Iesaki rakstu: 
Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.
Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.
Zatlerjūgends, kas aicināja krastmalā dedzināt oligarhu bluķēnus, pašā jūtu karstumā gan kādus vārdus izbļāva, bet pēcāk kaut kā sakautrējās. Turpmāk īdēja visādos aplinkos, vārdu pirmos burtus piesaukdami, bet bez uzvārdiem. Sekli. Lai pašu Dūles & Co vārdus pēcāk neviens nevarētu nosaukt bez riska izmežģīt mēli un nosmakt, šamie drošības pēc pārkristījās, un tā nu tauta kļuva par dažiem vārdiem un uzvārdiem bagātāka: Zuarguss Klororus-Zarmass, Arstarulsmirus Arsu-jumfus-Tarus un Jurgstulaistus Lajurgus-Urgurus. Nez kādēļ esmu pārliecināts, ka šos vārdus jaunās kustības «uzvārdus rīt!» dalībnieki ignorēs.
Šīgada kampaņā sākās pastulba mode: pavicināt kameras priekšā kādas saburzītas lapeles un paziņot, ka tur nu gan viss ir, tikai nevar pagaidām teikt, kas tieši. Juraša kga izpildījumā šis vingrinājums izskatījās sevišķi stulbi. Kas gan neizbrīnīja, bet tomēr atstāja tādu kā sājuma sajūtu. Vasara vēl pusē, bet jau pagalam izelsušies. Kā kādreiz mēdza teikt JKP spices intelekta brāļi, namu pārvalžu santehniķi, «polšs vēl pusē, bet tu jau klusē». Skumji.
Ar milzīgu atvieglojumu nāca Ministru prezidenta kandidāta Gobzema kga koncertturneja «nosaukšu uzvārdus, rīt!». Tas bija tiešām atsvaidzinoši un oriģināli. Nevis kaut ko bubināt par «pagaidām vēl nevar», bet droši un lepni: rīt! Ar variācijām, protams, lai neapniktu – «dodiet tiešo ēteru, nosaukšu rīt!» un tad «lielie mēdiji ignorē, bet es vienalga nosaukšu rīt!», un tamlīdzīgi. Spēks un daile!
Uz nelietīgo troļļu aicinājumu iedot mazu sarakstiņu ar vārdiem un kriminālajiem pantiem (patapināts no Karlsona sarunas ar Mājāzi, «lūdzu, man piecas šo bērnu adreses») turpat feisbukā kandidāts pēkšņi sāka jaunu mantru – «es jau simtiem reižu esmu nosaucis». Lai arī biju kļuvis par žanra fanu, tik tiešām neuzķēru to momentu, kad «nosaukšu rīt!» kļuva par «jau simts reižu». Sapīku, jo šķita, ka esam atkal nolemti garlaicīgai murmulēšanai.
Bet, ja tu cīnies par taisnu lietu, šai gadījumā par spoža žanra izdzīvošanu, atbalsts var nākt no negaidītas puses. Šoreiz jaunajiem un dusmīgajiem no rokām šļūkošu karogu paņēma cīņās ārdēti veterāni. Otrdienas rītā Ministru prezidenta biedris (ne kandidāts! biedris!) Ašeradena kgs solīja... Jā! Atmaskot OIK afēru! Ar visiem uzvārdiem! Rīt! Nu, vai varbūt kādas dienas vēlāk. Nav pārāk oriģināli, bet ko var prasīt no organizācijas, kas savu veco, izkurtējušo sastāvu uzfrišina ar nosaukumam piekarinātu «Jaunā» un uz reklāmas avīzes pirmās lapas saliek sirmgalvjus, kas vēlēšanās nemaz nestartēs. Bet uzvārdus nosauks! Urā! Spēks un daile!
Vēlos paust vissirsnīgāko atbalstu kustībai «uzvārdus rīt!» un piedāvāt idejas jaunu biedru rekrutēšanai.
Acīmredzams kandidāts būtu tieslietu ministrs Rasnača kgs, kura rīcībā ir daži ļoti būtiski fakti un uzvārdi. Kā zināms, Rasnača kga iejūtīgā vadībā tika organizētas ļoti svarīgas apmācības jaunlaulātajiem, kuras pēc mazpārbaudītām ziņām esot apmeklējuši kādi 14 pāri. Savukārt internetā varējām lasīt neskaitāmus žurnālistu plānus pieteikties šajos kursos, lai pēc tam par tiem izņirgātos. Šādu paziņojumu bija nesalīdzināmi vairāk, nekā reāli apmeklējušo, un Rasnača kgs var izskaitļot, kuri tad taisījās, bet piešmauca. Nebūs viegli, bet kurš tad vieglas dienas Tieslietu ministrijā meklē. Maksātnespējas un tiesnešu štelles pagaidīs, svarīgās lietas vispirms. Mēs, konservatīvi – liberālie iedzīvotāji, prasām nosaukt uzvārdus! Rīt! Vai kādas dienas vēlāk.
Tūlīt nākošā būtu Koļegovas kdze, kura varētu nosaukt tos ļaunprāšus, kas liedza viņai sīkas nodokļu blēdības dēļ kandidēt uz VID vadītājas posteni. Tā bija acīmredzama sazvērestība, mēs prasām uzvārdus! Rīt!
Aicinu redakciju iekļauties jaunajā kustībā un koordinēt kandidātu uzņemšanu. Jau rīt!
Pārpublicēts no Dienas Biznesa
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
