Notiesātais „Saskaņas” krāpnieks Silovs ar administratīvas shēmas palīdzību ielikts citā siltā amatā
PIETIEK25.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā Mārtiņa Bauzes-Krastiņa vadītajā Garkalnes novada pašvaldībā izdevies sekmīgi īstenot shēmu, lai sagādātu siltu vietiņu notiesātajam krāpniekam – partijas Saskaņa pārstāvim Jurim Silovam, kuram pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā nācās zaudēt domes priekšsēdētāja vietnieka amatu un arī deputāta mandātu. Silovs ir iecelts speciāli viņa vajadzībām atbrīvotajā vietējā sporta centra direktora amatā.
Silovam Rīgas rajona tiesa jau pirms trim gadiem – 2014. gada 10.oktobrī krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu. Taču, tā kā spriedums nebija stājies spēkā, Saskaņas vadība apgalvoja, ka neredzot nekādus šķēršļus, lai Silovs neturpinātu savas gaitas pašvaldībā.
Tomēr tagad ir stājies spēkā Silovu notiesājošs spriedums, - tiesa, cietumsoda vietā Saskaņas pārstāvis ticis cauri ar 19 tūkstošu eiro soda naudu, taču atbilstoši republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumam viņš kopš 28. novembra vienalga vairs nav deputāts.
Silovu pirmās instances tiesa notiesāja par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, viņš bija slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.
Turklāt tiesa konstatēja, ka Silovs bija ne tikai slēpis ar dienesta automašīnu Toyota LandCruiser izraisītās avārijas pēdas, bet arī notikušajā iesaistījis sievu un sekmīgi izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Viņa sievai Jeļenai Silovai tiesa noteica nosacītu brīvības atņemšanu.
Apsūdzība amatpersonai bija celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Rīgas rajona tiesa Silovam sodu krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā reālu trīs gadu cietumsodu piesprieda jau 2014. gada 10.oktobrī. Taču visu šo laiku viņš joprojām darbojās Garkalnes novada domē, kaut gan 2011. gadā bija spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.
Nu apstiprinājusies jau decembrī Pietiek publiskotā neoficiālā informācija par shēmu, ko paredzēts īstenot, lai notiesātais Saskaņas krāpnieks tomēr nepaliktu bez siltas vietiņas Garkalnes pašvaldības struktūrās.
Nākamie divi kandidāti, kuri balotējās vēlēšanās no saraksta Saskaņa un kuriem attiecīgi būtu bijusi iespēja kļūt par domes deputātu, no tā atteicās, lai dotu iespēju tikt domē pašreizējam Sporta centra vadītājam Alvim Zīriņam, kuru pēdējās vēlēšanās neievēlēja.
Tiesa, bija nepieciešams Zīriņam iepriekšējo amatu „kompensēt”, un, kaut gan viņam ir tikai vidējā izglītība un kaut gan pēdējos gados Garkalnes novada domē bija tikai viens domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldība, apliecinot ZZS un Saskaņas ciešu sadarbību, nolēma speciāli viņam izveidot domes priekšsēdētāja otrā vietnieka amatu, kurā Zīriņš arī tika ievēlēts.
Savukārt Zīriņa atbrīvotajā sporta centra direktora amatā tagad no 2. janvāra paklusām, bez konkursa ir iecelts notiesātais krāpnieks Silovs. Tiesa, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, „veselības problēmu” dēļ pie darba pienākumu pildīšanas viņš tā arī nav stājies. Turklāt, kā rāda Saskaņas interneta lapa, notiesātais krāpnieks joprojām ir šīs partijas reģionālais koordinators Garkalnes novadā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
