Noslepenoti topošie Civilprocesa likuma grozījumi, kas sašaurinās iespējas uz spriedumu taisnīgu pārskatīšanu
PIETIEK16.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija (TM) noslepenojusi pašlaik izstrādes stadijā esošo grozījumu projektu Civilprocesa likumā, kas plāno noteikt, ka apgabaltiesā pirmajā instancē izskatītas, bet pārsūdzētas lietas izskatīs tā pati apgabaltiesa, tikai citu tiesnešu sastāvā, - tā rāda Pietiek rīcībā nonākusi TM valsts sekretāra vietnieces Irēnas Kucinas parakstīta atbilde uz kādu iesniegumu, ko šodien publicējam.
Kontekstā ar līdzīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā jau aktualizējies jautājums par šādas jaunas kārtības atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Juristu aprindās topošā kārtība tiek saistīta ar vēlmi dot faktiski neierobežotu varu Rīgas apgabaltiesas jaunajai priekšsēdētājai Daigai Vilsonei (foto no žurnāla Jurista vārds), aiz kuras apstiprināšanas bija jūtama ar partiju Vienotība un ar to saistītu saimniecisku interešu aizmugure.
TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Kucina apstiprina, ka "tiek plānots iekļaut normu Civilprocesa likuma Pārejas noteikumos, paredzot, ka lietas, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pārsūdzētu nolēmumu izskatīs tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa citu tiesnešu sastāvā".
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. protokola 2. pants paredz, ka ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. 2013. gada decembrī, skatot līdzīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem apgabaltiesās pirmajā instancē izskatītās, bet pārsūdzētās lietas apelācijas kārtībā kopš 2014. gada 1. janvāra tiek izskatītas tajā pašā apgabaltiesā, Saeimas Juridiskajā komisijā aplūkoti arī jaunās kārtības riski Eiropas cilvēktiesību konvencijas ievērošanai.
Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, izvērtējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. protokola normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ir secinājis, ka tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, arī apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, per se (pats par sevi) neveidotu šīs konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas cilvēktiesību konvencijas 6. panta prasības, kas garantē personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, īpaši valsts pienākums nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.
Tomēr ar pašu Civilprocesa likuma grozījumu redakciju TM ir liegusi iepazīties līdz brīdim, kad tā kļūs publiski pieejama pēc nosūtīšanas izskatīšanai uz Ministru kabinetu un Saeimu. Kā izrādās, 2013. gada 14. janvārī TM izdevusi iekšēju rīkojumu "Par ierobežotas informācijas statusa noteikšanu informācijai Tieslietu ministrijā" un apstiprinātajā noslepenoto dokumentu veidu sarakstā iekļauti arī tiesību aktu projekti, atbildē norāda TM amatpersona.
Tiesību aktu projektu noslepenošanu TM pamato ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 2. daļas 2. punktu, kas noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma arī "informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai". Citiem vārdiem, par iekšējai lietošanai paredzētu informāciju TM uzskata arī likuma grozījumu projektus to izstrādes stadijā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
