Nomaļā atpūtas bāzē uzņēmēji Straujumai un Matīsam prezentējuši plānu par vilcienu ražošanu Latvijā
PIETIEK09.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītās piektdienas vakarā ap saules rietu jau iesilušie dzelzceļnieku arodbiedrības sporta spēļu dalībnieki nomaļajā atpūtas bāzē Virognā 30 kilometrus no Daugavpils vērojuši premjeres Laimdotas Straujumas un satiksmes ministra Anrija Matīsa ierašanos. Garāmejot padevuši sveicienu, viņi norobežojušies galvenajā viesu namā, kur tālu prom no publikas acīm un ausīm uzklausīja Igaunijas bagātākajam cilvēkam Oļegam Osinovskim piederošās Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadības plānus par jauno pasažieru vilcienu ražošanu Latvijā, ja vien tam tiktu dotas politiskas garantijas.
Abi Vienotības politiķi todien atradās reģionālajā vizītē Latgalē, kas neoficiāli tika skaidrots ar centieniem vākt valsts kapitālsabiedrībās nodarbināto atbalstu partijas sarakstam oktobra vēlēšanās.
Satiksmes ministrs Matīss, nenoliedzot pašu tikšanās faktu un vietu, Pietiek apgalvo, ka "nekādas vienošanās un Pasažieru vilciena iepirkuma detaļas netika apspriestas". To, ka ar uzņēmējiem piektdienas vakarā būtu apspriests jauns pasažieru vilcienu iepirkums, Pietiek ar preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas starpniecību noliedza arī premjere Straujuma.
Viens no variantiem, kas apspriests Virognā premjerei prezentētā plāna ietvaros, ir dibināt valsts akciju sabiedrības Pasažieru vilciens un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas kopuzņēmumu jauna vilcienu iepirkuma realizēšanai. Netiek izslēgts arī sameklēt veidu, kā sadarbību ar daugavpiliešiem īstenot, turpinot esošo iepirkumu.
Satiksmes ministrs Pietiek uzsver, ka vēl aizvien pastāv iespēja turpināt esošo iepirkumu, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar Stadler, ar nosacījumu, ja jaunā Pasažieru vilciena valde, mainot finansēšanas nosacījumus, līguma summu pratīs samazināt līdz Igaunijas līmenim. Kaimiņvalstī Stadler vilcienu piegādes cena tiek lēsta aptuveni 30% lētāka nekā Latvijā.
Matīss uzsver, ka daugavpiliešu prezentācija viņam neesot bijis ne noslēpums, ne jaunums. Tas saskan ar Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka nomaļās tikšanās mērķis bijis uzņēmēju savešana ar Straujumu, panākot politiskas garantijas, ka vilcienu iepirkumā tiks iesaistīti vietējie ražotāji, kā tas bija plānots pirms konkursa izsludināšanas. Tāpat satiksmes ministram Matīsam bijis svarīgi saņemt premjeres atbalstu tālākiem soļiem ar Pasažieru vilciena valdes nomaiņu un sekojošām izmaiņām jauno vilcienu iepirkumā.
Osinovskim piederošā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca kā Stadler partneris figurēja jau iepriekšējā vilcienu iepirkumā, kas piedzīvoja izgāšanos satiksmes ministra Aivja Roņa laikā. 2011. gada nogalē daugavpilieši un Stadler parakstīja vienošanos par sadarbību "jebkurā iepirkumā par elektronisko vai dīzeļvilcienu piegādi Latvijā", kas nozīmētu jauno vilcienu vismaz daļēju ražošanu un apkopi Latvijā. Tomēr īsi pirms šobrīd nule pabeigtā iepirkuma izsludināšanas Stadler vienošanos ar daugavpiliešiem lauza. Pēdējā brīdī arī tika izlemts vilcienu iepirkuma dokumentācijā neiekļaut atrunu par pašmāju ražotāja piedalīšanos projektā.
To, ka nu jau bijušās Pasažieru valdes un esošā vilcienu iepirkuma liktenis izšķirsies piektdienas vakarā Virognā, uzņēmuma un LDz koncerna vadības šaurā lokā runāja jau vairākas dienas iepriekš.
Tikmēr Matīss tāpat kā premjere Straujuma uztur oficiālo versiju, ka Virognā ieradušies, lai tiktos ar dzelzceļnieku arodbiedrību un uzņēmēju prezentācija ilgusi vien kādas 15 minūtes. Pēc Matīsa versijas uzņēmējus, kas pārstāv Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas īpašniekus, uz atpūtas bāzi Virognā ielūgusi dzelzceļnieku arodbiedrība, jo rūpnīcas kolektīvs ir viens no tās lielākajiem biedriem šajā Latgales lielajā pilsētā.
Straujumas preses sekretāre Pietiek apgalvo, ka premjere piektdienas vakarā Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības atpūtas bāzē Virognā tikusies ar minēto arodbiedrību vadību un Daugavpils rūpnīca ir viens no tās lielākajiem biedriem. "Iepriekš Ministru prezidentei bija izteikts uzaicinājums apmeklēt pašu rūpnīcu, kas nebija iespējams saspringtā grafika dēļ. Līdz ar to, izmantojot iespēju, ka Ministru prezidente tiekas ar arodbiedrību, šajā pašā tikšanās reizē viņa tika iepazīstināta ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas darbību," vēlās piektdienas vakara tikšanās oficiālo versiju Pietiek sniedza Straujumas preses sekretāre Tamuļeviča.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
