienu vienošanos — kas, vairāk vai mazāk, ir patiesība -, un ka mēs arī tad jau neko neesam viņiem parādā — kur arī ir zināma daļa patiesības. Bet Latvija nav Krievija, un Latvija nevēlas būt Krievija — un mums nav jāvadās no viņu piemēra.

Sakarsuši prāti mēdz novest pie skaļākiem un stingrākiem vārdiem, jā, bet no politiķu — valsts amatpersonu — puses es tomēr gribētu kādreiz redzēt atbildīgāku attieksmi. Valstiskāku — ar atbildību pret valsti un sabiedrību, kura ieklausās šajos paziņojumos un ņem vērā to, ko viņi saka. Es tiešām neesmu pārliecināts, ka skaļākie kliedzēji, kuri bravūrīgi ierosina spridzināt Pārdaugavas stabu tūlīt un tagad, ir apsvēruši visus ar to saistītos riskus (un tādi ir, nebūsim naivi), apsvēruši visas iespējamās Latvijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās sekas, un, galu galā, būtu spējīgi uzņemties atbildību par savu retoriku jebkurā no iznākumiem.

Kliegt mākam mēs visi, un reti kas ir tik iedarbīgs kā trāpīgi piemeklēta metafora un revolucionārs sauklis.

Bet tas iedarbojas tikai tiktāl, cik nepieciešams uzkurināt un musināt cilvēkus. Kas varētu novest mūs līdz tā okupācijas staba demontāžai? Garlaicīgais, ar skaļiem lozungiem un PR-īgiem gājieniem neapveltītais darbs pie juridiski tehniskā risinājuma, kas varētu pavērt ceļu monumenta demontāžai, Latvijai nepārkāpjot savas saistības, neradot liekus riskus un saglabājot savu starptautisko reputāciju. Tas nenotiks rīt, bet tas varētu notikt drīz. Protams, vēlēšanu gadā “drīz” nevienam neder — vajadzēja aizvakar un ar salūtu.

Ja būtu mana teikšana, ja būtu Nacionālās apvienības teikšana, tad šī staba Pārdaugavā sen vairs nebūtu. Tas neeksistētu arī prātos tai sabiedrības daļai, kas to padarījusi par teju kultisku rituālu norises vietu. Esmu par šī objekta nojaukšanu.

Esmu strādājis, lai “līdz kaulam” izprastu juridisko situāciju un vēsturi, kas saistīta ar šo stabu. Atļaušos teikt, ka ievērojami vairāk nekā 99% visskaļāko paziņojumu paudēju. Esmu piedāvājis alternatīvus risinājumus un esmu uzturējis šo jautājumu Komisijas dienaskārtībā, pamatīgi un padziļināti iepazīstinot deputātus ar visām niansēm.

Nav nekā vieglāka kā trivializēt, kariķēt un “dauzīt” izdomāto grēkāzi — katrā ziņā tas ir daudz vieglāk nekā reāli strādāt ar ko tik emocionāli, morāli sakāpinātu, juridiski piņķerīgu un starptautiski strīdīgu kā šī objekta eksistences jautājums.

Savā politiskajā darbībā lielākoties izdevies ievērot principu — izdarīt un tad stāstīt, ne otrādāk. Redzu, ka Saeimas Ārlietu komisija savu darbu spēs izdarīt līdz galam.

Novērtē šo rakstu:

29
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šis bija labs samits

FotoNATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Lasīt visu...

21

Kļūdainais “kļūdu labojums” aptieku noteikumos ir lielveikalu un lielo slimnīcu, nevis pacientu interesēs!

FotoTiekoties ar Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvi Artūru Grīgu, Latvijas Pensionāru federācija un citu organizāciju pārstāvji atkārtoti lūdza apturēt t.s. “Aptieku noteikumus”, kas topošajā redakcijā būtiski lobētu lielveikalu un lielo slimnīcu intereses, bet pilnībā atstātu novārtā iedzīvotājus, kuri dzīvo mazapdzīvotās vietās.
Lasīt visu...

21

NATO superplāns “Baltijas slazds”

FotoIgaunijas premjere Kaja Kallasa atklāja žurnālistiem, ka NATO aizsardzības plāns attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz atļaut Krievijas bruņotajiem spēkiem tās ieņemt un pusgadu marinēt krievu zaldātus ES pažobeles ekonomiskās krīzes, politisko intrigu un sodomijas purvā. Ja okupanti šajā laikā nenojūgsies un paši neaizmuks, tad pēc 180 dienām Baltijas zemes atbrīvošot (lasi – pievienošot atpakaļ ES).
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...