Notiek neticamais: iedzīvotājiem izdodas apturēt koku izciršanu Rīgā
Imants Liepiņš12.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Briestošo ārkārtas vēlēšanu tuvums Rīgā vai drīzāk gan “selektīva politika”, ja runa ir par dažādiem investoriem — nav skaidrs iemesls, kāpēc kokiem un apstādījumiem iepriekš tik naidīgā Rīgas dome un būvvalde pirmo reizi Mežciemā nostājusies iedzīvotāju (un koku) pusē.
Mežciems ir salīdzinoši kompakts, tāpēc blīvi apbūvēts mikrorajons Rīgā — galvenokārt no deviņstāvu mājām sastāvošo dzīvojamo masīvu no trim pusēm ieskauj Biķernieku, Šmerļa un Juglas mežu masīvi, kas nozīmē, ka iekšpagalmos koku skaits ir stipri niecīgs. Taču, tā kā tieši Mežciema vidū esošo pagaidām neapbūvēto platību nopirkusi kāda igauņu kapitāla firma, tā vispirms pārbūvēja un paplašināja veco, zaļo tirdzniecības centru Penta, lai pēc tam ķertos klāt kokiem.
Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija negaidīti paziņoja, ka pēc divām izbraukuma sēdēm samazinājusi cērtamo koku skaitu no 77 līdz 10. Pirmo iesniegumu no SIA Estera Holding komisija saņēma aizvadītā gada sākumā. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību sākotnēji vēlējās cirst 77 teritorijā augošos kokus.
Iesniedzot koriģētu ģenerālplāna skici, ciršanai paredzēto koku skaits samazinājās līdz 48 kokiem, bet speciālisti, vizuāli vērtējot šos kokus, bija secinājuši, ka lielākā daļa no tiem ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgi. Mežciema un citu apkaimju iedzīvotāji kopumā iesniedza 2534 (!) viedokļus, jo tiem iedzīvotājiem, kam logi iziet uz pagalmu, nevis Biķernieku un Šmerļa mežu pusi, pagalmos augošie koki ir vienīgie redzamie.
Balstoties uz sabiedrības viedokli, projekta attīstītājs iesniedza jaunu apbūves projekta pieteikumu, kurā samazināts izbūvējamā objekta apjoms zemesgabala ziemeļu daļā, tajā saglabājot apstādījumu zonu. Līdz ar to arī cērtamo koku skaits tika samazināts līdz 10 kokiem, kā arī paredzēti apmēram 40 jauni koku stādījumi visā teritorijā.
Šī attieksme krasi kontrastē ar pašvaldības darbību identiskā situācijā — netālu esošajā Dzelzavas ielā, kur vietējie iedzīvotāji jurista Jāņa Mauļa aktivitāšu rezultātā arī savāca vairāk nekā 1500 parakstus pret zaļās zonas izciršanu (kā vēlāk izrādījās) Lidl veikala būvniecības dēļ, taču tur Rīgas dome (toreiz vēl Nila Ušakova vadībā) un tās apakšstruktūras darīja visu iespējamo, lai koki tiktu izcirsti. Vietējie iedzīvotāji tikmēr apšaubīja pašu faktu, vai kārtējā lielveikala celtniecība tur vispār ir ekonomiski pamatota, norādot: apstādījumi viņiem ir svarīgāki nekā kārtējais veikals, jo kilometra rādiusā jau tagad atrodas 9 lielveikali, no kuriem divi ir svaigi rekonstruēti un paplašināti.
Rīgas domes struktūru nostājas maiņu varēs vērot no tās reakcijas uz nākamo patlaban aktuālo parakstu vākšanu. Rīdzinieki trīs nedēļu laikā savākuši vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu par ieceri Brīvības ielā 207, bijušā sporta biedrības Marss velotreka vietā, izveidot nelielu parku. Parakstu vākšanu iniciējusi Teikas apkaimes biedrība un inovāciju kustība Vefresh.
"Šis zemes gabals, uz kura aug vairāki desmiti simtgadīgu koku, ir valsts īpašumā, un tā ir vienīgā vieta plašā apkārtnē, kur par minimāliem līdzekļiem var ierīkot parku. Rīgas dome atbalsta šo ieceri, tomēr VNĪ vēlas tur būvēt biroju ēku," pauž parakstus vācošie iedzīvotāji.
Vienlaikus aktīvisti norāda: lai gan nekāds finansējums biroju ēkai nav izdalīts un nav zināms, kad tas varētu notikt, VNĪ vēlas izcirst ilggadīgos kokus jau tuvākajā laikā. Pilsētnieki arī vērš uzmanību, ka Teikas un VEF apkaime ir viena no nedaudzajām Rīgā, kur iedzīvotājiem sasniedzamā attālumā nav neviena parka. Parakstīties par iniciatīvu ir iespējams ne tikai "Manabalss.lv", bet arī klātienē — VEF Kultūras pilī.
Parakstīties var: https://manabalss.lv/palidzi-aizsargat-ilggadigu-koku-izcirsanu-un-izveidot-parku-bijusa-velotreka-marss-vieta/show
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
