"Norvik banka" un tās lielākais akcionārs veic reiderisma aktu pret ārvalstu uzņēmumu
Publisks paziņojums*13.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar Norvik bankas pēdējās dienās Latvijas masu saziņas līdzekļos izvērsto apjomīgo nomelnošanas kampaņu pret Igaunijas pilsoni Indreku Kuivalliku, viņa biznesa partneriem un SIA Winergy, esam spiesti izplatīt šo publisko paziņojumu. Mūsuprāt, faktiskais šo uzbrukumu mērķis ir Norvik bankas plāns reiderisma ceļā iegūt uzņēmuma, kura tirgus vērtība ir vismaz 50 miljoni eiro, kontrolpaketi.
Šo piektdien Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir jālemj par SIA Winergy tiesiskās aizsardzības plānu, kura apstiprināšanas gadījumā tiks ar tiesas lēmumu nogriezts ceļš uz SIA Winergy pārņemšanu, Norvik bankai negodprātīgi izmantojot savas tiesības atprasīt kredītu.
SIA Winergy 2012.gada 20.februārī saņēma no Norvik bankas kredītus kopā 18.58 miljonu eiro apmērā, un līdz brīdim, kad banka pirms termiņa lauza līgumus, SIA Winergy jau tika samaksājis bankai gandrīz 2.5 miljonu eiro kopā ar aprēķinātajiem aizdevumu procentiem saskaņā ar kredītu līgumu nosacījumiem. 2013.gada 20.maijā Norvik banka priekšlaikus un ļaunā nolūkā pieprasīja aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtībā atmaksāt visu aizdevumu summu 10 dienu laikā, vienlaikus iesniedzot par mums nezināmiem pārkāpumiem iesniegumu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, vēl vairāk - ar bankai vien pieejamiem argumentiem un līdzekļiem panākot to, ka SIA Winergy uz šī iesnieguma pamata tika arestēti bankas konti. Tas savukārt liedza uzņēmumam aizdevumu atmaksāt. Vai tā ir loģiska bankas rīcība situācijā, kad tā vēlas saņemt aizdoto naudu, nevis pārņemt uzņēmumu?
Esošajā situācijā esam spiesti arī publiskot faktu par Norvik bankas lielākā īpašnieka, Krievijas pilsoņa Grigorija Guseļņikova šī gada vasarā izteikto priekšlikumu nodrošināt personiski Guseļņikovam 50% SIA Winergy akciju apmaiņā pret "problēmu atrisināšanu". Mūsu rīcībā ir dokumentāli apliecinājumi par šī priekšlikuma izteikšanu. Šāda darījuma iespējamība tika noraidīta, un visi šo darbību apliecinošie pierādījumi tiks nodoti Latvijas un Igaunijas tiesībsargājošām iestādēm. Citi piedāvājumi, kuros ir saskatāmas reiderisma pazīmes un ultimatīvas prasības, vēl pat šajās dienās nonāk pie SIA Winergy dalībniekiem e-pastu un telefona zvanu formā.
Kopumā Norvik bankas darbību situācijā, kad tiesai ir jāpieņem izšķirošs lēmums, mēs uzskatām par spiediena izdarīšanu uz lēmumpieņēmējiem un klaju manipulāciju ar nepatiesiem faktiem publiskajā telpā. Attiecībā uz šo jau esam veikuši visas nepieciešamās juridiskās darbības, lai aizstāvētu savu tiesību aizskārumu, tāpat arī sekos konkrētas darbības starpvalstu investīciju aizsardzības nosacījumu ietvaros. SIA Winergy ir izveidojis Popes un Tārgales pagastā lielāko vēja elektroenerģijas ražotnes parku Latvijā, tas ir moderns, inovatīvs uzņēmums ar milzīgu izaugsmes potenciālu. Līdz šim projektā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro, bet, attīstot arī projekta otro un trešo kārtu, kā arī nākotnē attīstot citus vēja parkus, ieguldījumi varētu sasniegt aptuveni 200 miljonus eiro.
Mēs esam pārliecināti, ka piektdien, pieņemot lēmumu par Winergy iesniegtā tiesiskā aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu, tiesa neņems vērā Norvik bankas un Grigorija Guseļņikova manipulatīvi aprakstītos nepatiesos un reklāmas laukumos publicētos pieņēmumus, bet precīzi iztulkos Norvik bankas izdarīto spiedienu publiskajā telpā. Tikai tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros ir iespējama Winergy darbības turpināšana, turklāt saskaņā ar Winergy izstrādāto plānu Norvik banka saņems visu savu aizdevumu un vēl likumā noteikto atlīdzību. Mēs uzskatām, ka tiesai ir pietiekami daudz objektīvas informācijas, lai pieņemtu tādu lēmumu, kas atbilst tiesiskuma un godīguma principiem demokrātiskā valstī, kur reiderisms nav pieļaujams. Turpmākus komentārus no Winergy puses par Norvik bankas darbībām sniegsim tikai pēc 15.augusta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sprieduma.
* Autori - Igaunijas pilsonis Indreks Kuivalliks un SIA Winergy
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
