Normāli šai valdībai tagad būtu jākrīt tikai mangāna rūdas lēmuma dēļ vien
Jurģis Liepnieks19.03.2024.
Komentāri (86)
Iesaki rakstu: 
Valdības lēmums mangāna rūdas sakarā ir ne tikai neētisks, tas ir patiesi nožēlojams un kaitniecisks. Neticami stulba ir arī argumentācija, jo:
1) valdībai ir pašai vispirms jārāda piemērs, apņēmība un griba nesadarboties ar Krieviju, neapgādāt tās armiju, nevis jāgaida tas no citiem - Eiropas vai uzņēmējiem.
2) tas, ka kāda cita valsts varbūt pelnīs no tirdzniecības ar Krieviju, ir tās valsts ētiska problēma, nevis mūsu. Mūsu valdībai ir atbildīga par Latvijas politiku.
3) darbavietas, kas atkarīgas no Krievijas, mums jau sen bija jālikvidē. Darbaspēka Latvijas ekonomikai šobrīd katastrofāli trūkst. Laba iespēja strukturālām pārmaiņām, kas padarīs Latviju stiprāku, nevis vājāku.
4) ar šādu argumentāciju un valdības rīcību mēs starptautiski raidām signālu, ka patiesībā nemaz jau tik ļoti pret to Krieviju neesam, kā vārdos izliekamies. Tas var ļoti atspēlēties, kad pašiem vajadzēs palīdzību.
5) būsim atklāti - aiz šī tik debili argumentētā lēmuma patiesībā stāv koruptīvas saites un vēl aizvien ietekmīgi uzņēmēji, kas, kā redzams, spēj panākt valdībā visu, ko tiem vajag, pat ja tas ir Krievijas interesēs. Mierīgi.
6) normāli šai valdībai tagad būtu jākrīt tikai šī lēmuma dēļ vien, nemaz nerunājot par privātajām lidmašīnām un VID, FM, KNAB administratīvi piesegtajām aplokšņu algām, bet...
7) un tā visa ir nevis tikai Vienotības, bet visu šīs koalīcijas partiju atbildība.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
