Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Smagos noziegumos apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piektdien pirmoreiz pēc aizturēšanas 2018. gada sākumā rīkos preses konferenci, turklāt plānojis stāstīt nevis par noziegumiem, kuru izdarīšanā tiek turēts aizdomās, bet gan par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tikmēr Pietiek šodien ekskluzīvi publicē nodaļu no Latvijas grāmatnīcās pēdējā mēneša laikā vispieprasītākās grāmatas – politiskā trillera „Nauda” („Bailes-3”), kura sniedz ieskatu tēmās, par kurām Rimšēvičam tiešām nāktos atbildēt.

44. nodaļa

Saruna ar “Austrumu bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku, trešo lielāko akcionāru, vietējās ebreju kopienas šišku un ko tik vēl ne Arkādiju Zaharenko sākās galīgi ne tā, kā Rimēvičs to bija iedomājies. Kaut iedomājies viņš bija nudien daudzus un dažādus tās variantus.

Tā vietā, lai sāktu sarunu ar formāli draudzīgu aprunāšanos par to, kā aug bērni un cik grūti šajos grūtajos laikos ir saglabāt normālas cilvēciskas attiecības, Zaharenko kungs, nezaudējot savu mūžīgo viltus draudzīgumu, izvilka no žaketes iekškabatas dažas datorraksta lapiņas un pasniedza tās Rimēvičam.

– Lūk, Ilmāra kungs… – Viņi savstarpējā komunikācijā vienmēr izmantoja šādas uzrunas, kas balansēja pa vidu starp oficiozumu un viltus draudzīgumu. – Man te kolēģis lūdza nodot jums tādu mazu failiņu. Runā, ka tāds kopā ar vēl citiem dokumentiem pašlaik klīstot apkārt… Meklējot pareizās rokas…

Rimēvičs ieskatījās datorizdrukā uz parastām rakstāmpapīra lapām bez kādām norādēm par autoru vai izcelsmi. Pāršķīra otro lapiņu, trešo, tad atgriezās pie pirmās un sāka lasīt jau kārtīgi. Acīmredzot tas bija tieši tas, ko no viņa sagaidīja viesis.

Fails ar nosaukumu “Uzziņas materiāls – OBJEKTS I. R.”.

“Pārbaudot OBJEKTU pa uzskaites kartotēkām, viennozīmīga atbilde par to, ka viņš atrodas aktīvā uzskaitē kā “avots”, netika saņemta, taču kolēģu paaugstinātā interese no FSB 1. daļas (izlūkošana), tomēr liek domāt par to, ka OBJEKTS pašlaik ir “uz aktīviem kontaktiem”, taču tie ir dziļi nošifrēti. Par to, ka OBJEKTS ir operatīvās attiecībās, liecina kategorisks aizliegums veikt pret viņu jebkāda veida operatīvus pasākumus.

Kā pārbaudes gaitā izdevās noskaidrot, pirmie operatīvie kontakti ar OBJEKTU bijuši vēl laikā, kad eksistēja PSRS, konkrēti, pirms izbraukšanas uz mācībām ASV. Pēc avota rīcībā esošās informācijas, ar OBJEKTU attiecības uzturēja Jānis Bukāns.

Pēc avota rīcībā esošās informācijas, tajā laikā saistībā ar OBJEKTA profesionālo darbību ticis strādāts uz nākotni. Varbūt viņu ne tik daudz bija plānots izmantot īslaicīgas informācijas iegūšanas, bet gan ietekmes ziņā. Tieši tādā kontekstā, lai nepieļautu nevēlamu attieksmi attiecībā uz vienu vai otru finanšu iestādi, kurās bija un ir Krievijas valsts intereses.

Kā spilgtākais piemērs tam esot “Marex bankas” likvidācija (I. Podmanis) un vēlāka pārdošana ASV investoriem. Nav noslēpums, ka šajā bankā glabājies ar Krieviju saistīts kapitāls, kura daļa pēc kraha sākuma bija “jāizved” attiecīgajā laikā un attiecīgajā virzienā.

Pēc iegūtās informācijas, OBJEKTS ar viņa rīcībā esošiem instrumentiem nostrādājis ļoti labi, faktiski neliekot šķēršļus procesam. Vai tas bijis uzdevums, avots neņemas spriest. Protams, naivi būtu uzskatīt, ka OBJEKTS ir vienīgais “vaininieks” bankas krahā, un viņš noteikti nebija vienīgais izpildītājs visā operācijā.

Par nozīmīgu posmu, pēc avota izteikumiem, OBJEKTA biogrāfijā ir uzskatāms darbs korporācijā “BAIBA”, kurā strādāja daudzi “kantora”, it īpaši 1.daļas, darbinieki, kuri tad arī, iespējams, veica OBJEKTA uzraudzību un audzināšanu. Šo OBJEKTA darbības posmu viņš pats no savas oficiālās biogrāfijas (CV) ir izslēdzis.

Kā zināms, ar “BAIBU” saistītās “Depozitārija bankas” vadītājs Raits Bailis arī bija operatīvās attiecībās ar VDK. Kā uzskata avots, bankas līdzekļu izvešanā uz Krieviju ne maza loma varēja būt OBJEKTAM, kurš jau tajā laikā bija pašreizējā amatā.

Cik zināms avotam, tad R. Bailis un OBJEKTS bijuši ļoti labi paziņas. Pēc avota domām, ko apstiprina arī iegūtās informācijas analīze, “BAIBA” varēja būt kāda Krievijas radītās rezidentūras sastāvdaļa.

Diezgan sīki esot izpētīta OBJEKTA personība. Tam, pēc avota vārdiem, tikušas un tiekot izmantotas operatīvās metodes (pamatā – uzziņa). Viņa darbībai tiekot sekots un veikts procesa monitorings.

OBJEKTS ir interesants sarunu biedrs tādā nozīmē, ka ir erudīts. Labāk komunicējot šaurā lokā. Parādīšanās masās viņu darot nervozu, to esot atzinis arī pats. Nevarot noliegt viņa aso prātu.

Ļoti miesaskārīga persona. Patīk “sānsoļi”. Viennozīmīgi pašlaik ir zināms, ka OBJEKTAM ir arī netradicionāla orientācija.

Sievieti uztverot kā priekšmetu. Gandrīz anekdotisks gadījums bijis ar viņa pirmo sievu, kad neesot ļāvis viņai nogriezt garos matus, jo viņam tā gribējies. To, ka sieva nedrīkst griezt matus, esot paredzējis un nostiprinājis pat līgumā.

Spītīgs. Attieksme pret materiālām vērtībām raksturojoties ar alkatību, pat mantrausību. Tieši šīs īpašības, ja ir iespēja, tad vajagot izmantot viņa piesaistei. Eksperti atzinuši – ja viņš kādreiz “nodegs”, tad tas būs materiālā aspekta dēļ. Pie kam esot ļoti sīkmanīgs. Patīkot dārgas dāvanas.

Jāatzīmē piesardzība visos jautājumos. Ļoti uzmanīgi izvēloties paziņas. Faktiski dzīvē esot kādas 2–3 personas, ar kurām esot atklātāks nekā ar pārējiem. Jau pieminētais J. Bukāns, ar kuru vieno pazīšanās kopš jaunības. Protams, pēc uzziņas varot spriest, ka tuva persona esot jau pieminētais Andris Bukmanis.

Asi attīstīta intuīcija. Kā izteicās avots, pēc ekspertu viedokļa, ja nepieciešams izsist no līdzsvara, vajag negaidīti mainīt viņam ierasto vidi. Nav stresa noturīgs, it īpaši negaidītās situāciju maiņās. Patīkot visu izplānot. Savus ieradumus, dzīves ritmu, dienas kārtību nemainot.

Komforta cilvēks. Manierīgs, rūpējas par savu ārieni un fizisko veselību. Esot problēmas ar asinsspiedienu. Spēlē tenisu klubā, kas bāzējas Ādažos. Klubā darbojas vairākas Latvijā prominentas personas – A. Rausnītis un viņa sieva, J. Slavickis (“Etera”), V. Reimanis (bijusī “SBE bankas” augsta amatpersona).

Kluba biedri periodiski rīkojot turnīrus bijušā Latvijas prezidenta A. Vērziņa īpašumos Cēsu apkārtnē. Kluba biedri saviem pasākumiem rīkojot regulārus un respektablus izbraukumus uz ārzemēm. Pēdējais izbraukums, kurā it kā piedalījies OBJEKTS, esot bijis apmēram pirms diviem mēnešiem uz Turciju.

Materiāli viņš ir nodrošināts, pat ļoti. Protams, ka ir neoficiālie ienākumi. Pēc avota teiktā, viens no kanāliem ir FTK. Par labvēlīgām pārbaudēm šīs iestādes pārstāvji tiekot dāsni apdāvināti no atsevišķām finanšu institūcijām. It īpaši tas tiekot piekopts bankās ar Ukrainas kapitālu, jo vismaz 50% finanšu operāciju tajās ir “pelēkas”.

Pēc avotu informācijas, OBJEKTS jau deviņdesmito gadu sākumā ir sācis gūt nelikumīgus ienākumus – regulārus dāvinājumus no atsevišķām komercbankām, kurām radušās vai tikušas radītas problēmas. Sākotnēji šīs summas bijušas nelielas, nepārsniedzot dažus tūkstošus latu no katras bankas.

Faktiski jau tolaik tā bijusi izspiešana. OBJEKTS mēdzis izteikties – es jums parādīšu vienu sarkano karodziņu, tad otru sarkano karodziņu, bet trešā karodziņa vairs nebūs, jo nebūs jūsu bankas.

OBJEKTS ļāvis noprast, ka šī mēneša maksa ir vajadzīga nevis viņam personiski, bet lai dalītos, iespējams, arī ar Latvijas Centrālās bankas prezidentu Einaru Epši. Vēlāk šī informācija nonākusi arī līdz pašam E. Epšem, kurš izsaucis pie sevis vairāku banku vadības pārstāvjus un interesējies, vai šai informācijai ir pierādījumi. Drīz pēc tam OBJEKTS veicis aktīvas darbības, lai veicinātu Epšes darbību politikā.

Atbrīvojies no Epšes uzraudzības, OBJEKTS varējis izvērsties plašāk, taču saglabājis maksimālu piesardzību. Tajā pašā laikā OBJEKTS sācis aizvien asāk vērsties pret kredītiestādēm, kuras nav vēlējušās maksāt vai pildīt citas nelikumīgas prasības. No lielajām kredītiestādēm tādas bijušas divas – “Marex banka” un “CBLV banka”.

OBJEKTA ietekme nozīmīgi pieaugusi pēc 2008. gada un “Marex bankas” darbības beigām. Pēc avotu informācijas, OBJEKTS atbalstījis naudas līdzekļu izņemšanas ierobežojumu nenoteikšanu savtīgu iemeslu dēļ, taču papildus tam bijis ieinteresēts arī tajā, ka Latvijas valsts bankas glābšanai aizņemas ievērojamas summas starptautiskajās finanšu institūcijās.

Līdz ar šo aizņēmumu izdarīšanu institūcijās, kuru pārstāvis ir OBJEKTS vai kurās OBJEKTS ir Latvijas pārstāvis, OBJEKTA ietekme pieaugusi īpaši strauji. Pēc “Krābankas” darbības pārtraukšanas 2011. gadā OBJEKTAM izdevās atbrīvoties arī no FTK vadītājas Irēnas Kūmanes, ko viņš uzskatīja par sev nepietiekami lojālu.

Avoti nozarē uzskata, ka gan profesionālā, gan personiskā līmenī OBJEKTS ir ļoti bīstams cilvēks, kam var būt pat trīs, četras, piecas un vairākas “sejas”. OBJEKTS tiek raksturots kā persona, kura nevienam, kas no OBJEKTA ir atkarīgs, nespēj piedot nekādu patstāvību. Kas nav ar mums, tas ir pret mums, – tā OBJEKTS esot izteicies kādam tuvākam draugam.

Draugu OBJEKTAM, kā minēts, ir ļoti maz, ja vispār ir. Tas saistīts arī ar to, ka pēdējos gados OBJEKTS faktiski dzīvo iedomātā pasaulē, raksturīgs ļoti augsts pašvērtējums, ir ar savu viedokli par visu. OBJEKTS uzskata sevi par izcilu stratēģi vairāk nekā valsts līmenī.

Atsevišķas personas uzskata, ka OBJEKTS ir zaudējis saikni ar realitāti. Operatīvā informācija liecina, ka OBJEKTS pēdējos gados ir konsultējies ar psihiatriem, taču darījis to neregulāri, faktiski nodarbojoties ar pašārstēšanos. Tas novedis pie regulāras medikamentu lietošanas bez pietiekama seku izvērtējuma.

Pēdējos gados OBJEKTS ir aizvien biežāk tirgojies ar ietekmi. Tiek uzskatīts, ka ar viņa starpniecību cilvēki mēģinājuši risināt problēmas dažādos jautājumos. Daudzi vīlušies, jo OBJEKTS nevis risinājis problēmas, bet tikai nav iejaucies un nav licis šķēršļus, ko pats uzskata par ļoti nozīmīgu nopelnu.

Avoti norāda uz OBJEKTA neikdienišķo attieksmi pret naudu. Nevar teikt, ka nauda viņam būtu pašmērķis. Galvenais OBJEKTAM ir visa veida vara, ietekme, respekts. Rodas iespaids, ka OBJEKTA mērķis ir uzbūvēt piramīdu, kurā viņš ir pašā augšā.

Tajā pašā laikā OBJEKTS uzskata naudu par ļoti svarīgu dzīves sastāvdaļu. Nauda OBJEKTAM ir personisko panākumu, sabiedriskā stāvokļa kritērijs. Īpaši svarīga OBJEKTAM ir viņa personiskā nauda un nauda, ko viņš uzskata par savu.

OBJEKTS labi izprot sabiedriskās attiecības, par Centrālās bankas līdzekļiem ir ļoti labi trenēts šajā jomā, izgājis dažādus treniņus un kursus. Labi manipulē ar cilvēkiem. Praktiskajā ekonomikā, uzņēmējdarbībā ir nezinošs. Ir neoficiāla informācija, ka zaudējis nopietnus līdzekļus savā slēptajā uzņēmējdarbībā.

No avotiem iegūtā informācija ļauj secināt, ka, pašlaik tiekot strādāts pie tā, lai OBJEKTU legāli varētu nosūtīt uz Eiropu. Sabiedriskais fons attiecībā uz OBJEKTA karjeru ir un tiekot uzturēts nelabvēlīgs, ne bez “kantora” palīdzības. Tas tiekot darīts ar mērķi, lai OBJEKTS it kā masu apziņas spiediena rezultātā aizietu no sava amata un nepaliktu darbā uz nākamo periodu.”

Novērtē šo rakstu:

189
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...