Noliedz, ka deputāts Kaimiņš inficējies ar Covid-19 naudas prasīšanas braucienā pie Meroni
Imants Liepiņš04.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretstatā vairākkārt izteiktām šaubām izskanējuši atkārtoti noliegumi, ka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš inficējies ar koronavīrusu naudas prasīšanas braucienā uz Šveici pie Rūdolfa Meroni, iznākumā novedot parlamentu pie ļoti ierobežotām iespējām veikt savas funkcijas.
Par Artusa Kaimiņa inficēšanos ar koronavīrusu sabiedrība uzzināja pēc 18. marta, taču izrādījās, ka deputāts vēl 1. martā bijis Viļņā. Deputāts vēlāk atzina, ka jau 6. martā sajuties slikti un ticis hospitalizēts Infektoloģijas slimnīcā. Tur viņam diagnosticējuši “strutainu angīnu” un palaiduši mājās ārstēties ar antibiotikām, pēc kā deputāts ieradies Saeimā 15. un 16. martā, bet drīz vien viņam tomēr diagnosticēts koronavīruss. Iznākumā Saeima pašā Covid-19 krīzes karstumā nespēja pilnvērtīgi pastrādāt, jo visiem (ne tikai deputātiem, bet arī ministriem, Saeimas tehniskajiem un frakciju darbiniekiem, plus daudziem politikas žurnālistiem) nācās piespiedu kārtā 14 dienas pavadīt pašizolācijā.
Līdz ar to nepiepildījās iedvesmojošais teiciens: “Pandēmijas laikā valstij jābūt vienotai — vīruss nešķiro pozīciju un opozīciju!” Būdams izslēgts no paša dibinātās KPV LV partijas un frakcijas, neiestājoties nevienā citā un it kā būdams pie frakcijām nepiederošais, bet tomēr skaitoties valdošās koalīcijas atbalstītājs, tajā neesot — vīruss inficējis vienīgo deputātu, kurš nav īsti ne pozīcija, ne opozīcija.
Pa to laiku sabiedrība ziņoja par A. Kaimiņa gaitām šādi: “Ilgi domāju, vai rakstīt. Kā deputāts var tā rīkoties! 19.03. datumā veikalā apkalpoju deputātu Kaimiņu, pirka aliņus. Paskats bija baigais, nodzēries. Tas ir viegli pierādāms, ir kameras. Kauns, ne deputāts!” — facebookā rakstīja veikala pārdevēja.
Tā kā deputāts izvairījās skaidri pateikt, no kā un kur pamanījies inficēties, tika izteiktas aizdomas, ka viņš varētu būt inficējies naudas prasīšanas braucienā pie “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni. Attiecībā uz Viļņas pieminēšanu parādījās un drīz vien pazuda versija, ka A. Kaimiņš izlidojis uz Šveici no mūsu kaimiņvalsts lidostas, lai to būtu grūtāk pārbaudīt un pie Latvijas robežsargiem nepaliktu dati par konkrēto pasažieri (tā kā Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tad lidojumos uz to jāiziet robežkontrole kā jebkurā braucienā ārpus Šengenas zonas).
Veselības ministre Ilze Viņķele komentēja: “Kaimiņš nesaka taisnību, viņa rīcība ir nepieļaujama! Kaimiņš maldina sabiedrību, stāstot, kādēļ viņš ir uzaicināts uz valsts apmaksāto vīrusa testu. Viņš tika uzaicināts kā inficētas personas kontaktpersona. Tāpat viņš bijis ārzemēs. Mums, valsts amatpersonām, būtu jārāda piemērs, kā mēs ievērojam šīs prasības, pašizolējamies.”
„Šī viņa rīcība ir nepieņemama,” turpināja ministre, piebilstot — Itālijas pilsētā Bergamo parādījušās masu kapsētas: tieši tā izskatoties bezatbildības rezultāti.
Lai novērstu sabiedrības aizdomas no iespējas, ka ceļojuma mērķis varētu būt bijusi tikšanās ar R. Meroni, deputāts publicēja detalizētu atskaiti par savām gaitām, ne ar vārdu nepieminot Šveici, toties vienlaikus atzīstot, ka noklusējot gan kaut ko no savām gaitām, un tā neskaitoties melošana:
“Ko tieši es esmu izdarījis nepareizi? Vai man vajadzēja jau iepriekš paredzēt, ka manai kontaktpersonai atklās Covid, un tāpēc priekšlaicīgi vismaz 14 dienas iepriekš jau vajadzēja būt karantīnā? [...] Tāpat par saslimšanas faktu nekavējoties paziņoju publiski vienīgi ar mērķi, lai kolēģi un citas kontaktpersonas var izvērtēt savu turpmāko rīcību. Tas, ka varbūt kādas savas dzīves nianses publiski izvairījos apspriest, nenozīmē, ka meloju.”
Jau divus gadus faktiski visi kaut cik vērā ņemamie mediji Latvijā cits pēc cita ziņojuši, kā Artusa Kaimiņa uzņēmums SIA Suņubūda ņēmis naudu no R. Meroni kontrolē esošā Ventbunkera caur “reklāmas līgumiem”.
Tā, piemēram, de facto publiskoja jau 2014. gadā ierakstītas telefonsarunas starp A. Kaimiņu un vienu no Ventbunkera valdes locekļiem, kurā tiek apspriests, kā R. Meroni vadīti uzņēmumi A. Kaimiņam pārskaitīs 10 tūkstošus, lai par Ventspils mēru Aivaru Lembergu tiktu gatavoti nomelnojoši raidījumi. Vienā no sarunām A. Kaimiņš lūdza pārskaitīt nevis “desmit”, par ko bija iepriekš runājuši, bet “desmit deviņsimt”, jo viņam vēl jāsamaksā 9% mikronodoklis. No citām sarunām izriet, ka nauda tiešām pārskaitīta.
2016. gadā A. Kaimiņš nenorādīja savā valsts amatpersonas deklarācijā to, ka aizņēmies 13 tūkstošus eiro, un aizņēmies viņš bija no R. Meroni uzticības personas. Ar R. Meroni tuvāko uzticības personu Aivaru Gobiņu deputāts ticis nofotografēts, viņiem abiem kopā smēķējot pie Arēnas Rīga.
Kādreizējais KPV LV partijas valdes loceklis Ilmārs “Neo” Poikāns, kurš demonstratīvi izstājās no A. Kaimiņa dibinātās partijas tieši pēc tam, kad tika konstatēta A. Kaimiņa saikne ar R. Meroni grupējumu, izmeklēšanas iestādēm rakstīja iesniegumu par to, kā raidījums Suņubūda saņēmis naudu it kā par Ventbunkera reklamēšanu, bet faktiski reklāmas tur nav bijušas atrodamas. Turklāt raidījuma darbības faktiska apturēšana un jaunu izlaidumu negatavošana netraucēja A. Kaimiņam vēl 2018. gadā deklarēt dividendes no SIA Suņubūda.
Bijušais A. Kaimiņa politiskais līdzgaitnieks Aldis Gobzems jau sniedzis liecības pret A. Kaimiņu par saistību ar R. Meroni grupējumu un, domājams, nelikumīgu politisko finansējumu. Detalizēti faktus dokumentālajā filmā “Ietekmētājs” uzskaitījis žurnālists Ansis Pūpols, filmu pilnā garumā var noskatīties te: http://ej.uz/ietekmetajs
Avoti:
https://nra.lv/latvija/304867-artuss-kaimins-naudu-aiznemies-no-meroni-uzticamibas-personas.htm
https://www.apollo.lv/6506294/gobzems-esmu-apnemies-liecinat-pret-kaiminu
https://www.pietiek.com/raksti/ari_slimnica_kaiminam_veca_dziesma_vai_tu_zini,_kas_es_esmu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
