Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē interesantu lasāmvielu – pilnu un precīzu tās runas atšifrējumu, par kuru, saskatot tajā noziedzīgus nodarījumus, aktīvistu Vladimiru Lindermanu dažas dienas vēlāk aizturēja un pat apcietināja, līdz augstākās instances tiesa lēmumu par apcietinājumu atcēla. Katrs lasītājs pats var mēģināt iejusties Drošības policijas lomā un atrast šajā runā nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu kā arī masu nekārtību organizēšanu un darbības, kas vērstas pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu.

„Teikšu maksimāli īsi, jo garu analītisku runu laiks ir pagājis. Tomēr uz dažiem svarīgiem jautājumiem būs jāatbild.

Kas notiek? Faktiski Latvijas krievu iedzīvotājiem ir izvirzīts ultimāts: vai nu asimilējieties, vai nu vācieties prom no valsts. Kāpēc tas ir izdarīts tieši tagad? Nepievērsīsimies tik mazsvarīgām versijām par gaidāmajām vēlēšanām. Būtībā pasaule atrodas Krievijas un Rietumu aukstā kara stāvoklī, ko vēlas izmantot latviešu nacionālisti un īstenot tādā maigā variantā etniskās tīrīšanas, kas miera laikā nav iespējamas. Bet šoreiz to varēs notēlot kā rūpes par valsts drošību.

Atgādināšu: kad Latvija ieguva neatkarību, šeit bija trīs ietekmīgas kopienas. To bija vairāk, bet trīs ietekmīgākās, kas nevēlējās asimilēt savus bērnus, bija krievu, ebreju un vāciešu kopiena. Vāciešu un ebreju kopienas likteņi ir zināmi. Gan brīvprātīgi piespiedu kārtā notikusī vāciešu deportācija, gan ebreju slepkavības kļuva iespējamas tāpēc, ka bija karš, attiecīga gaisotne... Tagad tāpat vēlas likvidēt krievu kopienu – ne jau fiziski, tas vienkārši nav iespējams pašreizējā situācijā, bet reducēt to līdz tādam daudzumam, kad tā vienkārši kļūs par muzejisku folkloras minoritāti. Protams, skolas iznīcināšana ir pats svarīgākais. Pašlaik ir ļoti labvēlīgs brīdis latviešu nacionālistiem.

Kāpēc es to saku, kāpēc es noliedzu šo īsmūža versiju par vēlēšanām? Tāpēc, ka neatkarīgi no valdības maiņas, kas, iespējams, notiks gada beigās, vēlēšanu rezultātā, nekas nemainīsies. Runa ir nevis par taktiku, bet par stratēģiju. Stratēģija nemainīsies.

Vēl viena lieta. Gribētos kliedēt kādu ilūziju, jo uzskatu to par nevajadzīgu un vienkārši kaitīgu. Pašlaik mums ir pilnīga latviešu varas un latviešu tautas vienotība krievu izglītības jautājumā. Ja arī ir kādi pieci, seši, septiņi procenti latviešu, kas nepiekrīt šādai pieejai, tad, pirmkārt, tas ir par maz, bet otrkārt – šie cilvēki ir atomizēti un viņi nav politiskais spēks, kas spētu ietekmēt situāciju.

Man pašam ir draugi latviešu vidū – Viktors Avotiņš, Einārs Graudiņš, Kaspars Dimiters, kas nepiekrīt varas pieejai, bet mēs saprotam, ka tas ir mazākums, tas nevar ietekmēt situāciju.

Ir citi jautājumi, kuros latviešu tauta nepavisam neatbalsta vienu vai otru valdošo partiju, kuros notiek asas diskusijas utt. Bet skolu jautājumā pastāv vienotība – šodien tauta un partija ir vienotas. Tie, kas domā citādi, slikti prot latviešu valodu vai nelasa latviešu medijus. Man tas ir nepieciešams manā darbībā, un es neredzu, vispār neredzu nekādas apspriešanas par šo tēmu. Vienotība ir totāla, absolūta. Šis fakts nu ir mums priekšā, un visas šīs latviešu inteliģencei adresētās uzrunas – tas ir vienkārši smieklīgi. Tā ir tikai darbības imitācija. Nē, nu varētu vēl gadiem ilgi imitēt šo darbību, uzrunāt: lai notiek... mēs te... kopā... utml. Bet tas nedos nekādu efektu.

Tāpēc mēs pārejam pie jaunas fāzes. Ir vajadzīgas jaunas metodes. Parlamentārā metode ir noslāpusi. Lēmums ir pieņemts, prezidents simtprocentīgi to parakstīs. Pat tad, ja viņš neparakstītu un piesietos kaut kādiem komatiem, ir saprotams, ka tas neko nemaina.

Kaut kādi mēģinājumi atrast latviešu vidē sabiedrotos (vēlreiz atkārtoju – nevis nedaudzus kaimiņus savā kāpņu laukumā, bet nopietnu sabiedroto, kas atbalstītu) arī ir beigušies, šeit pašlaik varētu pielikt punktu.

Mēģinājumi risināt jautājumu Eiropas, Rietumu struktūrās... Es neesmu pret to turpināšanos. Bet tam ir sekundāra nozīme – tas ir sāls, ko kaisa uz gaļas, nevis pati gaļa. Viņi nenostāsies mūsu pusē: ja tik ilgu gadu laikā nav nostājušies, kāpēc tad būtu jānostājas tagad? Vēl jo vairāk – aukstā kara apstākļos, kad jau krievu klātbūtne Latvijā kā tāda tiek uztverta kā piektās kolonnas klātbūtne.

Vairums Rietumu politiķu domā tā. Ir arī mazākums. Šķiet, Tatjana Ždanoka kādreiz teica, ka Eiropas Parlamentā ir stabils procents politiķu, kas balso prokrieviski, bet tas ir mazākums – tas tāds bija vakar, tas tāds ir šodien un tas tāds būs arī rīt. Tāpēc viss, kas mums atliek, ir izveidot varai vai arī, nebaidos no šiem vārdiem, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tādus apstākļus, kādos viņi šīs reformas virzīšanu uzskatītu par bīstamu. Jārada drauds.

Esmu absolūti miermīlīgs cilvēks. Bija dažādi brīži biogrāfijā, kad man piedēvēja sprāgstvielas, bet esmu miermīlīgs cilvēks. Taču saprotiet – mēdz būt situācija, kad risinājums vai nu ir, vai nu tā nav.

Tālāk nāk jautājums, kādā veidā šo draudu izveidot. Ideāls būtu ļoti plašas manifestācijas variants. Absolūti miermīlīgas, bet ļoti plašas. Es vērtēju Latvijas mērogā, lai vara uz to noskatītos un Rietumos arī nedaudz paskatītos un pateiktu: ko tur krievi dumpojas, tā nedrīkst, jāizlīdzina asākie stūri. Tam vajadzīgi 30, 40, 50 tūkstoši. Mazāk – tāpat ignorēs. Tādas ir manas aplēses. Katrā ziņā, tiem jābūt desmitiem tūkstošu cilvēku.

Pagaidām mēs tik daudz sapulcināt nevaram. Es nepavisam neceļu paniku šai sakarā. Es vienkārši aicinu cilvēkus izturēties pret šo pasākumu apmeklēšanu kā pret pienākumu, nevis tā – varu neaiziet, varu braukt uz vasarnīcu... Ir tāds vārds – „vajag”.

Otra lieta ir pakāpeniska protestu radikalizācija. Tā ir saistīta ar zināmiem riskiem, bet tā ir vajadzīga. Es neaicinu ne uz ko šausmīgu – runa ir par miermīlīgām pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.

Vērtēsim tomēr visus priekšlikumus ļoti konkrēti un praktiski. Kadreiz es pats biju izvirzījis šo interesanto ideju par atteikšanos maksāt nodokļus. Saprotiet, tā nav īstenojama. Nodokļi tiek iekasēti automātiski. Mūsdienās pasaule ir šādi iekārtota. Nē, nu mēs varētu visi dibināt individuālos uzņēmumus un pēc tam atteikties maksāt nodokļus, bet tas viss nav reāli. Mums ar skaidru prātu jānovērtē, ko mēs varam un ko ne. Varbūt nevajadzētu tagad, lielā steigā, pieņemt kādu lēmumu, bet jāplāno skolu streiks. Tam ir jāgatavojas, vajadzīgs nopietns trieciens. Esmu pret to, lai tas beigtos ar kādu čiku.

Un beidzot – par ārējiem faktoriem. Es neticu, ka mēs nonāksim līdz kādām augstām Eiropas Savienības instancēm, jo tas tiek darīts vairākus gadu desmitus. Kāpēc tam jānotiek tagad, ja tas nav noticis pirms desmit gadiem?

Es uzskatītu, ka būtu jēga panākt no Krievijas personālas sankcijas pret tiem, kas balsoja par skolu likvidāciju. Daļai no šiem cilvēkiem ir intereses Krievijā, tostarp arī politiskas. Jāpanāk sankcijas pret šo partiju sponsoriem. Sponsori ir šeit dzīvojošie krievi vai arī uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar Krievijas partneriem. Te gan Krievija varētu izdarīt kādas nopietnas kustības.

Tātad jāvirzās uz asāku akciju pusi – tas ir viens, bet otrs ir tas, ka tām jābūt pārdomātām un praktiski īstenojamām.”

Novērtē šo rakstu:

55
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...