Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad 2013. gada 19. decembrī tika paziņots, ka par AS Norvik bankakontrolpaketes īpašnieku neatklāta apjoma darījumā ir kļuvis „Krievijas Vjatka Bank lielākais īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs, kā arī Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners vadošais partneris” Grigorijs Guseļņikovs, tika noklusēts, ka darījumā izmantotās naudas slēpts avots ir cits Krievijas uzņēmējs, nesen „Putina draugu” sarakstā iekļautais Pjotrs Kondrašovs (attēlā). Turklāt, pēc visa spriežot, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija par šo faktisko aizdevumu Guseļņikovam, kuru apliecina Pietiek šodien publicētie dokumenti, ir zinājusi, taču šo faktu ignorējusi.

„Skumjš stāsts. Cilvēks ar aizņemtu naudu iegādājas Latvijā banku, apmāna uzraugu, sāk biznesu, solot Latvijā ieguldīt 100 miljonus, solot attīstīt šeit jaunus maksājumu produktus. Tajā pašā mirklī aizmuguriski kārto darījumus, kas slēpj naudas patiesos īpašniekus,” – tā aizvadītajā nedēļā preses konferencē paziņoja no amata atstādinātais un korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā izrādās, šis Rimšēviča paziņojums nav bijis bez pamata, - to apliecina Pietiek rīcībā nonākušās un šodien publiskotās dokumentu kopijas. Precīzi saprotamas tās būs juristiem, taču to būtība apliecina Rimšēviča izteikuma patiesumu: Guseļņikovs Norvik bankas kontrolpaketi pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem tiešām ir iegādājies par svešu naudu.

Šie dokumenti vienlaikus liecina arī par to, kā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) caur pirkstiem un ļoti pretimnākoši ir skatījusies uz bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu patieso izcelsmi. Komisiju tolaik vēl vadīja Kristaps Zakulis, kurš oficiāli neatklātu iemeslu dēļ bija spiests pamest amatu nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk un pašlaik ir iekārtojies darbā Luminor bankas valdē.

Pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš, kurš tiek uzskatīts par Rimšēviča „aizbilstamo”, nevēlas atbildēt ne uz vienu no jautājumiem saistībā ar Norvik bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi un tās izvērtēšanu.

Savukārt FKTK preses pārstāve apgalvo vien to, ka „FKTK vērtē katru potenciālo akcionāru pēc tās informācijas, ko tas iesniedz, lai izvērtētu tā līdzekļu avotus, izcelsmi un pietiekamību konkrētajam kredītiestādes pirkšanas darījumam un nākotnes ieguldījumam, ja tas būs nepieciešams”.

FKTK nesniedz atbildi ne uz jautājumu, vai Guseļņikovam iegūstot būtisku ietekmi Norvik bankā, FKTK vispār bija bija informēta par darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi, ne uz jautājumu, vai FKTK bija informēta, ka minētie līdzekļi ir saņemti kā aizdevums no Krievijas izcelsmes uzņēmēja Kondrašova un/vai ar viņu saistītiem uzņēmumiem.

Tāpat FKTK nevēlas atbildēt uz jautājumu, ar kādu argumentāciju FKTK neiebilda pret šāda finansējuma izmantošanu šajā bankas akciju kontrolpaketes iegādes darījumā.

Saistībā ar visiem šiem jautājumiem FKTK skaidrojums ir: „Zinām, ka daļa no jūsu jautājumos ietvertās informācijas jau ir dažādā kontekstā nonāksi publiskajā telpā, taču mēs nevaram izvērtēt un komentēt tās autentiskumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai likums liedz publiskot informāciju, kas saistīta ar tirgus dalībnieku uzraudzību, tai skaitā to informāciju, kuru esam ņēmuši vērā, pieņemot lēmumus. Tas attiecas arī uz dokumentiem, kurus mēs ņemam vērā, pieņemot lēmumu par atļauju iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē.”

Tikmēr pats Guseļņikovs nenoliedz savas saites ar Kondrašovu, taču viņa versija ir – Kondrašovs esot „sākotnēji plānojis” iegādāties Norvik akcijas kopā ar viņu, taču „diemžēl” 2014. gada vasarā pārdomājis un nolēmis vilkt darījumu garumā, cenšoties par savu daļu saņemt vairāk akciju, kam Guseļņikovs neesot piekritis.

Ne FKTK, ne Guseļņikovs nevēlas atklāt summu, par kādu 2013. gada decembrī tika nopirkta Norvik bankas kontrolpakete, taču Guseļņikovs finansējuma faktu faktiski atzīst: „Kopējais ieguldījums sastāvēja no dažādām daļām un nāca no abiem avotiem, atbilstoši līgumam ar Kondrašova kungu viņam vajadzēja saņemt 25% no daļām.”

Guseļņikovs gan norāda, ka viņš sekmīgi uzvarējis Kondrašovu Anglijas tiesā, taču nekādas detaļas neatklāj, vien apgalvo, ka „viens no tiesas secinājumiem ir bijis, ka nav tikuši iesaistīti Kondrašova aizdevumi” un ka „tas bija atsevišķs ieguldījums, ko veicis Kondrašovs”.

Taču pašreizējā situācijā īpaši nozīmīgs ir Guseļņikova atzītais, ka „FKTK ir tikusi pilnībā informēta par šo stāstu”, kā arī viņa sniegtā informācija, ka „pašlaik Kondrašovs ir iesniedzis FKTK pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu kļūšanai par bankas akcionāru”.

Pašlaik Austrijā dzīvojošā uzņēmēja Kondrašova īpašumu vērtību žurnāls Forbes vērtē 1,43 miljardu ASV dolāru apmērā, un tā lielākoties gūta, 2010. gadā pārdodot savu daļu paša privatizētajā Krievijas minerālmēslojuma uzņēmumā Silvinit.

Šā gada janvāra beigās ASV administrācijas publicētajā „Putina sarakstā”, kurā iekļauti 114 administrācijas pārstāvji un 96 oligarhi, kuri visdrīzāk var kļūt par jaunu sankciju objektiem, minēts arī Kondrašova vārds.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

16
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...