Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

OIK afēras mantinieki, izmantojot esošos apstākļus, šķiet, nu ir sasparojušies nākamās afēras īstenošanai. Šoreiz tas skars tieši vēja enerģijas izmantošanu.

Nenoliedzami, vēja enerģijai ir savs potenciāls, un tas ir jāizmanto. Ar tās izmantošanu mums līdz šim nav īpaši veicies – lielā mērā par to atbildīgi ir enerģētikas politikas veidotāji, kas nav spējuši izveidot nepieciešamo ietvaru “zaļās enerģijas” projektu attīstībai (vairāk rūpējoties par esošās OIK afēras turpināšanu, kura kā zilonis trauku veikalā izbradā citas “zaļās enerģijas” iespējas), kā arī pašu “vēja projektu” virzītāju rīcība – vai tas neprofesionālisms vai alkatība (vēlme socializēt visas projekta neērtības, bet labumus paturēt tikai sev), kas rezultējusies ļoti atturīgā sabiedrības attieksmē pret šiem projektiem.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījusi situāciju energoresursu tirgos – enerģijas cenas ir būtiski pieaugušas. Tas vēja enerģijas izmantošanu padara par komerciāli izdevīgu arī bez valsts atbalsta. Un tad nu “pēkšņi” Saeimu ir sasniedzis valdības virzītais likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”. Runa ir par 1000 Mw kopējo uzstādāmo vēja elektrostaciju (VES) jaudu, uz kuru tas attieksies.

Varētu rasties priekšstats, ka Latvijas varai ir parādījusies rūpe par vēja enerģijas izmantošanu Latvijā. Taču, sākot iepazīties ar šo likumprojektu, rodas virkne pamatotu jautājumu un pamatotas bažas par šī likumprojekta patiesajiem mērķiem.

Vispirms jau – kāpēc šo likumprojektu ir sagatavojusi un virzījusi kā savu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), lai gan atbildīgā par enerģētikas un būvniecības nozari ir Ekonomikas ministrija(EM), nevis VARAM!

Tāda nebijusi centība no ierēdņu puses! Parasti ir tieši otrādi – tie cīnās par savas atbildības jomas sašaurināšanu un novelšanu uz citu pleciem. Bet te – ielien vispār citas ministrijas atbildības lauciņā, turklāt bezmaz vai peklē!

Nez, vai tas nozīmē, ka EM ir zaudējusi savu kompetenci un spēju risināt enerģētikas izaicinājumus (kas ir tās atbildības joma), ja jau to tagad dara cita ministrija? Vai arī tas vienkārši ir kārtējais šīs raibās, visatļautīgi šeftējošās koalīcijas politiskais darījums?

Jo kā gan citādāk izskaidrot pavisam dīvaino regulējumu, kurš tiek piedāvāts šajā likumprojektā – kad par enerģētikas nozari atbildīga ir viena ministrija (EM), bet par nacionālo interešu objektu noteikšanu šajā nozarē ar šo likumprojektu tiek piedāvāts kā atbildīgo ministriju noteikt citu – VARAM? No jēdzīgas valsts pārvaldes viedokļa loģikas – nekādas!

Vēl “interesantāk” kļūst, kad sākam iepazīties – ko tad ar šo likumprojektu tiek piedāvāts noteikt par “nacionālo interešu objektiem”? Tie būs projekti, kuriem nav nedz ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), nedz zemes īpašnieku piekrišanas, nedz nav iegūts vietējās sabiedrības atbalsts šo projektu realizācijai. Toties ir VARAM pozitīvs lēmums šo atzīt par nacionālo interešu objektu.

Jau var paredzēt, ar ko formāli tas tiks pamatots – lai veicinātu vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, kuru bremzē vides prasību ievērošana un sabiedrības negatīvā attieksme. Taču nez kāpēc pret šo likumprojektu visskaļāk iebilst tieši … Latvijas Vēja enerģijas asociācija – kā reiz tie, kuriem it kā par to vajadzētu priecāties?!

Šī paradoksa noslēpums ir vienkāršs.

Vai tiešām Latvijā nav iespējams izvietot 1000 Mw VES, ievērojot pašreiz normatīvajos aktos noteiktās vides prasības? Protams, ka tā nav!

Vai tiešām nav iespējams atrast zemes īpašniekus, kuri būtu gatavi piekrist VES izvietošanai uz savas zemes? Protams, ka tā nav!

Vai tiešām nav iespējams iegūt vietējās sabiedrības atbalstu VES būvniecībai? Protams, ka tā nav!

Uzskatāms piemērs tam ir Dānija, kuras platība ir pusotru reizi mazāka par Latvijas teritoriju, iedzīvotāju skaits būtiski lielāks, bet uzstādīto VES skaits – apmēram 100 reizes lielāks!

Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz darba ir ieguldīts šo projektu attīstībā un cik prasmīgi tie ir tikuši organizēti. Un ir zināmi vairāki projekti, kuri sekmīgi virzās uz priekšu un kuri visus šos jautājumus ir atrisinājuši vai spēs atrisināt. Turklāt Latvijā ienāk starptautiskas kompānijas ar pieredzi, kā sekmīgi īstenot šādus projektus, ievērojot vides prasības un sabiedrības intereses.

Tad kam ir vajadzīgs šāds likumprojekts?

Šāds likumprojekts dod iespēju pārspēlēt esošo situāciju nozarē un nodot vajadzīgās rokās labumu no esošās situācijas izmantošanas – kad vara ar saviem lēmumiem var noteikt, kuri būs tie projekti (projektu virzītāji), kuri saņems iespēju tālākai prioritārai virzībai, ja vien pareizi ir sashēmoti papīri.

Tas nekas, ka kāds ir ilgi un dikti strādājis, gatavojis savu projektu – nepieciešamos saskaņojumus vides un sabiedrības prasībām. Tam vairs nebūs izšķirošas nozīmes, svarīgi – vai šis projekts baudīs VARAM labvēlību! (Vai jums tas neko neatgādina?...)

Likumprojektā noteiktie 1000 MW arī ir zīmīgi – tas ir aptuveni tas kopējais VES apjoms, ko saskaņā ar AST (pārvades operatora) aplēsēm varētu veiksmīgi integrēt Latvijas pārvades sistēmā.

Tātad, ja jums nav vajadzīgās varas labvēlības un nacionālā interešu objekta statusa, tad jūs ar visu savu centību un vislabāko projektu varat palikt aiz borta vai arī to nāksies kādam atdot...

Īpašās labvēlības statusa iegūšanai ir paredzēti vēl arī citi parametri, piemēram: pieslēguma garums līdz 15 km. Kāpēc tieši līdz 15 km?! – to, un daudz ko citu, nu nāksies skaidrot A.K. Kariņam, kurš savulaik jau kļuva par vienas OIK afēras krustēvu...

Par šīm un citām šī likumprojekta pērlēm vairāk šeit.

Novērtē šo rakstu:

189
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi