Ogres novada domes priekšsēdētājs brīnumaini izveseļojas dzīru priekšvakarā
Rolands Millers*04.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā aizgājušā gada Ogres novada domes sēdē pieredzētais atstājis ļoti divējādas sajūtas. Jā, gada būtībā pats svarīgākais lēmums – budžets – ir pieņemts. Protams, kā jau vienmēr, kaut ko varēja izdarīt veiksmīgāk. Tomēr budžeta pieņemšanu aizēnoja un smagu mieļu sajūtu atstāja Ogres novada domes priekšsēdētāja Artūra Manguļa (Latvijas Zaļā partija) rīcība.
Uz 22. decembra sēdi, kurā tika izšķirts visa novada liktenis un izlemts, kā tiks izlietoti 46,5 miljoni eiro, viņš, aizbildinoties ar vēdersāpēm, vienkārši neieradās. Skaidrs, ka slimība var piemeklēt katru, un pašsaprotami, ka pirmais, kas, uzzinot šādu vēsti, ienāk prātā ir labas veselības un drīzas izveseļošanās vēlējumi.
Tomēr tikai dažas stundas vēlāk izrādījās, ka Mangulis brīnumainā kārtā jau ir izveseļojies. Viņš ieradās uz domes Ziemassvētku balli Ogres kultūras centrā, un nekas neliecināja par to, ka mērs būtu sasirdzis. Turklāt savā absolūtajā vienaldzībā pret ogrēniešu nākotni viņš nebija viens.
Līdzīgi uz budžeta pieņemšanu par vajadzīgu ierasties nebija uzskatījis cits domnieks, miljonārs Andrejs Ceplītis (Latvijas Zaļā partija). Tomēr tas arī viņam neliedza kopā ar Manguli līksmot pašvaldības Ziemassvētku pasākumā un baudīt par to pašu ogrēniešu nodokļu naudu sarīkoto dzīru mielastu.
Pērn lielu sabiedrības neapmierinātību izraisīja Saeimas budžeta pieņemšanas sēdē valdošais haoss, kad deputāti ne tikai visu procesu ievilka līdz vēlai naktij, bet plenārsēžu zālē pat gulēja. Tomēr nevienam no deputātiem nebija pat prātā ienācis rīkoties līdzīgi Mangulim un Ceplītim un uz budžeta pieņemšanu vienkārši neierasties.
22. decembrī pieredzētais ir skandāls, un citādāk kā par vienaldzības, gļēvulības un personīgās nesodāmības sajūtas paraugstundu to, protams, nenosauksi. Tāpēc pavisam loģiski gribas Mangulim un Ceplītim uzdot dažus konkrētus, vienkāršus un viegli atbildamus jautājumus.
Un tie ir šādi:
1. Vai jums ir vienalga, kas notiek ar Ogres novada vairāk nekā 36 000 iedzīvotājiem, ja neuzskatāt par vajadzīgu būt klāt sēdē, kurā tiek pieņems budžets?
2. Kā jūs skaidrojat savu rīcību, ignorējot gada svarīgāko domes sēdi, bet tikai dažas stundas vēlāk jau ballējoties Ziemassvētku eglītē?
3. Vai ir pieņemami, ka tik augstas amatpersonas kā jūs tik vienaldzīgi izturas pret vēlētāju doto uzticību un savu darbu?
Red.piez. Pietiek uzklausīja arī domes priekšsēdētāja skaidrojumu par viņa straujo izveseļošanos:
- Jā, saprotu, ka tā tagad ir aktuāla tēma. Daudziem gribas zvanīt un zināt. Jā, biju slims un izveseļojos.
- Kas tā bija par ātro slimību?
- Jūs gribat slimības vēsturi? Pajautājiet cilvēkiem. Tas nebija dažu stundu laikā. Es biju slims no iepriekšējās dienas pēcpusdienas. Līdz nākamās dienas vakaram man kļuva labāk. Es trīs gadu laikā neesmu kavējis nevienu domes sēdi, šī nebija tā reize, ko es bez iemesla kavētu. Es nestāstīšu, kāda man kaite un kā es ārstējos.
- Bet vai, pēc jūsu domām, nebūtu ētiski, ja jau reiz nebijāt uz domes sēdi slimības dēļ, arī uz balli neiet?
- Es personīgi visus tos cilvēkus biju apzvanījis, mūsu iestāžu vadītājus, pirmo reizi bija balle, kurā pulcējās viss novads ar visiem pagastiem, kurus es personīgi uzrunāju, ai apsveiktu Ziemassvētkos. Es gribēju aiziet un pateikt uzrunu, novēlēt priecīgus Ziemassvētkus. Ballēšanās nekāda nebija. Ja cilvēki zina, kā es ballējos, tad es parasti dejoju rokenrolu. Šajā ballē es mēģināju tā mierīgi pavadīt laiku. Es vedu tādu veselīgu dzīvesveidu, lai man slimība ilgi nepielīp. Šis bija pirmais gadījums manā dzīvē, kad slimības lapu dabūju paņemt. Tā gadās. Ja kādam tā ir sensācija, ka biju slims, nu tad lai tā ir.
- Bet tomēr domes priekšsēdētājs neierodas uz budžeta pieņemšanu...
- Budžets bija komitejā izskatīts no viena gala līdz otram. Nevienam nebija nekādu jautājumu. Galvenais tiek izskatīts komitejā. Viss jau bija pa simts lāgiem izrunāts un izskatīts. Uz domes sēdi neierodas, lai tikai uz vienu balsojumu paceltu roku. Man ir jāvada domes sēde, ja es esmu klāt. Bet tajā brīdī es to nebiju gatavs darīt.
* Ogres novada domes deputāts līdz 2013. gadam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
