Ogļūdeņražu asociācija stingri iebilst pret jauna nodokļa ieviešanu
Sigita Poželaite – Šavļuga*24.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (Asociācija) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un kategoriski iebilst pret Dabas resursu nodokļa ieviešanu Latvijas teritorijā iegūstamajiem ogļūdeņražiem.
Asociācija ir pārliecināta, ka šī iecere neveicinās nozares attīstību un ogļūdeņražu izpēti un ieguvi. Ar Dabas resursu nodokļa ieviešanu ogļūdeņražiem tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un tiesiskā noteiktība, kā rezultātā tiktu radīta investīcijām nelabvēlīga vide, turklāt šai iecerei nav nekāda ekonomiskā pamatojuma.
Iepriekš Asociācija rakstiski vērsās pie ministrijām, lūdzot informēt par plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos ogļūdeņražu ieguves jomā, t.sk., vai ir plānoti jauni ogļūdeņražu izpētes un ieguves jomā nodokļi un nodevas. Atbildes vēstulē EM apliecina, ka neplāno. VARAM nesniedza atbildi.
Dabas resursu nodoklis 15% no naftas vērtības pazemina komersanta konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kas iegūst ogļūdeņražus ārpus Latvijas robežām un ir diskriminējošs. Tāpat nav ņemts vērā, ka komersanti papildus valstī noteiktajiem nodokļiem maksā ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu 15% pēc analoģiskas formulas, kuru summējot ar plānoto Dabas resursu nodokli 15%, iznāk jau 30%. Asociācijai nav zināms par šāda nodokļa aprēķināšanu tādā apmērā citās valstīs.
Dabas resursu nodoklis nevar tikt aprēķināts no naftas vērtības, kāda ir noteikta pēc „Platts” publicētās naftas etalonšķirnes „Brent Dated” cenas, jo komersants par Latvijas teritorijā iegūtajiem ogļūdeņražiem neiegūst šo cenu. Latvijas teritorijā iegūtie ogļūdeņraži nav galapatēriņš, tāpēc iespējamā vērtība nav galapatēriņa cena, turpretī „Platts” publicētām naftas etalonšķirnes „Brent Dated” cenas norādītas kā galapatēriņa cenas. Turklāt komersantam ir jārēķinās ar ražošanas, transportēšanas, uzglabāšanas, iekraušanas u.tml. izdevumiem, pārdošanas izmaksām, kā arī kvalitātes atšķirībām salīdzinājumā ar etalonšķirni.
Ekonomikas ministrija prettiesiski izmantojusi SIA „Baltic Oil Management” plānotos datus, Dabas resursu nodokļa aprēķinā tos attiecinot ne tikai uz šo sabiedrību, bet paredzot attiecināšanu uz citiem komersantiem, vadoties no viena komersanta datiem. Sabiedrība nav devusi savu piekrišanu datu, kas balstīti uz pieņēmumu pamata, izmantošanai.
Likumprojekta anotācija liecina, ka grozījumi izstrādāti slepeni un lielā steigā. Ministrijas ir ignorējušas Asociācijas 29.08.2016. iebildumus pret likumprojektu, tie nav iekļauti uzziņā par iebildumiem. Šis ir konkrēts piemērs, kad nevalstiskās organizācijas netiek uzklausītas, mērķauditorija nav uzrunāta. Ir acīmredzams, ka šī likumprojekta izstrādē nav pieaicināti nozares speciālisti un eksperti. Asociācija uzskata, ka tiek pārkāpts labas pārvaldības princips.
Pastāv virkne neatbildētu jautājumu. Piemēram, kā VARAM veikusi aprēķinu par nodokļa apmēru? Vai ņemta vērā naftas cenu lielā svārstība un nestabilitāte? Kā arī pēdējā gada-divu ievērojamais kritums? Vai VARAM ir zināms, ka tas licis daudziem Eiropas un arī citu valstu naftas ieguves uzņēmumiem samazināt kapacitāti vai vispār apstādināt darbus? Ko tas nozīmē šai nozarei Latvijā, kuras attīstība ir pašā sākuma stadijā?
Jāatgādina, ka derīgo izrakteņu izpēte un ieguve iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam kā atbalstāmā darbība. Jauns nodoklis to noteikti neatbalstīs. Deklarācijā par M.Kučinska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanu tā atzīta par vienu no valdības prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības atbalstīšanai, tieši pastiprinot privātā sektora ilgtspējīgu iesaisti.
* Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes priekšsēdētāja
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
