Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kanceleja, vērtējot 2022.gadā apkopoto informāciju par trauksmes celšanas gadījumiem, secina, ka nostiprinās trauksmes celšanas sistēmas preventīvā loma. Ziņotāju sniegtā informācija iestādēm palīdz novērst potenciālus pārkāpumus, nesagaidot negatīvas sekas valstij un sabiedrībai.

Pērn par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzīti 111 iesniegumi. Visvairāk - 28 - ziņojumi saņemti par amatpersonu prettiesisku darbību. 13 ziņojumos trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, savukārt desmit ziņojumi bijuši par publisku līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu. Pieci ziņojumi saņemti par krāpšanu vai citādi nelikumīgu rīcību saistībā ar ES fondu līdzekļiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākoties trauksmes cēlēji vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienestā.

Trauksmes cēlēju ziņojumu statistika rāda, ka cilvēkiem rūp arī darba drošība - par to ir saņemti pieci ziņojumi - un vides drošība, par ko saņemti seši ziņojumi. Salīdzinot ar 2021.gadu, mazāk aktuāla ir bijusi veselības joma, taču aktuāla kļuvusi sociālā joma. Trauksme celta par sociālo pakalpojumu kvalitāti, nepienācīgu pacientu aprūpi.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā pārstāve Inese Kušķe norāda: "Trauksmes celšanas regulējuma primārais mērķis ir aizsargāt trauksmes cēlēju, tā radot vidi, kurā ir droši ziņot par pārkāpumiem. Redzot, ka 13 gadījumos ir novērsta trauksmes cēlēja norādītā problēma, piecos gadījumos veikti uzlabojumi, 17 gadījumos uzņēmumam vai iestādei sniegti ieteikumi, varam secināt, ka savlaicīga trauksmes celšana palīdz apsteigt prettiesisku rīcību. Un tas ir daudz labāk nekā nonākt līdz situācijai, kad prettiesiska rīcība jau bijusi un ir nepieciešams piemērot sodus."

2022.gadā uz trauksmes cēlēja ziņojuma pamata ir uzsākti 14 administratīvā pārkāpuma procesi, uzsāktas arī divas disciplinārlietas, taču lielākoties veiktas dažādas uzraudzības un kontroles iestādēs, resoriskās un cita veida pārbaudes atkarībā no ziņojuma satura un iestādes pilnvarām.

"Pakāpeniski sazinās to gadījumu skaits, kad trauksmes cēlēja norādītie fakti pēc pārbaudes neapstiprinās, kas uzskatāma par pozitīvu tendenci un parāda, ka aug ziņojumu saturiskā kvalitāte," uzsver I. Kušķe.

2022.gada sākumā stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, kas paplašināja to personu loku, kam tiek nodrošinātas aizsardzības garantijas, iekļaujot ne tikai pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekus, bet arī citas saistītās personas, kas var būt gan kolēģi, gan citi trauksmes cēlēja atbalstītāji, gan ar to saistītas organizācijas, piemēram, uzņēmumi.

Diemžēl ik gadu ir gadījumi, kad trauksmes cēlēja aizsardzība ir nepieciešama, jo radušās nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ. 2022.gadā četros gadījumos ir radušās dažāda rakstura nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējiem. Nav zināmi represiju gadījumi pret radiniekiem vai saistītajām personām. Lai trauksmes cēlējam būtu pēc iespējas lielākas iespējas saņemt aizsardzību, Valsts kanceleja un Valsts darba inspekcija nodrošina konsultācijas par tiesību aizsardzību, bet Juridiskās palīdzības administrācija sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Trauksmes celšana ir ar likumu noteikta kārtība, kādā Latvijas iedzīvotāji, ziņojot par darbā iegūtu informāciju, var novērst pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm un vienlaikus saņemt identitātes aizsardzību un aizsardzību pret nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ. Vairāk par to, kādos gadījumos jāceļ trauksme un kā to darīt, var uzzināt mājas lapā trauksmescelejs.lv. Trauksmes celšanas sistēma Latvijā ieviesta no 2019.gada.

Novērtē šo rakstu:

10
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi