OIK reforma tika apzināti īstenota atsevišķu uzņēmumu interesēs; lai to izmainītu, vajadzīga tikai politiskā griba un godaprāts
Ivars Zariņš16.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrija (EM) ļoti labi apzinājās, kāds būs šīs jaunās „obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformas” rezultāts – tā tika veidota un mērķtiecīgi virzīta, lai dažiem uzņēmumiem varētu būtiski samazināt OIK slogu, pārliekot to uz pārējo uzņēmumu pleciem. Tāpēc tā tika virzīta steidzamības kārtā kopā ar budžeta paketi un pieņemta nakts melnumā, lai gan tai ar 2017. gada budžetu nebija nekāda sakara.
Liekulīgas ir arī koalīcijas partneru tagad paustās rūpes par Latvijas zemniekiem, jo tie atbalstīja šo EM virzīto OIK diferenciācijas priekšlikumu par spīti opozīcijas paustajiem argumentiem un brīdinājumiem.
Ja tik tiešām EM un koalīcijas partneriem ir vēlme atrisināt šo kārtējo “OIK afēras” ietvaros radīto EM skandālu, nevis tikai imitēt vētrainas darbības, lai varētu turpinātu piesegt pašas radītos “OIK afēras” rezultātus, tas ir vienkārši un ātri izdarāms – veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos.
Pirmkārt, paredzot “sezonālā pieslēguma” iespēju, nosakot minimālo pieslēguma periodu un pieslēguma efektivitātes kritērijus, lai nodrošinātu šo iespēju visām atbilstošajām mērķa grupām, piemēram, zemnieku saimniecībām, bet novērstu “izmaksu optimizācijas” iespējas tiem, kuri šo pieslēgumu neizmanto pietiekoši efektīvi, piemēram – “guloši” nekustamie īpašumi.
Otrkārt, esošā metodika aprēķina un diferencē OIK pēc iepriekšējā gada datiem, taču ņemot vērā, ka valsts tagad ir atpirkusi no Latvenergo 75% obligātā iepirkuma tiesību, kas veido lielāko OIK jaudas komponentes daļu, kura no šī gada vairāk nav jāmaksā, tad pamatoti būtu to ņemt vērā, nosakot OIK diferenciāciju starp jaudas un elektrības komponentēm, kas tagad nav ņemts vērā, tādejādi saglabājot nepamatoti lielu OIK jaudas komponenti.
Taču visefektīvākā iespēja nozīmīgi samazināt augsto OIK slogu ir nodrošināt atbilstošu “OIK nozares” pārraudzību, kuru EM joprojām “nez kāpēc” nevēlās īstenot. Un, ja EM tik tiešām beidzot patiesi vēlas izveidot visiem godīgu OIK izmaksu pārdales mehānismu, nevis tikai slēpt kārtējo neveiksmīgo manipulāciju, tad vispirms EM vajadzētu atklāti, zemniekiem un pārējiem, uz kuriem tagad gulstas papildus OIK maksājumu slogs, acīs skatoties, paskaidrot, kāpēc vispār vajadzēja īstenot šādu OIK reformu par labu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem jau tā 85% no OIK izmaksām tiek kompensētas uz visas pārējās sabiedrības rēķina?
Ja EM izvairās to darīt, tad atbilstošām kompetentām iestādēm nemaz nebūtu tik grūti noskaidrot, kurš konkrēti no šīs “OIK reformas” ir vislielākais ieguvējs un kāda ir bijusi tā saistība ar šīs “OIK reformas” lēmuma virzītājiem, lai varētu izvērtēt, kā interesēs patiesībā ir tikusi īstenota šī “OIK reforma”, kuru EM bīdīja steidzami "nakts melnumā", neļaujot to izdiskutēt, lai rezultātā tā stātos spēkā tikai aiznākošajā gadā?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
