Noslepenoti topošie Civilprocesa likuma grozījumi, kas sašaurinās iespējas uz spriedumu taisnīgu pārskatīšanu
PIETIEK16.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija (TM) noslepenojusi pašlaik izstrādes stadijā esošo grozījumu projektu Civilprocesa likumā, kas plāno noteikt, ka apgabaltiesā pirmajā instancē izskatītas, bet pārsūdzētas lietas izskatīs tā pati apgabaltiesa, tikai citu tiesnešu sastāvā, - tā rāda Pietiek rīcībā nonākusi TM valsts sekretāra vietnieces Irēnas Kucinas parakstīta atbilde uz kādu iesniegumu, ko šodien publicējam.
Kontekstā ar līdzīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā jau aktualizējies jautājums par šādas jaunas kārtības atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Juristu aprindās topošā kārtība tiek saistīta ar vēlmi dot faktiski neierobežotu varu Rīgas apgabaltiesas jaunajai priekšsēdētājai Daigai Vilsonei (foto no žurnāla Jurista vārds), aiz kuras apstiprināšanas bija jūtama ar partiju Vienotība un ar to saistītu saimniecisku interešu aizmugure.
TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Kucina apstiprina, ka "tiek plānots iekļaut normu Civilprocesa likuma Pārejas noteikumos, paredzot, ka lietas, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pārsūdzētu nolēmumu izskatīs tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa citu tiesnešu sastāvā".
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. protokola 2. pants paredz, ka ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. 2013. gada decembrī, skatot līdzīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem apgabaltiesās pirmajā instancē izskatītās, bet pārsūdzētās lietas apelācijas kārtībā kopš 2014. gada 1. janvāra tiek izskatītas tajā pašā apgabaltiesā, Saeimas Juridiskajā komisijā aplūkoti arī jaunās kārtības riski Eiropas cilvēktiesību konvencijas ievērošanai.
Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, izvērtējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. protokola normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ir secinājis, ka tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, arī apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, per se (pats par sevi) neveidotu šīs konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas cilvēktiesību konvencijas 6. panta prasības, kas garantē personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, īpaši valsts pienākums nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.
Tomēr ar pašu Civilprocesa likuma grozījumu redakciju TM ir liegusi iepazīties līdz brīdim, kad tā kļūs publiski pieejama pēc nosūtīšanas izskatīšanai uz Ministru kabinetu un Saeimu. Kā izrādās, 2013. gada 14. janvārī TM izdevusi iekšēju rīkojumu "Par ierobežotas informācijas statusa noteikšanu informācijai Tieslietu ministrijā" un apstiprinātajā noslepenoto dokumentu veidu sarakstā iekļauti arī tiesību aktu projekti, atbildē norāda TM amatpersona.
Tiesību aktu projektu noslepenošanu TM pamato ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 2. daļas 2. punktu, kas noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma arī "informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai". Citiem vārdiem, par iekšējai lietošanai paredzētu informāciju TM uzskata arī likuma grozījumu projektus to izstrādes stadijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
