Odiozais uzbeku investors izrādās daudzkārt tiesāts, arī par krāpšanu un naudas atmazgāšanu
PIETIEK20.01.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
vispār
22.01.2021. 16:55Kaut kāda stulba izziņa!
Pirmkārt, iekšlietu iestādes nepublisko informāciju par meklēšanā esošām personām.
Otrkārt, tur minēts, ka nav izsludināts meklēšanā pilsētas vienā rajonā.
Treškārt, ko nozīmē "tiesāts" tas nenozīmē "notiesāts", jo citādi būtu datumi spriedumu numuri un piespriestais sods.
hi hi
22.01.2021. 07:05»
Pietiek ar pašu blēžiem
Čukčumeku no Latvijas izraidīt te zagļi un parazīti nav vajadzīgi
tā ir, mums pašiem savu pietiek, mazgātāju
700 000 euro skaidrā ir ļabi
21.01.2021. 18:09ļoti vērtīgs ''investors'' čučmeks Latvijas Republikā
Pietiek ar pašu blēžiem
21.01.2021. 12:14Čukčumeku no Latvijas izraidīt te zagļi un parazīti nav vajadzīgi.
Futbolists
21.01.2021. 08:56Ērika Kalnmeiera vadībā ir izveidojies grupējums no bijušajiem KNAB darbiniekiem, kuri bija pietuvināti jurašam tādi kā Agnese Indriksone, Kuzma u.c.Pēc likuma šiem prokuroriem bija jakontrolē izmeklētāju darbība, pirmstiesas krimnāllietu uzraudzība visus faktus, dokumentus un pierādījumus.Ja lieta bija pasūtījums un viena no pusēm bija bijušie KNAB darbinieki tādi kā alla juraš, aleksandrs berezins,bet uzraugošais prokurors Agnese Indriksone arī bijusī KNAB darbiniece un juraša un berezina kolēģe un inspektore lasmane no 3.biroja 2 nodaļas, kura ir tuva allas juraš draudzene. Pēc visa šītā kā var veikt izmeklāšanu pilnīgi neatkarīgi.Kalnmeiera laikā šis grupējums juraša vadībā ir ielaidis dziļas saknes prokuratūrā,RRKP,VID,FP un pat tieslietu ministrijā ar Bordānu priekšgalā kā arī pats juraš ir saeimas juridiskās komisijas vadītājs. Lūk daži no šīs bandas noziegumiem kukulis 1 milj eur no Guselnikva, par pozitīvu vērtējums Winergy lietā ar Norvik banku, pataisīt no skudras un akbara abdulaeva uzbekistānas pilsoņa kurš tiek tiesāts par bandītismu, izspiešanu un piesaviāšanos lielos apmēros, slēpjās ukrainā par cietušajiem. Imeklētāja lasmane no RRKP .biroja 2 nodaļas, Agnese Indriksone uzraugošais prokuros bijusī KNAB darbiniece un advokāti alla juraš un berezinskuri ir skudras un abdulaeva advokāti visi minētie viņus ir pataisījuši par cietušajiem, viena mērķa vdīti, lai atrāk atņemtu paārdodtu un sadalītu ieguvumu. Viņi tik ciniski un primitīvi veic noziegumus, ka pat pirmā kursa students no juridisās fakultātes spētu šo lietu atkost. Nav saprotama VDD,IDB, Valss policijas vadības un tagadējās Ģenerālprokuratūras vadītāja reakcija par juraša un viņa bandas pastrādātajiem noziegumiem, kuri pastrādāti ar valsts pilnvaru izmantošanu un pārsniegšanu.
Internacionālie atkritumi
20.01.2021. 21:54Masu apdullināšanas līdzekļi dienu un nakti kladzināja par investoru piesaistīšanu. Zinot ka valsts TV un rādio pieder sarkanajiem mēsliem, tad attiecīgi arī investori tādi paši.
Zero
20.01.2021. 18:43Ja tā ieskatās, dokumentos un rakstā minētais cilvēka vārds, uzvārds un kas nu tur vēl nāk klāt pierakstīts, krietni atšķiras. Vai runa ir par vienu un to pašu Abdullājevu , nav zināms. Mums arī Bērziņu, Kalniņu un Krūmiņu pilna valsts.
Bet ja godīgi - lai tie vidusaziāti plēšās. Vai tad tad Gulāms ir labāks? Nekad neticēšu. Toties bāleliņi vismaz "pasilda rokas' pie konflikta un neslikti nopelna. Bet kuram taisnība - vai tad tas ir tik svarīgi?
HIV
20.01.2021. 18:02»
lapsu trakumsērga
vissmieklīgākais, ka šajā portālā kā Getliņos atrodami visi atkritumi: vienā rakstā Lapsa spiedz, ka cīna ar atmazgāšanu ir cilvēktiesību pārkāpums, citā, ka policija kusli strādā
Juri, aizver korumpēto muti!
lapsu trakumsērga
20.01.2021. 17:51vissmieklīgākais, ka šajā portālā kā Getliņos atrodami visi atkritumi: vienā rakstā Lapsa spiedz, ka cīna ar atmazgāšanu ir cilvēktiesību pārkāpums, citā, ka policija kusli strādā.
R
20.01.2021. 17:36Bišeram kā pilnvarotajai personai tas nav ienākums, tā ka pārmest Bišeram nodokļu nemaksāšanu neizdosies. Turklāt, naudu varēja saņemt arī ārpus Latvijas. Tā ka policijai, visticamāk, ir taisnība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
