Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

OIK – kas slēpjas zem deķa

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
16.11.2017.
Komentāri (5)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautai labāk ir nezināt, kā taisa desas un politiku. Šis raksts būs par to, kā tika (un joprojām tiek) taisīta subsidētās elektroenerģijas “politika”, kāpēc ar to mēs esam tur, kur mēs esam, un vai no “turienes” mūs sagaida kāda izeja.

Vispirms - vai tiešām šis “OIK slogs” bija neizbēgams un sekas no tā – neparedzamas, kā sabiedrībai tas tiek iegalvots. Nē, tas tā nav! Jau pirms vairākiem gadiem šī raksta autors gan kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis, gan vēlāk, 2010.gadā kā SPRK priekšsēdētāja pienākumu pildītājs uzdrošinājās norādīt politiskajai elitei uz sagaidāmajām sekām, ja tā turpinās piekopto “OIK politiku” (subsidētās elektroenerģijas atbalsta shēmas), taču izpelnījās no elites nosodošu un apmelojošu novērtējumu par izteiktajiem brīdinājumiem un veiktajiem aprēķiniem, kuri nu ir piepildījušies un ir redzami ikkatram, maksājot savu elektroenerģijas rēķinu.

Kā tapa radīts piesegs?

Tas viss tika piesegts ar pasaku par “zaļāku” Latviju, ko no mums pieprasa Eiropa. Ar lielu entuziasmu Latvija pati uzņēmās sasniegt ambiciozu mērķi - līdz 2020. gadam saražotajam enerģijas īpatsvaram no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir jāsasniedz 40%, kad Eiropas vidējais “sapņu mērķis” tika nosprausts uz 20% (un pat tas paliks neīstenots). Savukārt, lai šīs atbalsta shēmas varētu īstenot arī gāzes stacijām (kas ir daudz ērtākas par biomasas stacijām gan no ekspluatācijas, gan investīciju viedokļa), tika radīts vēl viens stāsts - par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, kurš tiks īstenots ar efektīvu koģenerāciju.

Šī ideja tika nopārdota sabiedrībai un leģitimizēta - vispirms nostiprināta ar likumu (leģendārais “dubultais tarifs”), bet vēlāk – ar deleģējumu valdībai lemt par to, ko un kā darīt, lai šos mērķus sasniegtu. Tas deva ērtu iespēju valdībai rīkoties pēc sava prāta - radīt dīvainas un dāsnas atbalsta shēmas, jo nekādi ierobežojumi vai principi, kā būtu jānosaka atbalsta apmērs (piemēram, maksimālā rentabilitāte, korelācija ar tirgus apstākļiem u.c.), kā arī tas, kam un kā šo atbalsta nosacījumu izpilde būtu jāpārrauga, lai atbalsts netiktu sniegts nepamatoti, likumā netika noteikts, atstājot to pilnībā valdības ziņā (toties skaidri pasakot, kam par to visu būs jāmaksā).

Tika paredzēts, ka tām stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda būs lielāka par 4MW, elektroenerģijas iepirkuma cenu noteiks nevis valdība, bet SPRK. Un tā noteikti nav sagadīšanās, ka starp vairāk nekā tūkstoš izsniegtajām atļaujām jūs gandrīz neatradīsiet atļaujas ar uzstādāmo elektrisko jaudu virs četriem megavatiem (ar retiem izņēmumiem, piemēram, skandināvu kompānijas “Fortum” projekts) pat tajās vietās, kur ir liels elektrības un siltuma patēriņš (viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir Daugavpils) un kur pamatoti būtu bijis uzstādīt lielākas jaudas koģenerācijas stacijas (jo lielāka stacija efektīvāk izmanto kurināmo un spēj saražot enerģiju lētāk), lai nodrošinātu efektīvāku koģenerāciju un patērētājiem lētāku enerģiju.

Tā tika sagatavota augsne, iespējams, lielākajai “valsts nozagšanai” Latvijas vēsturē, par kuru visai Latvijas sabiedrībai nu ir jāmaksā simtiem miljonu eiro (2016.gadā OIK maksājums – 237 miljoni eiro) katru gadu un vēl daudzus gadus uz priekšu. Kopējais maksājumu slogs, ko mums nāksies nomaksāt šīs OIK afēras dēļ, ja nekas nemainīsies, būs mērāms miljardos eiro! Uz šī fona “oligarhu sarunas” izskatās pēc tādu mazu puišeļu alošanās.

Kā tas tika īstenots?

Tas viss atradās EM paspārnē, kas to režisēja (vai izpildīja režiju) un piesedza, lai to daudzus gadus varētu sekmīgi īstenot vairākos līmeņos.

Vispirms piesegs - skaists politiskais uzstādījums: ES prasības (kuras paši sev uzlikām), enerģētiskā neatkarība. Tad normatīvā vide, kas ļauj īstenot dīvaino un dāsno atbalstu – neskaidra, samudžināta, ar interpretējamām normām, kuras it kā skan pareizi (rada “pareizo” iespaidu, lai var ar to piesegties), bet dod iespēju katram spēles dalībniekam tās saprast un izmantot, kā tas ir tam vajadzīgs (un pēc tam piesaukt tiesisko paļāvību).

Rezultātā tika radīti “normatīvie caurumi” caur kuriem legāli var īstenot darbības, kuras sakārtotā normatīvā vidē skaitītos kā krāpniecība vai nebūtu iespējamas - būtu vērtējamas kā acīmredzami absurdas (piemēram, žurnālistu atspoguļotie notikumi par iespējamo krāpniecību patiesībā ir notikuši EM veidotās normatīvās vides ietvaros – skat. piemēru tālāk).

Nākamais līmenis – normatīvo prasību vajadzīgās interpretācijas leģitimizācija, lai uz šīs afēras piesegu tiešām varētu paļauties, jo interpretējamā normatīvajā vidē tomēr pastāv risks - kuru interpretāciju tiesa var atzīt par “pareizo”, ja tomēr sanāk strīdēties ar kādu - tāpēc pats šīs normatīvās vides izveidotājs – EM “interesentiem” veic to rakstiskas instrukcijas vai skaidrojuma formā (piemērs - TV atspoguļotais EM sniegtais skaidrojums par jaudas samazināšanu un piešķirtā atbalsta saglabāšanu – vēstuli skat. zemāk pievienotajā saitē uz EM sniegto atbildi Saeimai).

Vēlāk pati EM uz šādas interpretācijas pamata jau pieņem tālākus lēmumus, kuri citādāk nonāktu pretrunā ar normatīvā regulējuma jēgu un mērķi (piemēram, attiecībā uz atļaujām par jaunu jaudu ieviešanu, termiņu pagarināšanu, kuri pieņemti vēl šogad).

Ne velti EM pazūd dienesta pārbaudes rezultāti par EM pieņemtajiem lēmumiem. Ir jābūt ļoti nopietniem (motivējošiem?) iemesliem, lai kaut kas tāds notiktu valsts iestādē.

Paļāvība, nolaidība vai…?

Vai ir vēl nākamais līmenis? Jā, ir! Tā ir visa šīs afēras piesegšana ar bezdarbību, pārraugot šī valsts atbalsta piešķiršanas pamatotību - neveicot gandrīz nekādas reālas darbības (tikai formālu dokumentu pārbaudi), lai pārliecinātos, vai atbalsta saņēmēji vispār reāli pilda atbalsta nosacījumus un būtu tiesīgi saņemt šo atbalstu. Atliek vien iesniegt EM pareizi aizpildītus dokumentus!

Un gadījumā, ja nu tomēr kādam gadās “iekrist” un tapt pieķertam (teiksim, blēdoties ar kurināmo, nenodrošinot atbalstam paredzētu enerģijas ražošanas efektivitāti, vai vispār ražojot enerģiju atbalstam neatbilstošā veidā), tad… par to nekas nebūs – blēdim tiks dota iespēja to novērst deviņu mēnešu laikā. Nu, ļoti motivējoši, lai censtos visu laiku apzinīgi pildīt izsniegtās atļaujas nosacījumus! Cik gan pamatots ir EM pārsteigums, ka tā “pamatoti bija paļāvusies” uz komersantu godprātīgu rīcību? Varbūt tas ir bijis pamatots ar kaut ko citu?

Diskutējot par iespējām samazināt OIK slogu, EM jau gadiem tika norādīts, ka būtu jāveic rūpīga un reāla “OIK ražotņu” darbības pārbaude, to atbilstība atbalsta nosacījumiem. Jo, jau izsniedzot atļaujas, bija redzams, ka daudzas no stacijām nespēs kvalificēties vajadzīgajiem kritērijiem, lai būtu tiesīgas saņemt atbalstu (piemēram, nodrošināt lietderīgu siltuma izmantošanu).

Tomēr EM “nez kāpēc” spītīgi izvairījās to darīt. Un, ja vien žurnālisti nebūtu atklājuši sabiedrībai atsevišķus piemērus (kas tikai iezīmē aizejošā vilciena sastāva pēdējo vagonu), kā patiesībā ir tikušas īstenotas šīs “OIK shēmas”, – viss turpinātos pa vecam. Un, pateicoties EM rīcībai un bezdarbībai, šī būtu kārtējā leģitimizētā “OIK porcija” pie kopējā OIK stāsta.

Kā bez nekā nokļūt pie miljoniem?

Kā viss šis aprakstītais, šī daudzās kārtās piesegtā afēra tika īstenota praktiski, var atainot, izmantojot žurnālistu atklāto piemēru (koģenerācijas stacijas ar obligāto elektroenerģijas iepirkuma atbalstu).

Valdība ir pieņēmusi EM izstrādātos noteikumus, kuri nodrošinās dāsno atbalstu tiem, kuriem EM izsniegs savu atļauju. Atļaujas nosacījumi ir visnotaļ formāli. Un principā jebkurš atbilstošu pieteikumu “sashēmot” var ļoti ātri – galvenais izvēlēties pareizo tehnoloģiju (kurai pienākas atbalsts) un noslēgt kaut vai nodomu protokolu ar kādu, kurš nākotnē būtu gatavs (it kā) nopirkt saražoto siltumu.

Pēc tam ir jāuzvar EM izsludinātajā konkursā vai arī jāzina, kad pareizi iesniegt savu pieteikumu, lai vienkārši tiktu pie atļaujas, kad tās tiek dalītas. Ja pieteikums ir pareizi aizpildīts, tiek izsniegta atļauja un noteikts atbilstošs atbalsts - iepērkamās elektroenerģijas apjoms, nosakot termiņu, kurā šī stacija ir jāuzceļ.

Ko nozīmē šādas atļaujas iegūšana, piemēram, 1 MW šķeldas koģenerācijas stacijai (jaudas lielums izvēlēts, lai būtu salīdzinošs ar “krāpniecībā” pieķertajām stacijām atļauto) – ar esošo atbalsta apjomu un elektroenerģijas cenām tie ir apmēram 1,3 miljoni eiro garantētu ieņēmumu gadā. Atbalsts tiek nodrošināts uz 10 gadiem, ja stacija tiek uzcelta un strādā atbilstoši noteikumiem.

Nav grūti saprast, ka, pat ja nav nekā vairāk par uzņēmuma juridisko čaulu (kas šajā gadījumā būtu ierasta lieta), ar šādiem dokumentiem paveras plašas spekulācijas iespējas, un tiem jau ir vērtība. Šīs atļaujas ieguvējs var krietni nopelnīt, tālāk pats neko nedarot – vienkārši pārdodot šo uzņēmumu (dokumentu paketīti) ar perspektīvo naudas plūsmu.

Dodot gūtais neatņemams!

Un tā sākas šo dokumentu ”Eldorado klejojumi”, lai materializētu EM sniegto iespēju garantēti nopelnīt. Neskatoties uz to, ka projekta realizācijai tiek dots ļoti garš termiņš – 5 gadi, kas reāla investora gadījumā būtu pietiekami, lai staciju pagūtu uzcelt vismaz divreiz, daudziem atļaujas ieguvējiem tomēr tas neizdodas, tāpēc tie dodas pie EM, lai šo atļauju pagarinātu vēl uz 2 gadiem. Un EM atkal lemj. Tā vietā, lai kritiski izvērtētu šo situāciju (vai tiešām ir reāls iemesls pagarināt), parasti atļauju arī pagarina vienkārši uz uzņēmēja iesnieguma pamata, nemaz nepārbaudot lietas reālos apstākļus (skat. šādu iesniegumu kopiju pievienotajā saitē uz EM sniegto atbildi Saeimai).

Savukārt, lai apietu situācijas, kad termiņu nav iespējams pagarināt, bet tomēr EM aplaimotais komersants nezaudētu EM izsniegto atļauju, ministrija ir ieviesusi inovāciju, kura nekur, pat pašas radītajos normatīvajos aktos, nav paredzēta, ir absurda un pretrunā ar pašas izstrādāto noteikumu jēgu un regulējumu – nosakot, ka atļaujas nosacījumi ir izpildīti (atļauja tiek saglabāta), ja termiņā tiek nodota kaut vai simboliski maza ražošanas jauda.

Un kā tad paliek ar visiem tiem nosacījumiem un informāciju (stacijas plāns, izmantojamās tehnoloģijas, tām atbilstošie efektivitātes aprēķini, utt.), kura EM bija nepieciešama, lai izvērtētu atļaujas piešķiršanas pamatotību konkrētam gadījumam? Ja pēc tam tā vietā var uzstādīt jebko citu, tad kāda jēga bija tos noteikt?!

Turklāt EM vēl paziņo, ka šādā gadījumā komersantam piešķirtais atbalsta apjoms, kurš tika noteikts pavisam citai jaudai un citai tehnoloģijai, tiek saglabāts!

Acīmredzamais – neticamais?

Tieši šādā veidā, EM veidojot atbilstošu piesegu, ir tikušas īstenotas sabiedrībai atklātībā nākušās “krāpniecības”, kuras visdrīzāk izrādīsies leģitīmas, jo tikušas īstenotas saskaņā ar EM lēmumiem un dotajām instrukcijām.

Neskatoties uz to, ka sākotnēji EM ir izsniegusi komersantam atļauju uzstādīt staciju ar vienu jaudu, kuras lielums parasti ir 1 - 3 Mw (1Mw= 1000kw), piešķirot šai jaudai atbilstošu obligātā iepirkuma apjomu, tā pēc tam pati ir atļāvusi šim komersantam uzstādīt jaudu, kas ir vismaz simt reižu mazāka (10kw) - lai tādejādi, to “uzstādot”, komersants būtu izpildījis atļaujas nosacījumus un saglabājis tam piešķirtās atbalsta tiesības. Komersants “godīgi” to arī izdara - uzstādot konteineru ar EM atļaujā paredzēto jaudu. Savukārt „Sadales tīkls” to pieņem (jo atļaut uzstādīt šādu jaudu ir noteikusi EM) – to atbilstoši SPRK noteikumiem testē un izsniedz savu aktu. Turklāt nemaldinot EM – sagatavo šo savu pārbaudes aktu, pievienojot tikai tos dokumentus, ko komersants tam ir iesniedzis - bez ekspluatācijā nodošanas akta.

Un, ja kādu tiešām šajā situācijā tiešām var turēt pamatotās aizdomās par prettiesisku rīcību, tad tā ir pati EM, kura pēc tam, izvērtējot šī komersanta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus (?!) par atļaujā atbilstošu jaudas uzstādīšanu, ir atzinusi to par atbilstošu un pieņēmusi lēmumu ļaut komersantam palielināt uzstādīto jaudu simtiem reižu – atkal piešķirot tam to pašu iepriekš piešķirto jaudas lielumu (parasti 1-3MW apmērā) un iedodot komersantam vēl 5 gadus šo jaudu ieviešanai!

Tādejādi tieši EM ir tā, pateicoties kurai, bija iespējams īstenot šādu “krāpniecisku” shēmu. Katrs pats var pārliecināties, kā šī shēma tika īstenota, apskatot EM sniegtās atbildes un dokumentus, kas uzskatāmi apliecina augstāk minētos faktus, un ne tikai to…

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/201A451C43EA1982C22581CB00519CA5?OpenDocument

“Ķeriet zagli?”

Nav šaubu, ka žurnālistu atklātie gadījumi nav vienīgie. Visdrīzāk EM ir gadiem piekopusi šādu sabiedrības interesēm un normatīvo aktu jēgai un mērķim neatbilstošu lēmumu pieņemšanu – gan, izsniedzot atļaujas, gan vēlāk, veicot manipulācijas ap tām, pateicoties tās izstrādātajai normatīvajai videi un tālākām tās interpretācijām, kuras kalpoja kā lielisks piesegs, lai leģitimizētu, iespējams, prettiesiskas un sabiedrības interesēm neatbilstošas darbības, kas radījušas sabiedrībai zaudējumus simtiem miljonu apmērā, graujot tautsaimniecības konkurētspēju un sabiedrības labklājību.

Amizanti, ka pašas EM reakcija uz šo žurnālistu “krāpniecības” faktu bija kā uzskatāms apliecinājums tam, ka visa šī afēra ir tikusi piesegta EM veidotās normatīvās vides ietvarā, jo pat pati EM neatsaucās ne uz vienu normu, kas būtu pārkāpta tās izdotajos noteikumos, bet gan atsaucās uz SPRK izdotajiem Sistēmas pieslēguma noteikumiem, kuri izdoti ar konkrētu Elektroenerģijas tirgus likuma deleģējumu (8.pants), lai uzraudzītu Sistēmas operatora darbību – lai tiktu nodrošināta nediskriminējoša un sistēmai droša pieslēgšanās, un tiem nav nekāda sakara ar subsidētās enerģijas ražotāju atbalsta nosacījumu kontroli.

Pat SPRK, kurš ir šo noteikumu izdevējs, atzīst, ka prasītie dokumenti par būvniecību „Sadales tīklam” nebija obligāti jāpievieno, vēl jo vairāk – „Sadales tīklam” šie noteikumi neuzliek kontrolēt, kā tiek veikta būvniecība - tā vispār nav „Sadales tīkla” funkcija (tas gan neizslēdz iespējamo „Sadales tīkla” darbinieku negodprātīgu rīcību) Pēc EM izstrādātajiem noteikumiem šī kontroles pārraudzība ir jāveic pašai EM, ko tagad EM nevēlas atzīt, sakot, ka šī funkcija ir neraksturīga politikas īstenotājam un nesamērīga, lai to spētu īstenot.

Bet varbūt tā tieši arī ir visas šīs simtu miljonu afēras atslēga – lai būtu iespējams visus šos gadus to sekmīgi īstenot, bija nepieciešams, lai viss - sākot no politiskajiem uzstādījumiem, atbilstošās normatīvās vides izveides, tās piemērošanas, lēmumu pieņemšanas un to izpildes kontroles - tiktu koncentrēts vienās rokās, lai nevienam citam kā tikai EM būtu iespējams ietekmēt ar tās lēmumu piešķirtā atbalsta tālāko likteni, tādejādi piešķirot šim lēmuma īpašu vērtību…

Vai “tumbačkas” noslēpums atklāsies?

“OIK afēra” var kļūt par Vienotības giljotīnu vai tramplīnu – atkarībā no tā, ar kādu mērķi ekonomikas ministrs ir palicis savā amatā – piesegt vai atklāt to. Vai mums vēl atliek minēt, ar ko ir saistītas „Vienotības” peripetijas ap ekonomikas ministra amatu, piesauktā “pašattīrīšanās” un trauksmainie „Vienotības´ politiķu paziņojumi par jaunu “tautas slaukšanu” ar neesošu OIK 2 afēru – vai tas ir mēģinājums piesegt esošo “tautas slaukšanu” vai tomēr atmaskot šo “OIK afēru”, ņemot vērā, ka “savādie” EM lēmumi žurnālistu atklātajās skandalozajās “krāpniecības“ lietās tika pieņemti tieši esošā ministra laikā (kurš nu ir pārdomājis un vēlas palikt amatā) un tieši „Vienotības” laikā visvairāk tika pieņemti lēmumi, kuru pamatotība būtu jāpārbauda, ja tik tiešām kāds ir gatavs “pašattīrīties”…

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...