Norāda uz prokuratūras neizdarībām un nepatiesībām Dienvidāfrikai „atdotās” Latvijas pilsones lietā
PIETIEK03.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, kura mēģina izvairīties no jebkuras atbildības par savu rīcību, bruģējot ceļu Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikai, ir pieļāvusi vairākas konkrētas neizdarības un savu nolaidību mēģinājusi slēpt, publiski izplatot paziņojumu ar nepatiesiem apgalvojumiem, - Pietiek šodien publicē zvērināta advokāta Valērija Ickeviča skaidrojumu par šo jau iepriekš aprakstīto lietu:
„Nekas netraucēja LR Ģenerālprokuratūrai nevis apšaubīt aizdomas, kas izvirzītas Kristīnei M., bet gan izpildīt savu pienākumu uzsākt kriminālprocesu, jo:
1) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6.pantu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, prokuratūrai ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam,
2) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu, kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir nevis absolūta pārliecība par to, ka noziegums ir izdarīts, bet pietiek ar to, ka prokuratūras saņemtās ziņas norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,
3) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.panta otrās daļas noteikumiem kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir ne tikai reālas iespējas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, pastāvēšana, bet arī informācijas esamība par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, ko ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Pretēji prokuratūras mājas lapā ievietotajā skaidrojumā norādītajam, Dienvidāfrikas izdošanas lūgumā tika norādīts, ka Kristīne M. tiek turēta aizdomās par bērna nolaupīšanu, par ko arī Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību un iespējamais sods par mazgadīgas personas nolaupīšanu saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 153.panta trešo daļu brīvības atņemšanas veidā ir no trim līdz pat divpadsmit gadiem.
Pārbaudīt šādas ziņas var tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, tai skaitā nopratinot lieciniekus, cietušo un Kristīni Misāni, pārbaudot Dienvidāfrikā savāktos pierādījumus, veicot citas izmeklēšanas darbības.
Ja šāds kriminālprocess Latvijā tiktu sākts pēc šī panta, kā arī ja tiktu izpildīti citi procesuālie nosacījumi, jau būtu arī pilnīgi likumīgs pamats pieprasīt nodot Latvijas pilsoni Latvijai, izdodot Eiropas apcietinājuma orderi, un tad veikt izmeklēšanu, un pēc tam secināt – ir Dienvidāfrikas varas iestāžu minētajiem apsvērumiem pamats vai nav.
Dānija atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-182/15 Petruhin pret Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru piedāvāja Latvijai tieši šādu iespēju, kuru, pēc Dānijas advokātu paustā, līdzīgos gadījumos citas Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto, lai atgrieztu savu pilsoni uz mītnes ES dalībvalsti.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ne reizi nav izmantojusi šādu iespēju.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
