Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK. Mēs to katrs redzam, maksājot savus elektroenerģijas rēķinus. 2016. gadā OIK maksājuma summa bija 237 miljoni eiro. Kopumā šī afēra mums jau ir izmaksājusi vairāk nekā miljardu eiro. Un, ja šai afērai ļaus tāpat turpināties, tad saskaņā ar EM sniegto informāciju Eiropas Komisijai kopējais OIK slogs, ko mums nāksies nomaksāt, būs apmēram 3,7 miljardi eiro. Tātad mēs ar šo OIK stāstu vēl neesam pat pusē! Lūk, tā ir lielākā valsts izzagšana Latvijas vēsturē, salīdzinot ar kuru, “oligarhu sarunas” izskatās pēc tādu mazu puišeļu blēņošanās.

Taču par to tiek runāts nelabprāt, jo jau no paša sākuma OIK ir bijusi politiski piesegta afēra un tie, kas to ir pieseguši, joprojām ir pie varas. Kas par to liecina, un kā tā tika (un joprojām tiek) īstenota, tika izklāstīts iepriekšējā šim tematam veltītajā rakstā ("OIK - kas slēpjas zem deķa”), to var izlasīt šeit: https://www.pietiek.com/raksti/oik__kas_slepjas_zem_deka

Cik dārgi mums izmaksā šī OIK afēra, to uz sevis izjūt katrs, bet tikai retais zina, ka šīs OIK izmaksas varētu ļoti būtiski samazināt – to zina tie, kas gūst labumu no šīs afēras tiešā veidā, vai netiešā veidā - to piesedzot. Tāpēc tas tiek slēpts no sabiedrības, un sabiedrība tiek barota ar visādām pasakām un blēņu stāstiem.

Politiskā piesega kopskats

Tas sākās ar stāstu par ES prasībām, kas paredzēja līdz 2020. gadam palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtās enerģijas īpatsvaru līdz 20% no kopējā saražotās enerģijas daudzuma ES dalībvalstīs. Latvija sev izvirzīja vēl ambiciozāku mērķi - 40%. Ja kāds vēlas diskutēt, vai Latvijai būtu bijis jāuzņemas šāda apmēra saistības, lai papēta, kas un kādā veidā to virzīja – iespējams, atradīs interesantas politiskās saites ar pašlaik notiekošo…

Taču galvenais visā šajā stāstā – kādā veidā politiķi izvēlējās sasniegt šos 40%. Neskatoties uz to, ka siltumenerģijas patēriņš mums ir apmēram četras reizes lielāks par elektroenerģijas patēriņu, un par spīti tam, ka AER tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai nav konkurētspējīgas un to izmantošanai ir nepieciešamas ļoti lielas subsīdijas atšķirībā no siltumenerģijas ražošanas, kur AER tehnoloģijām ir krietni augstāka konkurētspēja un kuras turklāt mēs spējam attīstīt un saražot paši – tika pieņemts politisks lēmums īstenot šo mērķi tieši ar elektroenerģijas ražošanu. Turklāt veidojot tam dāsnu atbalsta mehānismu.

Par kādām interesēm domāja politiķi, izdarot šādu izvēli? Kā interesēs rīkojās Ekonomikas ministrija? Pat, ja jums nav nekādas sajēgas par enerģētiku, nav sajēgas par ekonomiku, pietiek ar nelielu saprāta dzirksti, lai ieraudzītu šādas izvēles ekonomisko absurdumu un neatbilstību sabiedrības interesēm. Un tomēr tā tika izdarīta.

Lai varētu īstenot un piesegt šo afēru daudzu gadu garumā, tika izveidots vajadzīgais normatīvais regulējums:

- nepamatoti dāsnas atbalsta shēmas,

- interpretējamas tiesību normas (lai izskatās pareizi, bet rīkoties var kā ērtāk),

- formāls kontroles mehānisms.

To visu nodrošināja EM, kura pēc tam uz šādi izveidotas normatīvās bāzes ērti varēja pieņemt kādam vajadzīgos lēmumus, dodot sabiedrībai vajadzīgo interpretāciju. Turklāt lēmumi tik centīgi tiek pieņemti kāda konkrētās interesēs, ka nereti netiek ievērots pat šis īpatnēji izveidotais normatīvais ietvars, un tas tiek darīts līdz pat šim brīdim - kā to uzskatāmi parādīja TV sižeti, pretstatā EM apgalvotajam. Aprēķins ir vienkāršs – normatīvais regulējums ir tik samudžināts, ka to spēj saprast tikai tie, kas to ir izveidojuši, un tie, kas to izmanto savās interesēs. Visiem pārējiem var iestāstīt vajadzīgo interpretāciju - neviens tāpat nespēs iedziļināties un ieraudzīt, kas patiesībā notiek. Un pat, ja kāds to spētu – tad tas vēl ir jāpierāda citiem, bet patiesība ir tik šokējoša, ka tai būs grūti noticēt.

“Konteinershēmu” afēras arhitektūra

EM izmisīgi centās slēpt savus lēmumus saistībā ar TV3 žurnālistu atklātajām “OIK krāpniecībām”, pat, pārkāpjot Satversmi, atteicās tos iesniegt Saeimai, un, tikai iesaistot Saeimas Juridisko biroju un piesaucot Satversmes aizsardzības biroju, kuram jau tika gatavots iesniegums par šo Satversmes pārkāpumu, tika panākts, ka EM tos beidzot iesniedz.

Gandrīz visos šajos gadījumos shēma ir šāda.

No sākuma tiek saņemta EM atļauja ieviest elektrisko jaudu, uzstādot koģenerācijas (elektrības un siltuma vienlaicīga ražošana) iekārtu, kas kā kurināmo izmanto biomasu – ieviešamās elektriskās jaudas apjoms parasti ir vismaz 1MW vai vairāk. Šķeldas koģenerācijas stacijai atkarībā no tehnoloģijas šai elektriskajai jaudai atbilstošā siltuma jauda būs vismaz 2 līdz 4 reizes lielāka. Lai rastos priekšstats, cik tas ir daudz – 2 MW siltuma jaudai atbilstošai siltuma slodzei, lai šāda koģenerācijas stacija varētu efektīvi strādāt (lietderīgi izmantot visu saražoto siltumenerģiju) cauru gadu, būtu vajadzīga tāda pilsēta kā Tukums, kas spēj nodrošināt apmēram 2MW siltuma slodzi visa gada garumā. Kā tas bija uzskatāmi redzams šajos TV sižetos atspoguļotajos gadījumos, daudzviet šāda siltuma slodzes pieejamība, delikāti sakot, bija tikai teorētiska. Un tas ir viens no svarīgiem iemesliem, kāpēc paredzētajā laika termiņā šādas apsolītās jaudas netiek ieviestas – jo vienkārši tās ir neatbilstoši lielas un nevajadzīgas.

Kādēļ uzņēmējiem rodas tāda neracionāla vēlme pretēji biznesa loģikai censties īstenot investīcijas vairāku miljonu apmērā acīmredzamas “neiespējamās misijas” ietvaros - tā vietā, lai izvēlētos reālus, īstenojamus nosacījumus (atbilstošas jaudas)?

Tas kļūst skaidrs nākamajā shēmas solī – kad komersants pēc šīs jaudas atļaujas saņemšanas vēršas pie EM ar nākošo iesniegumu – piešķirt tam atļauju pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no šīs stacijas, kura vēl nav uzcelta. Šis iepirkuma apjoms tiek noteikts, ņemot vērā to jaudas lielumu, kuru EM ar savu lēmumu iepriekš ir atļāvusi ieviest (vai palielināt) – jo lielāka ir šī jauda, jo proporcionāli lielāks tiek noteikts šis maksimāli iespējamais obligātā iepirkuma elektroenerģijas apjoms. Un, protams, gandrīz visos gadījumos, ja vien komersants ir spējis iesniegt pareizi sagatavotus dokumentus, šāda atļauja tam tiek piešķirta.

(Kādēļ EM vēlīgi dāļāja šādas atļaujas acīmredzamiem neracionāliem risinājumiem, tas ir atsevišķas izpētes vērts jautājums, kuru būtu jāveic institūcijām ar atbilstošu kompetenci, jo pašas EM veiktās dienesta pārbaudes rezultāti par šiem lēmumiem ir “pazuduši”. Pēc pēdējās EM sniegtās versijas tādu nemaz nav bijis - līdz rezultātam EM izveidotā komisija nemaz neesot nonākusi. Lai gan arī tāda komisijas slēdziena nav. Un nevienu līdz šim tas nav interesējis – kāpēc? Ticamāka gan šķiet kuluāros zināmā versija, ka ir tikusi panākta vienošanās par šo rezultātu “pazušanu” un ka tā pavisam šie pārbaudes rezultāti nemaz neesot “pazuduši”...)

Nākamais shēmas solis ir, kā šo EM dāsni piešķirto atbalsta apjomu saglabāt un izmantot pilnā apmērā? Dilemma ir acīmredzama – vai nu kaut kā izpildīt realitātē neizpildāmos nosacījumus, balstoties uz kuriem, ir piešķirts neadekvāti lielais atbalsta apjoms, vai arī šo nesamērīgi lielo, trekno pīrāga kumosu pazaudēt.

Šī situācija tiek atrisināta, pateicoties ļoti savdabīgajai EM rīcībai, kuras pamatotību tā joprojām nav spējusi izskaidrot. Proti, lai gan EM izsniegtais lēmums par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ir pieņemts, balstoties uz komersanta iesniegto informāciju - nosakot konkrētu izmantojamo tehnoloģiju, efektivitātes un lietderības kritērijus, jaudas lielumu un termiņu, kurā enerģijas ražošanai ir jābūt uzsāktai saskaņā ar komersanta iesniegumā apliecināto, tomēr EM “pašaizliedzīgi” nāk pretī komersantam un ir gatava uzskatīt, ka tās lēmums skaitās izpildīts pat, ja lēmumā paredzētie nosacījumi nav ievēroti - galvenais, lai komersants noteiktajā termiņā pagūtu iesniegt jebkādu apliecinājumu, ka jebkāda elektroenerģijas ražošana ir notikusi un par to ir sastādīts AS “Sadales tīkli” akts.

Tad nu komersanti mudīgi saskaņā ar EM sniegtajiem skaidrojumiem uz brīdi zaļā pļavā atved un noliek iekārtu (konteineru) ar simtiem reižu mazāku elektrisko jaudu, liek to AS “Sadales tīkli” nomērīt, lai dabūtu EM vajadzīgo dokumentu, un iesniedz to EM. Kopā ar iesniegumu piešķirt tiem tiesības palielināt (simtiem reižu) uzstādīto jaudu - vēl uz pieciem gadiem.

Un visos zināmos gadījumos tas noslēdzas ar šiem komersantiem labvēlīgu EM lēmumu, kura visu to akceptē. Neskatoties uz to, ka šajos komersanta iesniegtajos dokumentos, balstoties uz kuriem, ir pieņemts šis EM lēmums, ir skaidri redzams, ka atļaujas nosacījumi nav izpildīti, tas tomēr netraucē EM saglabāt komersantam piešķirto trekno, neadekvāti lielo obligātā iepirkuma pīrāga kumosu.

Kādas pašaizliedzīgas EM rūpes par nacionālo enerģētiku!

Šādas rīcības absurduma analoģija būtu, piemēram – ja valsts vienotos ar komersantu, ka noteiktā termiņā, tam ir jāuzceļ daudzdzīvokļu nams, par ko valsts tam apsolās maksāt atbilstošu dāsnu īres maksu, bet komersants to neizdara – daudzdzīvokļu nama vietā uzstāda suņu būtu. Turklāt uz brīdi. Un tas tiek novērtēts kā šīs vienošanās izpilde! Turklāt tiek paziņots, ka komersantam paredzētā īres maksa tiks saglabāta pilnā apmērā…

Kur tas suns aprakts?

Bez šiem EM īpatnēji pieņemtajiem lēmumiem un rīcības, kas ir veicinājusi plašu krāpniecības shēmu īstenošanu daudzu gadu garumā, šie “krāpniecības” gadījumi nebūtu iespējami.

Šādas aizkustinošas rūpes par nacionālo enerģētiku nepaliek “OIK ražotāju” nenovērtētas - saskaņā ar TV veikto pētījumu kopš 2010.gada to veiktie ziedojumi ZZS sastāda vismaz 140 000 eiro, savukārt „Vienotībai”, kuras ekonomikas ministru laikos sabiedrībai tika radīts vislielākais OIK slogs, oficiāli ir saziedots vismaz 256 000 eiro.

Tas, ko parādīja žurnālisti, ir tikai ieskats gara, gara vilciena sastāva pēdējā vagonā. Taču, pateicoties tam, nu ir iespējams parādīt un pierādīt ar konkrētiem piemēriem, kā ir tikusi īstenota un politiski piesegta šī OIK afēra. Lai tādejādi radītu pamatotu pieprasījumu pārskatīt un izvērtēt visu līdz šim sastrādāto un cītīgi slēpto no sabiedrības. Un, ja būtu politiskā griba to izdarīt – varētu panākt nozīmīgu OIK samazinājumu.

Diemžēl ir acīmredzams, ka šādas politiskās gribas varas koalīcijai nav! Ir tieši otrādi - vēlme to visu piesegt, par to liecina gan EM darbības, gan koalīcijas balsojumi Saeimā attiecībā uz pieprasījumu par šiem EM lēmumiem, kad uzskatāmi ar faktiem un dokumentiem tika pierādīts, ka EM ir ne tikai piesegusi, bet pat režisējusi šīs krāpniecības – uz ko ekonomikas ministrs nespēja neko atbildēt, vispār neko! Taču tas netraucēja varas koalīcijai noraidīt šo pieprasījumu kā nepamatotu. Arī nedēļu vēlāk 23.novembra Saeimas plenārsēdē, kurā tika izskatīts šis pieprasījums “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem”, ekonomikas ministrs pat nemēģināja neko atbildēt pēc būtības, un tas tika pieņemts kā Ekonomikas ministram atbilstoša rīcība. Šeit Saeimas sēdes stenogramma.

Pēc žurnālistu atklātajiem iespējamajiem krāpniecības gadījumiem EM tika lūgta skaidrot savus lēmumus un rīcību. Ja EM lēmumi un darbības šajās iespējamajās krāpniecībās būtu īstenoti sabiedrības interesēs, kā tas tiek apgalvots, tad EM būtu ieinteresēta to rādīt un stāstīt, taču EM tā vietā centās sniegt garas, samudžinātas, nesakarīgas un savstarpēji pretrunīgas atbildes, bieži vispār ne pēc būtības. Kā tintes zivij slēpjoties - cerot, ka ar to pietiks, lai saglabātu savu uzburto “realitāti”. Šeit (Saeimas mājas lapā, sadaļā “Jautājumi”) var iepazīties ar EM uzdotajiem jautājumiem un sniegtajām atbildēm: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/WEB_questions?OpenView&count=30&start=361

“Viens likums viena taisnība visiem” - neattiecas arī uz fizikas likumiem?

Lai dotu iespēju EM pašai ar savām atbildēm nonākt līdz acīmredzamām pretrunām un pierādīt atbilžu acīmredzamo absurdumu un neatbilstību pat pašas izveidotajai normatīvajai videi, EM tika uzdots skaidrot savas sniegtās atbildes, ļaujot aizvien vairāk sapīties savos skaidrojumos un interpretācijās. Tas bija visnotaļ nepateicīgs un nogurdinošs process, taču par spīti EM centieniem, tas tika veiksmīgi īstenots, līdz EM, lai neatmaskotu sevi, ir izvairījusies sniegt atbildes Saeimai uz pēdējo jautājumu sesiju. Pārkāpjot gan Latvijas Satversmi, gan Saeimas kārtības rulli, kurš nosaka, ka “atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā Saeimas Administrācijai ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms termiņa, kas noteikts atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem, vai sniedz to mutvārdos”. Ekonomikas ministrs to nav izdarījis.

Rodas pamatots jautājums – ja jau ministram viss ir iepriekš saplānots un zināms, ka viņš nevarēs ierasties Saeimā, lai sniegtu atbildes mutiski, kādēļ šīs atbildes netika sagatavotas un iesniegtas rakstiski, kā to paredz Saeimas kārtības rullis? Taču droši vien arī uz šo jautājumu ekonomikas ministrs nespēs atbildēt, jo izrādās, ka Ekonomikas ministrijā saistībā ar EM pieņemtajiem “OIK lēmumiem” “pazūd” ne tikai dokumenti, bet arī atbildes.

 Šeit EM sniegtā “atbilde”: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/1A340E6D09B58642C22581FC004BF87F?OpenDocument

Savukārt šeit viens no šiem jautājumiem, uz kuru EM ir izvairījusies sniegt atbildi, jo tas nozīmētu apliecināt, ka EM ir apzināti piesegusi žurnālistu atklātās “krāpniecības shēmas”, vai arī, turpinot izvairīties, būtu jānostāda sevi acīmredzami idiotiskā situācijā, nu jau cenšoties apiet ne tikai juridiskos, bet arī fizikas likumus: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/6A4835C06D4E3956C22581F6002D3298?OpenDocument

Valstī, kurā demokrātija un tiesiskums nozīmē kaut ko vairāk nekā tukši vārdi, tāda izpildvaras rīcība un lietu virzība nebūtu iespējama. Bet tas jau atkal ir jautājums, kurš būs jāvērtē atbilstošas kompetences institūcijai. Un arī Latvijas sabiedrībai.

Kad vārdi un darbi saskan

Ir skaidrs, ka tiks darīts viss iespējamais, lai šo afēru piesegtu, veicot visādus kosmētiskus un māņu manevrus (kas jau notiek), lai imitētu vajadzīgo darbību, bet lai smagais OIK slogs (kas kādam ir trekns pīrāgs) Latvijas sabiedrībai netiktu nozīmīgi mazināts.

To uzskatāmi demonstrē EM ar savām darbībām. Arī EM plaši izsludinātā “OIK staciju” pārbaude “pa pilnu perimetru” (vairāk nekā 400 “strādājošu” staciju), kura tika noreducēta līdz 39 stacijām, kuras līdzīgi TV žurnālistu atklātajiem gadījumiem “strādā” ar būtiski samazinātu jaudu. Gandrīz visos plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, ka šīs pārbaudes rezultātā ir anulētas atļaujas 3 gadījumos. Par pārējiem vēl turpinās pārbaudes, bet 7 gadījumos jau esot pamats šo obligātā iepirkuma atļauju saglabāt.

EM tā arī nespēja skaidri atbildēt - kas tad tieši un kā katrā konkrētā gadījumā ir ticis pārbaudīts? Ja jau sākotnēji ir zināms, ka neviena no šīm stacijām nestrādā saskaņā ar tiem nosacījumiem (piemēram, komersanta iesniegumā norādītā jauda), balstoties uz kuriem, tika izsniegta atļauja, un tas jau sākotnēji, pirms pārbaudes uzsākšanas, ir bijis konstatēts, tad kāds ir šīs pārbaudes mērķis – atklāt vai piesegt šo neatbilstību, “nolaižot simboliskas asinis”? Tāpat EM izvairījās sniegt skaidru atbildi, vai visos šajos atlikušajos 36 gadījumos, kurus EM “turpina izvērtēt”, stāv reāli uzstādītas stacijas? Jo, ja šādu staciju tur nav – tad kas vēl tur būtu izvērtējams, lai pieņemtu lēmumu par atļaujas nosacījumu izpildi?! Vai varbūt “sashēmojams”?...

Līdz ar to pamatotāks būtu bijis paziņojums, ka pārbaudes rezultātā EM turpina piesegt 36 no 39 stacijām, kurām ir līdzīgas pazīmes kā TV žurnālistu atklātajos gadījumos. Un šī pārbaude izskatās kā mēģinājums nevis mazināt OIK slogu, bet gan to piesegt.

Izdarīsim paši vai “Rietumi mums palīdzēs”?…

EM paziņojusi, ka atbalsta shēmas OIK saņēmējiem tiks samazinātas (salīdzinoši nenozīmīgi) un tas esot saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Lai pārliecinātos, cik lielā mērā šo procesu EM ir īstenojusi sabiedrības interesēs, EM tika lūgts iesniegt šo EM saraksti ar EK un dokumentus no šīm sarunām, taču EM ir atteikusies to darīt, tādejādi pastiprinot bažu pamatotību, ka EM ir maldinājusi EK, nesniedzot pilnīgi informāciju par visu OIK atbalsta shēmu apjomu.

Eiropas Komisija ir skaidri pateikusi, ka OIK ir valsts atbalsts, kurš bija jāsaskaņo ar EK. EM to nebija izdarījusi. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, to atbilstoši nesaskaņojot, ir nelikumīgs (Līgums par Eiropas Savienību, 108.pants). Tiesiskās sekas, kas izriet no šādas nelikumības, ir tā atgūšana nolūkā atjaunot iepriekšējo situāciju. Tas paver plašas iespējas nopietni pārskatīt esošo OIK slogu, ja vien būtu politiskā griba. Plaši piesauktā tiesiskā paļāvība šajā situācijā nav tāda, kā to pasniedz tie, kas cenšas piesegt šo afēru.

Izmantojot Eiropas Savienības judikatūru, varētu vispār principiāli pārskatīt visu šo afēras pamatotību ar ļoti tālejošām sekām, kuras būtu ļoti nepatīkamas visiem šajā afērā iesaistītajiem - tāpēc varas elite nevēlas to pieļaut.

Taču ledus ir uzlauzts – ir iegūti dokumenti, ar kuriem varēs pierādīt un parādīt, kā ir tikusi īstenota viena daļa no šīs valsts vēsturē lielākās izzagšanas, lai tādejādi radītu pamatu izmeklēt un pārvērtēt visu šo afēru. Šāda izmeklēšana dotu iespēju sagatavot reālu ceļa karti, kas ir jāizdara, lai šo OIK slogu varētu būtiski samazināt. Un tas ir iespējams. Taču tikai no sabiedrības aktīvās pozīcijas būs atkarīgs, vai politiķi izvēlēsies iet šo ceļu – pareizāk sakot, būs spiesti iet šo ceļu, atmaskojot savu līdz šim sastrādāto un “tumbačkās” noslēpto. Pagaidām šādas politiskās gribas nav. Nez kāpēc…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...