Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atceros ļaužu milzīgo emocionālo sakāpinājumu un prieka asaras pēc Augstākās Padomes deputātu balsojuma par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Toreiz kā Latvijas Brīvprātīgo vienību štāba priekšnieka palīgs ar segvārdu Dižkareivis sargāju Augstāko Padomi no potenciālā interfrontes atbalstītāju uzbrukuma. Ielaušanās mēģinājums tomēnes patiešām bija jāatvaira.

Jāsaka, ka pirmie neatkarības gadi būtu bijuši svētīgi atgūtās valsts dekolonizācijai. Tiesa, veicot to nevis pēc valodas zināšanas pakāpes, bet lojalitātes. Toreiz visi svešķermeņi bija kā uz delnas. “Buržuāziskās Latvijas” nīdējus bez sirdsapziņas pārmetumiem vajadzēja izraidīt uz matušku Krieviju, izbaudīt tur deviņdesmitos gadus. Varbūt tad ar novēlošanos kostu pirkstos un vilktu citu meldiņu. Atlikušajiem kolonistiem atliktu vien katram dot izvēli – zvērēt uzticību Latvijas Republikai vai ardievas. Diemžēl interfrontes aktīvisti tika “integrēti” otrajā Latvijas Republikā, turklāt bieži pašās naudīgākajās vietās.

Tagad urrāpatrioti, tikuši zirgā, mēģina sasmelt izlietu ūdeni, par grūtgalvību valodas apguvē sākot tramdīt sirmgalvjus, kuru pēcteči laiduši saknes Dievzemītē. Es neapstrīdu, ka personāžiem, kas šeit vēlas redzēt Krievijas guberņu, mājvieta jāmeklē aiz Zilupes. Lai iepazīstas ar sapņu zemes dzīvesveidu!

Diemžēl letiņu nacionālisti deģenerējušies līdz vandāļu un mežoņu līmenim. Krievu PUBLISKA pazemošana etniskās piederības, valodas un kultūras dēļ Latvijā kļuvusi par normu. Latvieši faktiski demonstrē pasaulei, ka vergi tiecas pēc varas nevis, lai atnestu brīvību visiem, bet lai paši kļūtu par vergturiem. Tikmēr pie teikšanas Latvijā no labējā līdz kreisajam flangam vienlaidus ir kompradoru partijas, kas sacenšas iztapībā jaunajiem saimniekiem. Liela daļa jaunās paaudzes mazvērtības kompleksa vadīta vērtusies par “kārklu englanderiem”.

Līdztekus pat iluzorā NEATKARĪBA 20 gadus kā zaudēta, iekļaujoties jaunā savienībā. Kam nejautā – neviens par pievienošanos Eiropas Savienībai nav balsojis, bet iekšā esam. Ar apgraizīto valstiskumu un likumiem, kas ļauj uzsākt kriminālprocesu un sēdināt cietumā par ziedu nolikšanu piemiņas vietās, Latvija šobrīd drīzāk atgādina LPSR 2.0. Tomēr neklausieties fantazētājus, kas melš par izstāšanos no Eiropas konglomerāta rīt uz brokastlaiku. Tāpat kā PSRS gadījumā no “plaukstošā dārzā” tiksim laukā tikai, šai būvei grūstot. Iespējams, ar jaunu pulcēšanos un asaru liešanu pie Jēkabielas namiņa.

Pirms gadiem astoņiem intelbeņķiem ienāca prātā doma nosaukt Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu par Baltā galdauta svētkiem – brīves taču vienalga nav. Lasīju skaidrojumu: kāpēc vajag tādu tradīciju. Tur bla-bla-bla. Mākslīgā “paraža” tā arī nav iedzīvojusies tautā. Man toreizējais jaunievedums asociējas ar Kariņa postulēto Latvijas tautas veidošanu no nulles. Tikmēr skolas vecuma resgaļi pat saukalē 4. maiju par balto palagu dienu. Nuja, pēc pusgadsimta okupācijas nevainības vairs nebija. Taču nevajag iespringt, jo daudzi latvzemieši domā, ka Lāčplēša diena ir par godu eposa varonim.

Ja atgriežamies pie patosa par baltajiem galdautiem, tad man te ir, ko klāt. Kopš Dievzemīte no Padomijas skatloga ir pārvērsta par Eiropas Savienības pažobeli, “bauru” vagari (nereti padomjlaiku vecie vēži vai viņu atvases) atļaujas uzvesties daudz vaļīgāk, jo rietu kungiem provinces prestižs nerūp. Pat pretēji – izvirtība, iedzīvošanās kāre, tautas izdeldēšana mūsdienās godā celta.

Tādēļ 34 gadu laikā pulciņš pie kopgalda ir kļuvis stipri mazāks – latvji izmirst. Turklāt pie bagāti klāta galda dzīrojuši, kā arī uz azaida mēbeles rīkojuši orģijas un kvīru dančus laiduši, vien kangari zem patriotu maskām. Galddrāna nošmucēta vienos traipos. Agrāk vai vēlāk veļa būs jāmazgā!

https://lvportals.lv/norises/278746-ar-balta-galdauta-svetkiem-ieskandina-latvijas-simtgadi-2016

https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/rezekne-policija-notver-virieti-pie-nojaukta-alosas-pieminekla-kurs-kara-slavinosos-nolukos-uzstajigi-pie-ta-nesis-nelkes

https://nra.lv/latvija/390835-karins-sanemis-fridriha-hajeka-fonda-starptautisko-balvu.htm

https://tautaruna.nra.lv/divaini/455742-sabiedribu-soke-skolena-viedoklis-par-4-maiju/

https://t.me/ViedaisManels/5724

Novērtē šo rakstu:

96
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi