Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.

Skolā mums mācīja, ka demokrātija ir taisnīga, jo tā esot vairākuma vara. Bet, ja tā ir vairākuma vara – kā gan var būt, ka valsti formāli pārvalda un politiskos procesus virza aptuveni 0,1% pavalstnieku, jo apmēram tāds ir partijnieku īpatsvars mūsu kopējā balsstiesīgo pulkā?

Ja Satversme – Valsts Pamatlikums neko nesaka par partijām un koalīcijām, bet skaidri norāda, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, bet tā kā tautas suverenitāte ir nedalāma un partija pārstāv tikai tautas daļu, tad kā iespējams, ka likums tiek pārkāpts un mūs pārvalda neliela ļaužu grupa?

Tiek īstenots smags noziegums pret valsti (tautu) - šaura cilvēku loka diktatūra, kopīpašuma izlaupīšana un piesavināšanās, un apmaiņa pret starptautisku VIRSVALSTU naudaszīmju ražotāju – banksteru konglomerātu drukāto produkciju. Tas viss “likumīgi” tiek realizēts ar klusējošu faktiskā cietušā Latvijas pilsoņu kopuma atbalstu visaugstākajā valsts līmenī. Atbilde ir pavisam vienkārša – to nodrošina pastāvošā pseidodemokrātiskā partiju SISTĒMA.

Partiju SISTĒMA - kas tā ir un kā tā ir izveidota?

Latvijas tāpat kā daudzu citu valstu likumi paredz partiju izveidi kā politiskā mehānisma neatņemamu sastāvdaļu un virzītājspēku. Tieši šis instruments ir pasaules naudas noteicēju - banksteru ietekmes nodrošinājums, lai arī deklarētas demokrātijas idejiskais pamatprincips paģēr jebkura balsstiesīgā vienlīdzīgu iespēju balotēties vēlēšanās un jebkura balsstiesīgā brīvu balsojumu par sev vēlamajiem pārstāvjiem.

Patiesībā Latvijas (un daudzu citu valstu) vēlēšanu sistēma šādu iespēju nemaz neparedz. Ja esat ārpus partijām ar savu unikālo politisko piedāvājumu bez kādas partijas atbalsta vai vēlaties nobalsot par dažādu sarakstu cilvēkiem, tas nav iespējams, ja tā, tad kas liecina, ka pastāvošā iekārta jādēvē par demokrātiju?

Kas ir partijas un kamdēļ tās ir?

Sāksim ar izkārtni - partijas definīciju:

Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

Politiskās partijas demokrātiskā sabiedrībā ir pilsoņu kopuma spogulis. Tā parāda sabiedrības sadalījumu pēc interesēm, nacionālās piederības un citām pazīmēm.

Pati definīcija izraisa jautājumus. Ja pastāv valsts un sabiedrība ar līdztiesīgiem pavalstniekiem, tad kāpēc politiskajai darbībai nepieciešami kaut kādi speciāli veidojumi, ja vien ne kādas savtīgas kontroles nodrošināšanai pār to? Un kāpēc deputātu (pārstāvju) darbu nevada vēlētāji, sabiedrība pati - tieši?

Nākamā definīcijas rindkopa mums pasaka vēl vairāk, taču ne to, kas deklarēts, bet gan to, ka caur partiju sistēmu vara cenšas maksimāli SADALĪT pilsoņus pēc interesēm, etniskās (reliģiskās) piederības un citām pazīmēm, lai veidotu strīdus, nesaskaņas, radot partijām vitāli nepieciešamo interešu konfliktu sabiedrībā, kur patiesībā visi ir cilvēki ar vienām un tām pašām cilvēciskajām vajadzībām.

Tādejādi partiju sistēma nevis veicina mieru, saskaņu un sabiedrības vienprātību, bet, tieši otrādi sarīda un sašķeļ cilvēkus. Valdošā partija, kura, kā tiek sludināts, pārstāv visas tautas intereses, labākajā gadījumā pārstāv tikai nelielu tās daļu un ir pārējās tautas daļas niknākais ienaidnieks, jo ir citas vai vairāku opozīcijas partiju un to piekritēju ienaidnieks.

Patiesībā konflikti starp cilvēkiem veidojas uz instinktu, nevis saprāta bāzes, un partijas šo dabisko īpašību veicina. Partijas tiek radītas it kā cēlu mērķu labad kā tautas interešu aizstāves, bet, iegūstot varu, partijas vadība sāk rūpēties par partijas biedru un tās finansētāju interesēm. Tā nekādā veidā nekļūst par tautas interešu aizstāvi. Tā izrīkojas ar sabiedrības kopīpašumu un uzliek jaunas un jaunas nodevas, un dala, un pārdala - vienkārši ik dienu, ik stundu aplaupa tautu.

Katram kritiski domājošam cilvēkam ir saprotams, ka spēlīte partijās ir demokrātijas tērpā maskēts farss, kas būvēts uz egoisma, despotisma, melu, dramaturģijas un aktiermākslas pamatiem. Tātad partiju sistēma ir atklāta, neslēpta diktatūras forma.

Pati termina „partija” etimoloģiskā nozīme atklāj šīs institūcijas prioritātes. Tas cēlies no latīņu vārda “pars” – daļa un “partire” – dalīt, bet partiju rašanās vēsture mums atklāj vēl vairāk nekā to definīcija.

Kā zināms, jēdziens radās Senajā Romā, kur patrīcieši bija “elites partija”, bet plebeji - lauku iedzīvotāji, kuriem sākumā nebija patrīciešu tiesību, un par partiju dēvēja arī varas eliti. Politiskās partijas vēstures jaunākajos laikos tika ieviestas līdz ar “buržuāziskajām revolūcijām” un bija kā gatavi un izstrādāti elites slepeno organizāciju projekti. Tādi tie ir arī šobaltdien.

Zināms, ka jau ilgi pirms tam partijas apzīmēja interešu grupas, kas ietekmēja varu un cīnījās par tās saglabāšanu. Lai resursu sadali padarītu leģitīmu, tai bija vajadzīgs ticams izskaidrojums un mehānisms, tāpēc jau Senajā Grieķijā tika radīts deputāta jeb pārstāvja institūts. Laiks parunāt arī par to.

Kāpēc mums nav vajadzīga pārstāvniecība?

Demokrātijas definīcijā ir teikts, ka esot divu veidu demokrātijas formas - tiešā un pārstāvniecības. Un faktiski nekur netiek atzīmēts, ka valsts līmenī tiešās demokrātijas pārvaldes formas nekur nav bijis. Daudziem no mums laika gaitā ir “iepotēts”, ka demokrātija ir savas “balss” un viedokļa deleģēšana kādam citam un ka to mēdz saukt par pārstāvniecības demokrātiju.

Tomēr gan teorētiski, gan praktiski ir pierādāms, ka pārstāvniecības demokrātija nav un nevar būt demokrātija šī vārda patiesajā nozīmē, jo mēs nevaram deleģēt savas intereses un vēlmes kādam citam tā, lai tas “cits” tās nesaistītu ar savām unikālajām interesēm, ja vien “cits” nav “es pats”.

Kā zināms, mums visiem ir kopējas intereses: kvalitatīvas pārtikas pieejamība, tīra un droša vide, stabili un labi attīstīti sociālie pakalpojumi, mūsu profesionālais pieprasījums un adekvāts novērtējums, kas spēj nodrošināt mūsu ģimenes vajadzības, veselības aprūpe, kvalitatīva un pieejama izglītības sistēma utt. Vēl mums ir intereses, kas daļēji var nesakrist ar kopējām, piemēram, man gribas klausīties skaļu klasisko mūziku, bet kaimiņam – klusu šlāgeri, bet mēs abi varam būt mūzikas fani. Un ir arī intereses, kas var būt krasā pretrunā ar citu interesēm. Parasti tās vada dabiskie instinkti un kaislības, rakstura īpašības, dvēseles diskomforts/nemiers. Šādu interešu izpausmi ierobežo administratīvās civiltiesiskās un Krimināllikuma normas. Ja pieņemam, ka tas tā ir, tad saprotam, ka arī pārstāvjiem ir savas intereses, kas var būt klajā pretrunā (un mēs to redzam arī praksē) ar pārstāvamo interesēm.

Tomēr pastāvošā demokrātija gandrīz vienmēr un visur tiek skaidrota kā tautas vara. Kā redzam – patiesībā tā nav, tāpēc turpmāk, runājot par manis piedāvāto pašorganizācijas un pašnoteikšanās mehānismu, pieturēsimies pie vārdu savienojuma „tautas vara”, jo tā ir tautas kopuma (izpaužas VAIRĀKUMA izvēlē) kopējā saprāta sublimācija, kādas nekad nekur nav bijis nācijas/valsts līmenī. Arguments par to, ka tautas (ne parlamenta, vai koalīcijas) vairākuma vara ir destruktīva un netaisnīga, nav pieņemams, jo mēs nezinām, kā tas ir, jo šāds modelis līdz šim nav darbojies.

Tā kā pārstāvniecības institūta nepieciešamība vienmēr tikusi pamatota galvenokārt ar to, ka visus balsstiesīgos cilvēkus bieži ir neiespējami sasaukt konkrētu lēmumu pieņemšanai (Šveices piemērs apgāž šo argumentu), mūsdienu tehnoloģijas ļauj mums katram nobalsot vairākas reizes dienā, ja ir tāda nepieciešamība. Šāds modelis ļauj automātiski realizēt cilvēku iniciatīvas, līdzīgi kā tas notiek šobrīd tik populārajā pseidodemokrātiskajā surogātā „manabalss.lv”, kas nevienam nav obligāts, bet tiek izmantots valdošās kliķes mērķiem, ar to atšķirību, ka katrs var rosināt savu likumprojektu par kādu jautājumu un savākt nepieciešamo vairākuma balsu skaitu, lai ierosinājums kļūtu par tiesību normu, noteikumu.

Kā jau minēju, jebkuru pārstāvi ir iespējams ietekmēt ar savtīgu mērķi, taču kopumu, visu nāciju nopirkt var tikai ar pārticīgu un vieglu dzīvi, kā to savulaik izdarīja ES autori, caur savām bankām iepludinot milzīgu naudu un faktiski nopērkot balsis. Lai no tā izvairītos, nepieciešams mehānisms, kas šādiem starptautiskajiem blēžiem un to vietējiem algotņiem radītu grūtības. Manis piedāvātā sistēma ir tieši tāda.

Bezparlamenta tautas varas sistēmas vienkāršota shēma

Iedomājieties valsti (pagastu, novadu*) kā kopuzņēmumu, kurā mēs visi esam akcionāri ar vienlīdzīgām balsstiesībām. Mums ir noteikts jautājumu loks, kuros lēmumus mēs varam pieņemt tikai kopīgi, bet ikdienišķos darba jautājumus, mērķus un prioritātes mēs nevis deleģējam, bet nosakām kā pienākumu pildīt rīkotājdirektoram – valsts vadītājam/ministru (jeb vienkārši) “prezidentam”, kurš vada mūsu uzņēmumu (valsti), virzienā, kuru esam noteikuši, un regulāri atskaitās mums. Sauksim viņu par Tautas Direktoru. Kādam var likties, ka šobrīd praksē ir līdzīgs modelis, jo Valdību ieceļ Saeima un it kā nosaka tās darbību, taču īstenībā tā nav, jo valdošā kliķe, piedodiet, koalīcija, izpilda nevis tautas, bet, kā jau rakstījām - savas un savu noteicēju – banksteru intereses caur tām piemēroto sistēmas modeli. Esošajā mehānismā praktiski nav nekādu sankciju, un nav arī iespējas ietekmēt pārstāvju lēmumus. Nav iespējas arī atsaukt tos. Manis rosinātajā modelī Tautas Direktoru (prezidentu) varēs atsaukt, atlaist, tiesāt (ja vajag) gandrīz zibenīgi.

Tehniski šis process notiek elektroniski ar tīmekļa palīdzību no jebkura privāta datora, viedtālruņa, vai publiski pieejama punkta, vai caur pastu tiem, kam nav atbilstošas iekārtas.

Tiem, kurus biedē iespējamais autokrātisms no Tautas Direktora puses, ir vēlams saprast šo idejisko piedāvājuma sastāvdaļu, jo šādā sistēmā kontrole pār izpildvaru nevis mazinās, bet tieši otrādi, pastiprinās – kļūst operatīvāks un neietekmējams ar “pārstāvju” privātajām interesēm, manipulācijām un piesegumu.

Kā nodrošināt šīs sistēmas un šādas valsts pastāvēšanu pret potenciālu ārējā vai iekšējā spēka iejaukšanos?

Šī jautājuma atspoguļošanai jāvelta atsevišķs un plašāks raksts, bet īsumā ieskicējot – nav nekā sabiedrībai drošāka par apbruņotu tautu. Kā rāda vairuma ASV pavalstu, Šveices, Brazīlijas, Jemenas, Igaunijas un Izraēlas u.c. piemēri, tieši šis modelis darbojas vislabāk. Policijas funkcijas tādejādi iespējams nodrošināt pašiem dežūru kārtībā vai, ievēlot un algojot uzticamu un cienījamu “šerifu”. Šī sistēma faktiski izslēdz militāra apvērsuma iespēju vai bruņotu struktūru patvaļu un radikāli samazina noziedzību.

Bezparlamenta Tautas Varas plusi:

Neviltota operatīva tautas vara;

Vienots kopējo jautājumu rosinājuma un risinājuma mehānisms;

Praktiski izslēdz korupcijas risku;

Vienkāršs, ātrs un drošs pašpārvaldes mehānisms;

Ļauj viegli katram iesaistīties valsts veidošanā un realizēt savus priekšlikumus un idejas.

Būtiski tiek samazinātas nesamērīgi lielās nomenklatūras izmaksas.

Lai šādu sistēmu ieviestu, ir jāpapildina Satversme, taču, tā kā valdošā kliķe to nedarīs, mums ir jāsasauc 2. Satversmes Sapulce un tas jāizdara pašiem. Tieši šim nolūkam esam izveidojuši Nodibinājumu Tautas Kongress, kurā aicinām apvienoties visus labās gribas latviešus, neatkarīgi no to etniskās un reliģiskās piederības, sociālā statusa un politiskās pārliecības.

Domāju, ka lai kļūtu par taisnīgu un patiesu tautas varu, mums pietiek gan zināšanu, gan pieredzes, gan resursu. Pietrūkst vien drosmes praktiskai rīcībai, kuru vēl meklējam. Ja esam gatavi no resursa pārvērsties par patiesi neatkarīgu un plaukstošu nāciju, noteikti to atradīsim. Ja ne - tad baiļu upes mūs noskalos vēstures ratu griežu dzirnās.

Laipni lūdzu pievienoties! Par brīvu Latviju mums visiem, brīviem un laimīgiem!

* Šādā pašā veidā iespējams veidot arī vietējo pašpārvaldi pašvaldībās, izvairoties no elites likumīgās politmafijas ietekmes.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...