Nozaru asociācijas izsludina aizdomīgus, pat gandrīz miljonu vērtus apmācību iepirkumus
PIETIEK18.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nule vairākas nozaru asociācijas izsludinājušas iepirkumus apmācību jomā vairāku simtu tūkstošu un pat gandrīz miljona eiro vērtībā. Konkursu nolikumi ir gandrīz identiski, turklāt tie paver iespēju ļaut iepirkumos uzvarēt vēlamajam pretendentam, kā arī nerada pārliecību par iespēju tajos iegādāties kvalitatīvus apmācību kursus, bet īsie pieteikšanās termiņa rada aizdomas, ka uzvarētāji jau ir iepriekš zināmi.
Apmācību iepirkumus ar dažu dienu intervālu izsludinājušas četras nozaru asociācijas. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija konkursu par apmācībām 25 000 eiro apmērā izsludināja 3.jūnijā, bet Latvijas Datortehnoloģiju asociācija tajā pašā dienā izvietoja sludinājumu par apmācību konkursu 980 tūkstošu eiro vērtībā.
Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija savu 360 tūkstošu eiro vērto apmācību iepirkumu izsludināja 9.jūnijā, bet Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija 6.jūnijā nāca klajā ar teju identisku iepirkumu arī 980 tūkstošu eiro apmērā.
Pieteikumus šiem iepirkumiem var iesniegt pāris nedēļu laikā - attiecīgi līdz 18.jūnijam, 20.jūnijam, 25. un 27.jūnijam. Visiem šiem iepirkumiem finansētājs ir viens - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas darbinieku apmācību organizēšanai paredzēto ES finansējumu uzticējusi nozaru asociācijām.
Šie iepirkumi uzmanību piesaista jau pirmām kārtām iespaidīgo summu dēļ, jo parasti apmācību konkursi līdzīgi pirmajam no šiem iepirkumiem ir vien pārdesmit tūkstošu eiro vērtībā. Turklāt šie iepirkumi pēc satura ir ļoti līdzīgi - divi lielākie ir pilnīgi identiski, pārējiem atkārtojas detaļas.
Aizdomīgākais ir fakts, ka visos šajos iepirkumos pretendentiem netiek izvirzītas gandrīz nekādas prasības. Tajos var piedalīties jebkurš, kuram ir trīs gadu darba pieredze mācību kursu tematikā, un obligāti pat netiek prasīta pieredze apmācību veikšanā.
Diviem lielākajiem iepirkumiem savukārt ir īpatna prasība par bankas garantiju 10 000 eiro apmērā, un abos šajos iepirkumos ir paredzēts, ka pasūtītājs noteiktos apstākļos var šo garantiju ieturēt. Šādas garantijas prasīšana apmācību iepirkumos līdz šim Latvijā nav piemērota, apliecina Pietiek informācijas avoti.
Turklāt šie lielie milzīgie iepirkumi ir sadalīti tikai 2 – 4 daļās, un iespējams piedalīties ir tikai uz visu daļu kopumā, kas nozīmē, ka pretendentam ir jāpiedalās uz milzīgu apjomu un nav iespējas piedalīties šaura spektra ekspertiem.
Īpaši riskanti šie iepirkumi šķiet arī tādēļ, ka, sākot no šā gada 1.janvāra, uz asociācijām un citām organizācijām, kas nav valsts iestādes, neattiecas Publisko iepirkumu likums.
Tā kā šīs asociācijas ir Eiropas Savienības finansējuma saņēmējas, tad tām ir jāvadās tikai pēc Ministru kabineta noteikumiem, kas atļauj daudz brīvāku pretendenta izvēli, kā arī tādu iespēju, ka pretendents savā piedāvājumā norāda, ka tas nav galīgais piedāvājums, līdz ar to ir iespējamas vēl papildu sarunas.
„Tas rada ļoti labu iespēju ar „vēlamo” pretendentu šajā sarunu procedūrā vienoties par tādu cenu, kas ir zemāka nekā pārējiem,” aizdomas pauž biznesa konsultāciju un mācību centra LatConsul pārstāve Aija Lokenbaha. „Kādas tad būtu mūsu iespējas piedalīties šajos iepirkumos un īstenot kaut vai kādu daļu no tiem, ja likumiski nepastāv iespēja apstrīdēt šo iepirkumu nolikumus un asociācijām, kas ieguvušas ES finansējumu, ir pilnīgi brīvas rokas?”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas darbinieku apmācību organizēšanai paredzēto ES finansējumu uzticējusi nozaru asociācijām, gan pauž oficiālu uzskatu, ka šajos iepirkumos nekā aizdomīga neesot un visi riski esot izvērtēti un novērsti.
Kā skaidro LIAA pārstāve Vineta Vilistere Lāce, saskaņā ar noteikumiem apmācību projektus īsteno asociācijas, kuras pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, zinātniskās pētniecības, radošās industrijas, transporta un sakaru, izmitināšanas vai automobiļu tirdzniecības un remonta nozares saimnieciskās darbības veicējus. Biedrībai jābūt reģistrētai vismaz trīs gadus un tās biedru apgrozījumam - ne mazākam kā 142,29 miljoniem eiro.
„Asociācija pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas iesniedz LIAA iepirkuma tehnisko specifikāciju par apmācību kursiem, kuru LIAA izvērtē un saskaņo. Tāpat LIAA pārbauda un saskaņo katru asociācijas veikto iepirkuma procedūru. LIAA veic ne tikai iepirkuma dokumentācijas pārbaudi, bet arī projektu fizisko kontroli mācību norises vietā. Ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms apmācību sākuma asociācija iesniedz mācību plānu, norādot tajā uzņēmumus, kuri apmācīsies, apmācību sniedzējus, norises laikus, mācību materiālus. Pārbaudes netiek pieteiktas un saskaņotas ar asociāciju, uzņēmumiem jābūt gataviem, ka jebkurā brīdī var ierasties LIAA pārbaude. Asociācijām un projekta partneriem ir jānodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite,” Eiropas miljonu izlietošanas uzraudzīšanu skaidro LIAA pārstāve.
Lai nepieļautu fiktīvu naudas izlietošanu, pieprasot maksājumu, asociācijai jāiesniedz dokumenti, kas apliecina notikušās apmācības - līgums ar apmācību sniedzēju, kam pievienota detalizēta tāme, nodošanas-pieņemšanas akts, kurā iekļauts apmācīto personu vārds, uzvārds, personas kods un vecums, kursa nosaukums, pasniedzēja vārds, uzvārds un stundu skaits, adrese u.c., kā arī visi saņemtie pakalpojumi atbilstoši noslēgtajam pakalpojumu līgumam, piemēram - zināšanu līmeņa noteikšana, sertifikācija, sagatavotie mācību materiāli.
Tāpat jāiesniedz līgumi par telpu vai iekārtu nomu, rīkojumi par komandējumiem, darba līgumi ar projekta vadītājiem u.c. dokumenti, kas apliecina radušās izmaksas, kā arī apstiprināta bankas konta apgrozījuma izdruka par projekta realizācijas periodu.
„Līdz ar to, var teikt, ka riski, ka šie apmācību iepirkumi varētu būt fiktīvi, ir samazināti līdz minimumam,” LIAA uzskatu pauž tās pārstāve.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
