Noziegumā cietušajam Rebenoka partnerim piestāda rēķinu par ekspertīzi un medicīnisko apskati
PIETIEK06.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Advokāta Pāvela Rebenoka partnerim Ingum Balandinam, kurš traģiskajā naktī guva smagus miesas bojājumus, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir piestādījusi rēķinu par... ekspertīzi un medicīnisko apskati, uz kuru viņu nosūtīja Valsts policija.
Kad septembra beigās savās mājās Langstiņos joprojām nenoskaidroti noziedznieki nogalināja advokātu P. Rebenoku, viņa partnerim I. Balandinam tika nodarīti smagi miesas bojājumi. Taču, kā izrādās, pat šādā situācijā valsts iestādes mēģina izdevumus novelt uz... noziegumā cietušajiem.
Pietiek rīcībā ir nonākusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas īsziņa, kas nosūtīta I. Balandinam un kurā viņam pieprasīts steidzami samaksāt rēķinu par „Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas sniegtajiem pakalpojumiem”.
Īpaši nepiedienīgu šo situāciju padara fakts, ka uz Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku I. Balandinam bija jādodas pēc Valsts policijas nosūtījuma, lai tur tiktu veikta viņa gūto miesas bojājumu apskate un ekspertīze.
„Labdien, cien. pacients! Informējam, ka Jums ir 2020. gada septembra neapmaksāts rēķins GG011395 par Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas sniegtajiem pakalpojumiem par 22.57 EUR. Aicinām veikt apmaksu 10 dienu laikā uz konta Nr. LV24HABA0001407045805, mērķī norādot rēķina numuru, vai Slimnīcas kasē. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca SIA. Info 28669873 no 09.00-15.00,” norādīts slimnīcas īsziņā.
Pietiek ir pieprasījis Valsts policijas skaidrojumu – vai patiešām tagad noziegumos cietušajiem pašiem ir jāapmaksā apskate un ekspertīze, uz kuru tos nosūta kriminālprocesa ietvaros.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
