Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājuši divi gadi kopš 14. Saeima sākusi darbu. Šajā laikā Saeimā saņemts 801 likumprojekts. 104 no tiem nodoti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā man ir tas gods strādāt. Šī komisija skata likumprojektus, kuri skar enerģētiku, satiksmi, konkurenci, atkritumu apsaimniekošanu un daudzus citus tautsaimniecībai nozīmīgus jautājumus. Neizbēgami jāsaskaras ar daudzām nozares organizācijām un uzņēmējiem, kuru intereses skar likumdošanas izmaiņas.

Laika posmā, kamēr strādāju Eiropas Parlamentā, nācās saskarties ar lobija organizācijām, kuras strādā Eiropā. Latvijas pārstāvjiem tie nāca un skaidroja savu viedokli. Tā bija informācija, kuru ņemt vērā, pieņemot lēmumus par likumprojektiem. Latvijā absolūtā vairākumā gadījumu notiek līdzīgi. Nozares un uzņēmumi piedāvā informāciju Saeimas deputātiem, kuri izvērtē, vai tā ir vērā ņemama.

Lobijs ir informācijas avots un politiķiem ir iespēja izvērtēt šo informāciju, tās aktualitāti un vai iespējamā rīcība atbilst politiskajai pārliecībai. Tā tam būtu jābūt ideālos apstākļos. Tomēr lobijs arī mēdz būt agresīvs un neņem vērā plašāku kontekstu, kādā tiek veiktas likumdošana izmaiņas, kā rezultātā beigās pats ir cietējs. Šādas divas lobija problēmas izgaismojušās nesenajos likumdošanas procesos, kuri saistās ar aviācijas nozares degvielas rezervēm un obligāto civiltiesisko transporta līdzekļu apdrošināšanu jeb OCTA.

Aviācijas nozares degvielas rezervju gadījums

Latvijai ir nepieciešams veidot degvielas rezerves krīzes gadījumiem. Ikviens transportlīdzekļa īpašnieks, pildot degvielu savā transportlīdzeklī, pašlaik maksā 7 centus par degvielas drošības rezervju izveidi. Šajā un nākamajos četros gados šīs rezerves tiks izveidotas un pēc tam šī nodeva ievērojami samazināsies. Tomēr aviācijas nozares lobijs bija panācis, ka uz to šī norma neattiecas, proti, netiek veidotas aviācijas degvielas rezerves un attiecīgi netiek iekasēta arī nodeva par to. Šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad Latvija pievienojās Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai. Latvija uzņēmās saistības izveidot degvielas rezerves, tai skaitā aviācijas nozarē, kuras varētu laist tirgū krīzes situācijās. Lai izmaksas netiktu pārliktas uz ikvienu autovadītāju, tās būtu jāsedz aviācijas nozarei.

Aviācijas nozares pārstāvjiem šāds risinājums nebija pieņemams. Vispirms tika bloķēts dialogs ministriju līmenī par šādu rezervju izveidi. Tā kā nebija iespējams vienoties ar nozari un virzīt caur Ministru kabinetu šādus grozījumus, tad Ekonomikas ministrija iesniedza priekšlikumu par rezervju izveidi Enerģētikas likumā Saeimā. Tā vietā, lai sadarbotos un risinātu kopīgo problēmu, kā rezerves labāk izveidot, nozare, vai precīzāk sakot – divi aviācijas degvielas tirgotāji, izlēma turpināt iesākto ceļu un cīnīties pret aviācijas nozares degvielas rezervju izveidi.

Komisijas deputātiem tika iesniegti advokātu atzinumi, kurus agresīvi mēģināja pasniegt par vienīgo patiesību, kā arī viens no maniem kolēģiem, Saeimas deputāts, iesniedza priekšlikumus, kuri izslēgtu aviācijas nozari no degvielas rezervju sistēmas. Priekšlikumus bija sagatavojuši aviācijas degvielas tirgotāji un arī komisijas sēdē tos prezentēja kā savus. Saeima galu galā lēma par šo rezervju izveidi, neskatoties uz nozares iebildumiem, jo šāda sistēma nāks par labu sabiedrībai, proti, Latvijas drošībai un noturībai pret dažādām krīzēm. Alternatīva būtu bijusi izmaksu pārlikšana uz visiem autovadītājiem vai rezervju neveidošana un soda naudas, kuras atkal būtu jāmaksā visiem nodokļu maksātājiem, nevis aviācijas degvielas tirgotājiem.

Likuma pieņemšanas laikā no nozares puses tika demonstrēta nihilistiska attieksme gan pret Latvijas starptautiskajām saistībām, gan arī pret pārējo sabiedrību, kurai būtu jāuzņemas aviācijas nozares degvielas rezervju izveides izmaksas. Šis tikai ilustrē situāciju - vēl arvien daļa sabiedrības uzskata, ka viņus neskar drošības procesi pasaulē un likumi nav saistoši, kā arī tos ar agresīvām metodēm var mēģināt locīt sev par labu.

OCTA gadījums

Nesenie notikumi saistībā ar obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likumdošanas izmaiņām ilustrē vēl vienu situāciju, kad aktīvs lobijs nevis panāca rezultātu, bet gan gluži pretēji – likumdošanas izmaiņu atlikšanu. Skaidrs, ka tieši apdrošinātājiem par labu nāk plašāks apdrošināmo loks. Tas nāk par labu arī patērētājiem, kuriem ir labāks apdrošināšanas segums pret neparedzamiem negadījumiem. Tomēr ir redzams, ka aktivitāte un ieguldītais darbs neatmaksājas, ja netiek ņemts vērā plašāks konteksts, kādā grozījumi tiek veikti. Šajā gadījumā grozījumi skāra plašu sabiedrības daļu un tā kā netika ieviesta acīmredzama alternatīva ar transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu, tad arī pamatoti tika celti iebildumi par šo ierosinājumu.

Nozare būtu tikai ieguvusi, ja nevis šauri skatītos uz Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Savienības tiesas spriedumiem, kuri paplašina apdrošināmo loku, bet arī ņēmusi vērā plašāku kontekstu, kādā situācija ir risināma. Šādas iespējas bija gan likumprojekta skaņošanas gaitā Ministru kabinetā, gan arī Saeimā. Protams, arī valsts pārvadei vajadzēja daudz atbildīgāk pieiet šim jautājumam.

Tostarp visā grozījumu skatīšanas laikā iztrūka nozares pārstāvju skaidrojums par to, kā šo dažu papildu risku, kad transports ilgāku laika periodu netiek lietots satiksmē, apdrošināšana ietekmēs OCTA cenas. Arī pēc grozījumu spēkā stāšanās nozare nesteidzās ar skaidrojumu, kā grozījumi ietekmēs transporta līdzekļu īpašniekus. Tā vietā pat pēdējā Saeimas komisijas sēdē, kurā tika skatīts likumprojekts par spēkā stāšanās termiņa atlikšanu, nozare turpināja mēģinājumus panākt ātrāku grozījumu spēkā stāšanos.

Šie divi piemēri kalpo kā piemērs, kā nozares lobijam nevajadzētu strādāt. Vēlos uzsvērt, ka ir daudzi pozitīvi nozaru lobiju un politiķu sadarbības gadījumi. Lobija organizācijas un uzņēmumi sniedz valsts pārvaldes un politiķu darbā vērtīgu un noderīgu informāciju, kas ļauj pieņemt Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošāko lēmumu. Labo praksi būtu nepieciešams izplatīt, sekmējot, ka aizvien vairāk nozares un uzņēmumu pārstāvju pieturas pie konstruktīvas sadarbības ar Saeimu, ministrijām, valdību.

Novērtē šo rakstu:

9
65

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi