Ogres vicemērs cīnās pret estrādes troksni, bet pats sarīko dēlam skaļu ballīti
PIETIEK23.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, kurš aktīvi iestājas pret koncertiem Ogres estrādē, jo tie radītā trokšņa dēļ traucējot iedzīvotājiem, pats sarīkojis savam dēlam skaļu jubilejas ballīti ar grupasBermudu divstūris uzstāšanos. Vicemērs gan sakās esam pārliecināts, ka nekādus noteikumus nav pārkāpis un iedzīvotājiem naktsmieru nav traucējis.
Ogres iedzīvotāji ir neizpratnē par skaļo mūziku, kas 14.augusta vakarā skanēja no Ogres upes puses iepretim estrādei un nāca no Helmaņa mājas. Ogrēnieši sākumā domājuši, ka estrādē notiek koncerts, bet vēlāk noskaidrojuši, ka troksnis nāk no deputāta mājas, kur uzstājas grupa Bermudu divstūris privātā ballītē.
Īpašu izbrīnu radījis fakts, ka tieši Helmanis aktīvi cīnījās pret Ogres estrādes darbību skaļās mūzikas dēļ, kā arī panāca, ka tur gandrīz vairs netiek organizēti pasākumi.
Pats Helmanis gan Pietiek uzsver, ka grupa jau plkst.21 esot pārtraukusi muzicēt, tādēļ tā nevienam naktsmieru neesot traucējusi. Tas bijis privāts pasākums – privāta ballīte dēlam. „Vai es nevaru svinēt dēlam dzimšanas dienu?” neizpratnē ir vicemērs, portālos parādījušās ziņas par skaļo ballīti viņa privātmājā saucot par apmelojumiem.
Ogrēnieši arī ir neizpratnē, par kādiem līdzekļiem deputāts ar 600 eiro mēnešalgu var atļauties algot tik salīdzinoši pazīstamu un dārgu grupu kā Bermudu divstūris. Kā skaidro Helmanis, grupa viņa privātajā ballītē spēlējusi gluži par velti, pa draugam. „Normāli cilvēki dalās savā starpā ar prieku. Es viņus pazīstu. Es arī tuvcīņas nodarbības vadu par velti,” uzsvēra vicemērs.
Tāpat Ogres iedzīvotājiem radušās aizdomas, ka šī privātā pasākuma rīkošanā bijuši iesaistīti domes resursi, jo pie Helmaņa mājas pamanīts domes elektromobilis VW E-UP. „Es saprotu, ka politikā cīnās, bet nejauciet tur iekšā manus bērnus. Tā bija privāta ballīte,” aizkaitināti uz jautājumu par domes auto izmantošanu atbild vicemērs.
Viņš pats neesot pamanījis, ka tas atrodas pie viņa mājas, un pieļaujot iespēju, ka ar to atbraucis kāds no viesiem, taču kategoriski atteicas teikt, kurš tad no visiem varētu būt to izmantojis. „Mums ir trīs tādi automobiļi, ar tiem brauc daudzi. Es ar to nebraucu,” sacīja Helmanis. Viņš esot pārliecināts, ka informāciju par viņu izplata politiskie konkurenti, nevis kārtīgi Ogres iedzīvotāji.
Pietiek jau ziņoja, ka Helmanis pirms pāris gadiem trīs mēnešus apceļoja Dienvidameriku, bet pamanījās šajā laikā arī saņemt samaksu par darbu domē. Oficiālās atskaites liecināja, ka Dienvidamerikas ceļojuma laikā viņš katru mēnesi 60 stundas strādājis, iepazīstoties ar lēmumu projektiem, jaunumiem normatīvajos aktos, un lielāko daļu laika veltījis darbam ar vēlētājiem.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
