Iesaki rakstu: 
2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī Tieslietu ministrija (TM), šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).”
Neapšaubāmi, tas ir obskurantisma apliecinājums. Bordāns apliecina dziļu tumsonību. Viņš apliecina sava prāta un zināšanu milzīgo kroplību un mežonīgo būtību.
Tas ir reti obskurantisks izdalījums. Katram normālam cilvēkam ir zināms, ka 1) tiesnešu atbildība ir pati par sevi saprotama lieta un 2) arī tiesnešu neatkarība ir pati par sevi saprotama lieta. Tikai kriminālā mēslu bedrē savu mūžu aizvadošais tips var murmulēt par tiesnešu atkarību, kā arī visgudri prātuļot par tiesnešu neatkarības un atbildības apmēra “divu aspektu samērīgumu”.
Tik šausmīgu "viedokli" sen nebija nācies dzirdēt! Ja Sarkanmatainās Tumsonības (Āboltiņas) teikto par "visu tautību latviešiem" tūlīt ievietoju "Latviešu idiotismu kolekcijā", kur šis idiotisms ieņem pirmo vietu, tad ar Bordāna "viedokli" nezinu, ko darīt.
Tas nav idiotisms! Idiotims ir muļkība (latviešu valodā izsakoties). Par muļķību visbiežāk tikai pasmejamies. Bordāna "viedoklis" nav muļķība, bet kaut kas daudz nenormālāks, šaušalīgāks, biedējošāks. Katrā ziņā par tādu "viedokli" negribas pasmieties.
Obskurantisms nekad nekļūst pasmaidīšanas iegansts. Obskurantisms vienmēr ir drūmu secinājumu iegansts. Tumsonība izraisa vienīgi dziļa satraukuma emocijas un dziļi satraukta prāta slēdzienus.
Tā tas ir arī šoreiz. Pie tam satraukums nav par Bordānu. Satraukums ir par sabiedrību - inteliģenci, valdību, akadēmisko vidi, masu komunikācijas līdzekļiem. Satraukums ir visaptverošs, jo skar visus mūsu dzīves morāli un intelektuāli virzošos sociālos segmentus: varas struktūras, medijus, akadēmisko inteliģenci un mākslinieciski radošo inteliģenci, partijas, sabiedriskās organizācijas, baznīcas, Latvijas elektorātu.
Satraukums ir visaptverošs tāpēc, ka pēc tāda obskurantisma demonstrēšanas Bordānam nekas nedraud - neviens viņu nenosoda, neviens viņu par tādu tumsonību neatceļ no amatiem. Milzīgi jāsatraucas ir nevis par Bordānu, bet gan par obskurantisma aprobāciju – atzīšanu par labu, apstiprināšanu.
Pie mums tumsonība (obskurantisms) ir kļuvusi norma - pati par sevi saprotama mentālā pozīcija, kura nav jānosoda un jāizskauž sabiedrībā. Iespējams, ir sasniegts tāds pagrimuma līmenis, ka sabiedrības lielākā daļa Bordāna “viedoklī” nemaz nesaskata dziļu tumsonību. Varbūt nesaskata arī to, ka Bordāns (pateicoties savai cilvēciskajai aprobežotībai) ir netieši atzinis tiesnešu atkarību mūsdienu Latvijā. Ja viņš saka “līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos”, tad tādi vārdi apstiprina pie mums eksistējošo tiesnešu atkarību no kaut kādiem nelabiem spēkiem.
Bet vistrakākais ir tas, ka obskurantisma aprobācija atvēl secināt par visas tautas grimšanu tumsonības purvā. Ja tautā vairs nav (“nolādētajā padomju laikā” bija) neviens sociālais segments, kas gribētu un spētu vērsties pret obskurantismu, tad cits secinājums loģiski nav iespējams. Visi klusē! Žurnālisti, galvenie redaktori, redaktori, profesori, docenti, rektori, dekāni, katedru vadītāji, studiju programmu direktori, akadēmiķi, eksperti, deputāti, ministri, mācītāji, skolotāji, prezidenti, direktori, topmenedžeri, menedžeri klusē! Neviens nekaunina, neviens nenosoda Bordānu. Lingvists-premjerministrs nav Bordānu padzinis no valdības. Arī Valsts prezidents nav pieprasījis Bordāna atstādināšanu no tieslietu ministra posteņa. Visi klusē, it kā nekas nebūtu noticis!
Neapšaubāmi, tautā ir tāds slānis, kura pārstāvji nemaz nezina, kas tas tāds Bordāns ir par putnu Latvijas debesīs. Turklāt šim slānim arī obskurantisms nav pazīstams ne praktiski, ne teorētiski. Obskurantisms vienmēr ir inteliģences privilēģija. Lai nonāktu obskuranta statusā, nepieciešama līdzdalība publiskajā sarunā (diskursā). Taču šis slānis tomēr ir iepīts obskurantisma aprobācijā. Šis slānis ietilpst LR elektorātā. Tātad piedalās bordānu ievēlēšanā un tātad ir līdzvainīgs obskurantisma aprobācijā – nacionāli kolektīvajā grēkā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
