Notiek neticamais: iedzīvotājiem izdodas apturēt koku izciršanu Rīgā
Imants Liepiņš12.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Briestošo ārkārtas vēlēšanu tuvums Rīgā vai drīzāk gan “selektīva politika”, ja runa ir par dažādiem investoriem — nav skaidrs iemesls, kāpēc kokiem un apstādījumiem iepriekš tik naidīgā Rīgas dome un būvvalde pirmo reizi Mežciemā nostājusies iedzīvotāju (un koku) pusē.
Mežciems ir salīdzinoši kompakts, tāpēc blīvi apbūvēts mikrorajons Rīgā — galvenokārt no deviņstāvu mājām sastāvošo dzīvojamo masīvu no trim pusēm ieskauj Biķernieku, Šmerļa un Juglas mežu masīvi, kas nozīmē, ka iekšpagalmos koku skaits ir stipri niecīgs. Taču, tā kā tieši Mežciema vidū esošo pagaidām neapbūvēto platību nopirkusi kāda igauņu kapitāla firma, tā vispirms pārbūvēja un paplašināja veco, zaļo tirdzniecības centru Penta, lai pēc tam ķertos klāt kokiem.
Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija negaidīti paziņoja, ka pēc divām izbraukuma sēdēm samazinājusi cērtamo koku skaitu no 77 līdz 10. Pirmo iesniegumu no SIA Estera Holding komisija saņēma aizvadītā gada sākumā. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību sākotnēji vēlējās cirst 77 teritorijā augošos kokus.
Iesniedzot koriģētu ģenerālplāna skici, ciršanai paredzēto koku skaits samazinājās līdz 48 kokiem, bet speciālisti, vizuāli vērtējot šos kokus, bija secinājuši, ka lielākā daļa no tiem ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgi. Mežciema un citu apkaimju iedzīvotāji kopumā iesniedza 2534 (!) viedokļus, jo tiem iedzīvotājiem, kam logi iziet uz pagalmu, nevis Biķernieku un Šmerļa mežu pusi, pagalmos augošie koki ir vienīgie redzamie.
Balstoties uz sabiedrības viedokli, projekta attīstītājs iesniedza jaunu apbūves projekta pieteikumu, kurā samazināts izbūvējamā objekta apjoms zemesgabala ziemeļu daļā, tajā saglabājot apstādījumu zonu. Līdz ar to arī cērtamo koku skaits tika samazināts līdz 10 kokiem, kā arī paredzēti apmēram 40 jauni koku stādījumi visā teritorijā.
Šī attieksme krasi kontrastē ar pašvaldības darbību identiskā situācijā — netālu esošajā Dzelzavas ielā, kur vietējie iedzīvotāji jurista Jāņa Mauļa aktivitāšu rezultātā arī savāca vairāk nekā 1500 parakstus pret zaļās zonas izciršanu (kā vēlāk izrādījās) Lidl veikala būvniecības dēļ, taču tur Rīgas dome (toreiz vēl Nila Ušakova vadībā) un tās apakšstruktūras darīja visu iespējamo, lai koki tiktu izcirsti. Vietējie iedzīvotāji tikmēr apšaubīja pašu faktu, vai kārtējā lielveikala celtniecība tur vispār ir ekonomiski pamatota, norādot: apstādījumi viņiem ir svarīgāki nekā kārtējais veikals, jo kilometra rādiusā jau tagad atrodas 9 lielveikali, no kuriem divi ir svaigi rekonstruēti un paplašināti.
Rīgas domes struktūru nostājas maiņu varēs vērot no tās reakcijas uz nākamo patlaban aktuālo parakstu vākšanu. Rīdzinieki trīs nedēļu laikā savākuši vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu par ieceri Brīvības ielā 207, bijušā sporta biedrības Marss velotreka vietā, izveidot nelielu parku. Parakstu vākšanu iniciējusi Teikas apkaimes biedrība un inovāciju kustība Vefresh.
"Šis zemes gabals, uz kura aug vairāki desmiti simtgadīgu koku, ir valsts īpašumā, un tā ir vienīgā vieta plašā apkārtnē, kur par minimāliem līdzekļiem var ierīkot parku. Rīgas dome atbalsta šo ieceri, tomēr VNĪ vēlas tur būvēt biroju ēku," pauž parakstus vācošie iedzīvotāji.
Vienlaikus aktīvisti norāda: lai gan nekāds finansējums biroju ēkai nav izdalīts un nav zināms, kad tas varētu notikt, VNĪ vēlas izcirst ilggadīgos kokus jau tuvākajā laikā. Pilsētnieki arī vērš uzmanību, ka Teikas un VEF apkaime ir viena no nedaudzajām Rīgā, kur iedzīvotājiem sasniedzamā attālumā nav neviena parka. Parakstīties par iniciatīvu ir iespējams ne tikai "Manabalss.lv", bet arī klātienē — VEF Kultūras pilī.
Parakstīties var: https://manabalss.lv/palidzi-aizsargat-ilggadigu-koku-izcirsanu-un-izveidot-parku-bijusa-velotreka-marss-vieta/show
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
