Iesaki rakstu: 
“Ja ukraiņu rīcībā jau būtu viss iepriekš pieminētais, tad pat bērnudārzniekam ir skaidrs turpmāko notikumu scenārijs- ukraiņi atkāpjas dziļāk savā teritorijā, ievilinot pretinieku un piespiežot to izstiept loģistiku. Tiek veikts māņu pretuzbrukums citā virzienā. Tam seko trieciens ar HIMARS, izmantojot arī ATACMS raķetes pa pretinieka noliktavām un komadcentriem. Ar tanku ķīļu palīdzību tiek aplenkts pretinieka grupējums vai grupējumi (atkarībā no situācijas), vienlaicīgi nogriežot tos to apgādes līnijām. Tad artilērija un aviācija sāk metodiski iznīcināt aplenkto grupējumu līdz pēdējam okupantam.”
Šis ir izvilkums no šī gada februārī pietiek.com publicētā raksta ar virsrakstu “Pulkstenis tikšķ Donbasā”. Līdzīgi kā F-16 arī ballistiskās raķetes ATACMS ukraiņi lūdz no ASV jau labu laiku un līdz šim ir saņēmuši konsekventu “nē”. Iedziļināties, kāpēc šāda nostāja, nav šī raksta mērķis, jo patiesība tiks atklāta agri vai vēlu. Konkrētajā jautājuma, līdzīgi kā tas bija ar tankiem, briti iet visiem pa priekšu, un, kā var spriest pēc CNN un ne tikai tur sniegtās informācijas, Ukraina jau ir saņēmusi “gaiss-zeme” klases spārnotās raķetes “Storm Shadow” ar darbības rādiusu līdz 300 km, kas faktiski nosedz visu okupēto Ukrainas teritoriju, ieskaitot Krimas tiltu (skat. attēlu).
Cepuri nost britu priekšā! Laikam būs iespaidojušies no Ex-seržanta šeit publicētā raksta neilgi pēc krievu iebrukuma - https://pietiek.com/raksti/mes_iesim_lidz_galam/. Tas, protams, ir joks, bet, ja nopietni, tad jautājums ir par to, kādu ietekmi šis bruņojums spēs atstāt uz gaidāmo ukraiņu uzbrukumu un vai tas spēs kompensēt modernas aviācijas trūkumu Ukrainas Gaisa spēkos.
Sīkāku informāciju par “Storm Shadow” katrs var iegūt, “ieguglējot” krievu vai angļu valodā. Piebildīšu tikai, ka ATACMS un “Sorm Shadow” pēc darbības rādiusa un kaujas galviņas jaudas ir līdzīgas. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirmās ir “zeme-zeme” klases ballistiskas raķetes kas var tikt palaistas no ukraiņu rīcība jau esošajiem HIMARS un M270 MLRS, savukārt “Storm Shadow” tiek palaistas no lidaparātiem.
Ja līdz šim Rietumu piegādātā modernā artilērijas bruņojuma darbības rādiuss nepārsniedza 80 km (planējošās bumbas GLSDB ar darbības rādiusu 150 km ir atsevišķa kategorija), tad tagad tas būs gandrīz četras reizes lielāks. Ko tas nozīmē krievu loģistikai, nav laikam jāskaidro. Viss atkarīgs no tā, cik daudz būs šī bruņojuma un cik būs palaišanai piemērotu lidaparātu. Cik var spriest no publiski pieejamas informācijas, tad kā palaišanas platforma var tikt izmantoti ukraiņu bumbvedēji SU-24. Ir zināms, ka Polija ir veikusi SU-24 modernizāciju ar mērķi pielāgot tos “Storm Shadow”.
Un tā, jautājums - ja trūkst aviācijas, vai ir iespējams sekmīgs uzbrukums pilna mēroga modernā karā? Teorētiski varētu būt, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
- Izlūkošana visos līmeņos (taktiskā ar bezpilota lidaparātiem, radioelektroniskā un satelītu),
- Pietiekams artilērijas bruņojuma un augstas precizitātes munīcijas daudzums, kas ne vien ļauj izveidot “uguns mūri” uzbrūkošo motorizēto kājnieku priekšā, bet arī paralizēt pretinieka loģistiku un komandcentrus dziļākā aizmugurē, ka arī iznīcināt taktiskās aviācijas lidlauku infrastruktūru,
- Efektīvas un mobilas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas seko līdzi uzbrūkošajām daļām,
- Pārsteiguma moments.
Runājot par pēdējo nosacījumu, ir dzirdēti spriedumi par to, ka modernā karā, kur pieejami tehnoloģiski izlūkošanas līdzekļi, pārsteiguma moments nav iespējams. Tas ir maldīgs uzskats. Šeit svarīgi ir vairāki faktori – pretinieka maldināšana, veicot specoperācijas, un savu rezervju izvietošana tā, lai pretiniekam nebūtu skaidrs galvenā trieciena virziens, vienlaikus ļaujot pārsviest spēkus īsā laika periodā, kur nepieciešams.
Ja runa par pirmo nosacījumu, tad maldināšana nenozīmē publisku paziņošanu par fiktīvo trieciena virzienu. Šāda veida operācijas tiek plānotas un realizētas daudz rūpīgāk, un piemērs tam no WWII - britu realizētā operācija “Mincemeat” sabiedroto Sicīlijas desanta priekšvakarā ar Spānijas piekrastē izskalotu britu virsnieka līķi ar it kā slepeniem dokumentiem portfelī (par šo vēsturisko notikumu ir uzņemta filma, un to var noskatīties Go 3).
Pats par sevi saprotams, ka ir jābūt vairākiem plāna variantiem un par prioritāro ir jāzina pēc iespējas šaurākam iesaistīto lokam.
Esmu to teicis un atkārtošu vēlreiz - militāras operācijas prioritārais uzdevums ir nevis teritorijas atbrīvošana, bet gan neatgriezenisku zaudējumu radīšana pretiniekam, kas rezultēsies arī teritorijas atbrīvošanā. Pretējā gadījumā karš var ieilgt, un pārsvaru gūs tas, kura rīcībā būs vairāk resursu.
Uz šodienu krievu neatgriezeniskie zaudējumi ir aptuveni 200 tūkstoši, kas ir 0,14% no kopēja Krievijas iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka to izjūt tikai neliela iedzīvotāju daļa (radinieki, paziņas). Ja zaudējumi pieaugs desmitkārtīgi bez jūtama rezultāta “zemju apvienošanā”, tad proporcionāli pieaugs arī neapmierinātība ar režīmu. Arī papildināt zaudēto bruņojumu, it īpaši sankciju rezultātā pretiniekam būs arvien grūtāk. Šeit paustais var likties cinisks, bet nav citu variantu, kā apturēt agresoru.
Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
