Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nežēlīgajā dabā ir iekārtots tā, ka katra nāve ir atspēriens dzīvajiem. Sausoknī kūsāt kūsā dzīvība, kritušu ziloni aprij saprofāgi, mirstošam lauvam jau savlaicīgi seko šakāļu bari… Arī cilvēku sabiedrība ir dabisks organisms, kurā augstākā forma, kā uzvārīties uz nāves, ir karš: vieniem – traģēdija, citiem – tirgus. Mazliet pārfrāzējot kādu gruzīnu domātāju: viena nāve ir traģēdija, miljons – politika un bizness.

Mēs esam maziņi, mums citi mērodziņi: kara vietā noder arī nelaimes gadījums, par miljonu kalpo arī pussimts. Kopš 21.novembra mūsu dzimtenē iet vaļā masveida dzīres – kā savannā ap milzu medījumu.

Pirmām kārtām jau plašsaziņas biznesam. Tādas medusmaizes kā desmitiem upuru, varas koruptīva nolaidība un lielu tirgus spēlētāju klupiens – visas trīs vienlaikus – mūsu sīkā ikdieniņa piedāvā tik reti, ka visi audiālie, vizuālie un tekstuālie mediji uzreiz pārgāja diennakts ražošanas režīmā, līdztekus faktu un baumu, viedokļu un aizspriedumu gūzmai vienā putrā nenosakāmās proporcijās sacenšoties arī konkrētu cilvēku traģēdiju un emociju eksponēšanā līdz pat izmisušu seju tuvplānu bāšanai ziņkārīgo acīs pār vēl neatdzisušiem nelaiķiem un pat vēl neatraktiem dzīvajiem.

Veselas divas nedēļas mediji kaismīgi sildīja šo tēmu – jo nekā līdzvērtīga tak atkal nebūs ilgi. Arī kinematogrāfisti kumosu garām nav palaiduši: kaut aktierkino noteikti nepratīs labākajās Holivudas tradīcijās no traģēdijas izsist sev uz patiesiem notikumiem balstītu dižpārdokli, dokumentālisti jau paspēja izpausties, pirms vēl visi upuri guldīti zemes klēpī.

Pirmajā mirklī tas mūsu naidpilnajā sabiedrībā izraisīja ļoti neparastu reakciju – visādos veidos mesties palīgā cietušajiem, nešķirojot pat tautību. Tam ir divi saprotami iemesli. Pirmkārt, atšķirībā no daudzām nevienu neinteresējošām traģēdijām, kuras katraprāt nevar notikt ar viņu pašu, veikala jumta uzkrišanu no skaidrām debesīm tieši uz galvas ļaudis iztēlojas biedējoši personiski.

Otrkārt, pēc pirmās ziņas par veikala iebrukšanu vēl šķita, ka varētu būt kādi pāris upuri, un tad jau mums nebūtu nekādas daļas, lai tie pāris kuļas, kā nu māk, vai nu mazums pāris upuru ik dienas mums apkārt, bet, kā pēc tam konstatēja kāds neuzkrītošs valstsvīrs, traģēdija prasījusi pārāk lielu upuru skaitu, un, kaut arī vēlamais upuru skaits nosaukts netika, izmēram ir nozīme: jo vairāk, jo šķiet, ka līdzīgi var nepaveikties arī pašam.

Bet likumsakarīgi, ka drīz vien tautas vienotajam par traģēdijas upuriem nāca talkā kas vēl vienojošāks – kā jau pienākas nācijai, kuru spēj vienot tikai kopīgs pret.

Pirmo reflektoro agresiju tīri fizioloģiski izsauca nemitīgi acu priekšā esošā izkārtne virs drupu kaudzes. Nē, tur nebija rakstīts, kas būvējis sabrukušo ēku un tagad saprātīgi tup krūmos, nerādās un nepīkst. Tur bija rakstīts, kas tajā ēkā pončikus tirgojis – kuram gan arī pašam notikušais bija liela nelaime. Un tieši tas arī savas juridiskās nevainības apziņā, par morālo vainību turklāt jau iepriekš uz ātro atpircies, pirmais izlīda uz skatuves ar godīgiem tekstiem kā pēdīgais muļķis.

Runāja viņš ciniski, tas ir, krieviski. Turklāt noliedza acīmredzamo – ka pašrocīgi sagrāvis ēku, lai tīši nonāvētu cilvēkus, ko ar viltu ievilinājis slazdā par spīti ugunsgrēka signalizācijai, kas, kā jau tām raksturīgi, skaidrā tekstā brīdināja par kļūdām projektā un korupciju tā saskaņošanā. Lieki piebilst, ka tik vāju viestirgoni valstī, kur patērētāju oficiālā reliģija ir pretkrievu valoda, nekavējoties iztapīgi nospārdīja pat savējie, kas metās, cik nu spēj, glābt biznesu, nez par ko nez kam atvainojoties un ieliekot vietā citu, kas jau, kā nākas, uzrunā nāciju neciniskā jeb angļu valodā – lai visiem saprotamāk.

Bet vēl krietni pirms visa iepriekš aprakstītā kāds neuzkrītošs grimstoša kuģa kapteinis pilnīgi nesaistīti ar aplūkojamajiem notikumiem bija sarūpējis sev glābšanas laivu, tikai nekādi nevarēja atrast piemērotu brīdi pacelt balto karogu. Jauno atklājumu gaismā viņš apvilkās lauru vaiņaga un atīrās no vraka fanfaru skaņās, bet balto karogu centās iegrūst pretinieka kapteinim, kura kuģis nebūt negrima. Bēdzēja laivu ar maigu spērienu atgrūda cits, vēl neuzkrītošāks, spoži un drosmīgi kvalificējot notikušo negadījumu juridiski precīzi, kā pienākas īstam vienotas valsts vīram – masu slepkavība.

Protams, slepkavība atšķirībā no negadījuma paģēr ļaunprātīgi tīšu vainīgo – tieši to, kā slāpa pūlis. Un sabiedrība aizvien vairāk iekarsa tautu saliedējošos jautājumos: kāpēc vēl nav samesti cietumā visi, kas gadās pa rokai, kāpēc prokurors runā par kaut kādu izmeklēšanu, kāpēc vajadzīga vispirms apsūdzība, pēc tam vēl tiesa? Un, kas vēl trakāk – kāpēc nejēga likumdevējs paredzējis iespējamajiem vainīgajiem vēl mazākus sodus nekā tie, pēc kā tauta brēca pat nevainīgajiem?!

Šajā burzmā bija īstais brīdis klusiņām parādīties tam, kas varētu būt vistiešāk vainīgs notikušajā. Viņš fiksi pažēlojās par savu sāpi – kādas problēmas pārliecīgais upuru skaits sagādās viņa biznesam un vai izdosies atkopties –, apsolīja tautai izturēt savu nelaimi, dāsni uzsauca "ziedojumu" jeb kukuli cietušajiem nepilnu divu tūkstošu apmērā uz dvēseli – un atkal veicīgi paslēpās. Viņa izkārtnes uz sabrukušās ēkas nebija, un runāja viņš valsts valodā, nevis ciniski. Tikmēr nesavtīgi juristi, gaišākie prāti savā nozarē, pamatoja jebkādas izmeklēšanas nevajadzību vainīgo nosaukšanā un paši tūdaļ sniedza precīzu sarakstu, sabrukušās ēkas nevainīgos projektētājus un būvētājus tajā neiekļaujot.

Viss iepriekš aprakstītais loģiski rezultējās spontānā idejā katastrofas datumu pasludināt par tautas saliedētības dienu ar melnu lenti pie karoga. Trīs dienas pēc valsts galvenajiem svētkiem tas būtu īpaši vēlams arī tāpēc, ka Latvijā no desmit karogotajā dienām jāsēro tikai pusē, kas nepietiekami atspoguļo daudzcietušās latvju tautas likteņa smagmi.

Kaut arī lēmums par tautas saliedētības sumināšanu vēl netika pieņemts, jau nedēļu pēc šīs idejas pie Rīgas domes notika svinību ģenerālmēģinājums. Jo, raugi, jau minētais negrimstošā kuģa kapteinis nebūt nepacēla pasviesto balto karogu, bet pat vēl norāva vīģes lapu no pirmā kuģa žurkas. Un tad nu ģenerālmēģinājumā, pusei tautas vainojot šo nepieklājīgo otro kapteini saliedētības dienas izraisīšanā un pusei viņu aizstāvot, abas puses ar agresīviem plakātiem un saukļiem saliedējās vienotā konfliktā, kas beidzās bez fiziskas sadursmes, tādējādi vēl jo vairāk apliecinot nācijas saliedētību.

Tikmēr mazliet klusāk traģēdija investējās citos vēlamajos virzienos. Piemēram, vietējie tirgoņi berzēja rokas, ka mērķtiecīgi vadītā psihoze pret pakritušo svešzemju milzi pārsviež apmuļķotos kundes uz pozitīvajām bodēm. Apmierinājumu ar pussimt kritušo nacionālpozitīvo tirgus bilanci pauda labā puse valsts valodā, nevis ciniski. Visādi tautiski zemnieku un mājamatnieku sīktirdzniecības megatīkli klusībā apsvēra aktuālus reklāmas saukļus, piemēram, mūsu jumti brūk tikai naktīs, un mēs no jums to noslēpsim.

Pietiks īsam ieskatam, kā vieni saliedētie citus saliedētos sit un vēl ilgi turpinās tādējādi saliedēties ap to, ar ko nu liktenis mūs, maziņus, saliedējis kara un miljonu vietā. Ar šo piemēru gribēju vien teikt: ja pats esi nāves brīdī ko vērts vai nāve tev iekritusi gana efektīga, vari mirt ar gaišu apziņu, ka tavs ieguldījums sabiedrības dzīvē nebeidzas – tavos pīšļos ir vēl milzums kaloriju. Konkrētās traģēdijas konkrēto upuru palicējiem no šā dabas likuma gan šoreiz atlec laime nelaimē, un paldies, protams, visiem par to – gan nesavtīgajiem, gan arī savtīgajiem: palīdzība noderēs kā viena, tā otra.

Cita lieta, ka pārējie likteņa pabērni, kas nemanāmi ik brīdi ir mums līdzās un tikpat nemanāmi palaikam kaut ko vēl turpina lūgt pat šajās akcijas dienās, mierīgi var brītiņu pastāvēt pie ratiem: traģēdijām bez pielietojuma politikā, biznesā vai vienkārši dabiskās agresijas kolektīvā izlādē vēl ilgi būs pazemināts pieprasījums.

Pārpublicēts no apollo.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...